Uzņēmēji: Satraukums par kūdras nozares nākotni biedē investorus

Satraukums par kūdras nozares nākotni biedē investorus, informē uzņēmēji. Pašlaik nozarē nav skaidrības par tās nākotni saistībā ar Eiropas Savienības plāniem samazināt emisijas, ko rada fosilie resursi. Pagājušajā nedēļā izziņots, ka valstis, kuras piedalīsies emisiju samazināšanā, varēs saņemt finansējumu, lai segtu nozarēs radušos zaudējumus. Kūdras ražotāji norāda, ka satraukumu galvenokārt rada tieši informācijas trūkums. Zemkopības ministrijā piebilst, ka tas nav vienīgais iemesls. 

Uzņēmēji: Satraukums par kūdras nozares nākotni biedē investorusPaula Dēvica

Kūdras nozare Latvijā ir ar senu vēsturi. Kūdru ieguva jau cara laikā kurināšanai, lai taupītu meža resursus. Pašlaik 90% no iegūtās kūdras Latvijā izmanto dārzkopības vajadzībām. Citās valstīs, piemēram, Īrijā, Somijā un Igaunijā, šo resursu lielākoties iegūst enerģētikai jeb siltuma iegūšanai, to sadedzinot. Latvijā saražoto eksportē uz vairāk nekā simt valstīm. Un tas ir vairāk nekā trešdaļa no Eiropā pieprasītās dārzkopības kūdras apjoma. 

"Saistībā ar klimata pārmaiņām šie tirgi tiek pašlaik pārorientēti. Varētu teikt, ka šajās valstīs šobrīdī nozarē valda tāds kā apjukums, jo ir jāatrod jauni tirgi, jauni noieti, un produkcija jāražo savādāk. Tātad jāsāk gatavot substrāti. Tādā ziņā Latvija ir priekšā, jo mēs esam šo pārorientāciju veikuši divtūkstošo gadu sākumā. Tātad mūsu kūdrā aug visi šie zaļie produkti," stāstīja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Tomēr pagājušajā nedēļā asociācija paziņoja par iespējamu nozares apdraudējumu saistībā ar Eiropas Savienības plāniem kļūt par pirmo klimatneitrālo daļu pasaulē līdz 2050. gadam. Līdz ar to lielā mērā plānots samazināt dažādu nozaru radītās emisijas. Eiropas Komisija pirms nedēļas izziņoja Eiropas Zaļā kursa investīciju plānu, kas paredz papildu finansējumu tiem reģioniem, kuri vairāk nekā citi ir atkarīgi no fosilo energoresursu ieguves un izmantošanas enerģētikā. Tas rada bažas kūdras asociācijā.

"Tas, kā tika pasniegts no Eiropas un ko mēs dzirdējām intervijās un lasījām presē, tad kūdra tika salikta kopā ar Polijas akmeņoglēm, Igaunijas degslānekli. Tika minēts, ka Latvijā varēs piesaistīt līdzekļus kūdras nozares pārorientācijai. Tas mums radīja izbrīnu, jo

Latvija ir unikāla ar to, ka mēs iegūstam kūdru galvenokārt tikai dārzkopības vajadzībām un enerģētikai tikpat kā neizmantojam.

Šobrīd enerģētikā tika izmantoti aptuveni tikai 2% no Latvijā iegūtās kūdras," norādīja Krīgere.

Nozares pārorientācija asociācijas izpratnē nozīmē to, ka nozari slēdz. Tātad – nozarē strādājošos cilvēkus pārkvalificē, un viņiem tiek radīta iespēja strādāt citā jomā. Šobrīd šādos uzņēmumos nodarbināti aptuveni 3000 cilvēku. To, cik ilgā laikā tas varētu notikt, asociācijas pārstāve Ingrīda Krīgere nesteidz prognozēt, jo atzīst, ka ir ļoti daudz neskaidrību. Viņa stāstīja, ka nozares pārstāvjiem nekas netiek izskaidrots, līdz ar to satraukums lielā mērā balstīts uz minējumiem. Viņa piebilst, ka tuvāko nedēļu laikā notiks vairākas pārrunas ar atbildīgajām ministrijām.

"Mēs gaidām to, kādi būs šie skaidrojumi un ko viņi varēs pastāstīt par to, kā tālāk šis process attīstīsies. Saņēmām arī ziņu no Eiroparlamenta, ka tas nav domāts nozares slēgšanai, bet drīzāk kā papildinājums, modernizācija un investīcijas. Varbūt arī līdzekļi, kuri varētu tikt novirzīti iepriekšējā gadsimtā atvērto kūdras lauku - līdz galam neaizvērto, nerekultivēto - rekultivācijai," stāstīja Krīgere.

Asociācijā gribētu saprast, kādas varētu būt šīs investīcijas un kas par to būs jādod pretī. Satraukti ir arī paši uzņēmēji. Gunārs Trankalis vada piecu kūdras ražotāju uzņēmumu grupu, tostarp SIA "Florabalt" un SIA "Olaines kūdra". Arī viņš atzīst, ka trūkst informācijas par to, kas nozari sagaida. Viņš pastāstīja, ka kūdras nozares uzņēmumi savu darbību parasti plāno piecus līdz 15 gadus uz priekšu.

"Pēc šāda paziņojuma tas satraukums veidojas ne tikai mūsu uzņēmumos, kas kūdru iegūst un pārstrādā, bet arī mūsu sadarbības partneros - dažādos piegādātājos un uzņēmumos, kas ir radušies, lai sniegtu mums pakalpojumus. Transporta uzņēmumi, palešu ražotāji, plēvju piegādātāji, speciālās tehnikas ražotāji tieši kūdrai. Tas arī viņos rada satraukumu, vai viņiem ilgtermiņa būs iespēja turpināt savu darbību," stāstīja Trankalis.

Viņš norādīja, ka bažas ir arī banku sektorā. Tās pieprasījušas pārrunas ar nozares pārstāvjiem, jo, veicot ieguldījumus modernizācijā, tiek ņemti arī kredīti no bankām. Uzņēmējs piebilda, ka lielākie kūdras ražotāji varētu sākt skatīties Krievijas virzienā un uzņēmumus bāzēt tur. Savukārt mazāku uzņēmumu darbiniekiem tiešām nāktos pārkvalificēties un meklēt citu darbu.

Latvijas Radio arī uzrunāja uzņēmumu SIA "Balvi Flora", kura valdes loceklis Ivars Zaharāns uzskata - iepriekš aprakstītais scenārijs ir ticams.

"Grūti šajā situācijā, kad jau pasaulē notiek daudz dažādu pārmaiņu, prognozēt, kas var notikt arī mūsu nozarē. Šī nestabilitāte un nezināšana ir tas, kas atbaida arī mūsu investorus.

Arī mūsu īpašnieki pagaidām ir piebremzējuši ar kaut kādu lietu attīstību. Un, jā, mēs strādājam, mēs dodam darbu, mēs ražojam - viss it kā ir normāli. Tajā pašā laikā var just, ka nav vairs tāda entuziasma attīstīties," norāda Zaharāns.

Uzņēmuma pārstāvis atzīst, ka normāli būtu, ja atbildīgās iestādes atrastu balansu klimata jautājumos, lai tas neapdraudētu šī resursa ieguvi Latvijā. Viņš piebilst, ka svarīga ir katra darba vieta, jo īpaši Latgalē, kur atrodas SIA "Balvi Flora".

Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts atzīst, ka pašlaik tiešām trūkst informācijas, lai varētu priekšlaicīgi izdarīt secinājumus. Tomēr viņš uzsver, ka satraukums nozarē izveidojies arī Valsts kontroles pārmetumu dēļ.

"Te laikam mēs nevaram runāt tikai par klimatu. Pavisam nesen bija sacelta ažiotāža saistībā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, kas nostādīja kūdras nozari ne tik labā gaismā. Un arī tas, protams, atstāja savu ietekmi. Šobrīd es domāju, ka bažām nav pamata. Kūdras nozare ir tā, kas Latvijā ir un būs, pamatojoties uz šo dabas resursu," saka Eglītis.

Ministrijas pārstāvis uzsver, ka vispirms būtu jāizstrādā zemes dzīļu stratēģiskais plāns, kas ieviestu skaidrību resursu izmantošanā. Un tikai pēc tam būtu jārunā par citiem plāniem.

Alda Ozola par kūdras nozares nākotni Latvijā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola intervijā Latvijas Radio tomēr pauda, ka satraukumam nav pamata, jo pagaidām ir ļoti neskaidrs, kā Eiropas Komisija vērtēs kūdras nozari Latvijā. Ozola atzina, ka Latvija nav piedalījusies priekšlikuma izstrādē un tiks mēģināts saprast nepieciešamos risinājumus.

"Ministrija izstrādā stratēģiju kūdras nozares ilgtermiņa attīstībai vismaz līdz 2030. gadam. Skaidrs, ka nerunājam par nozares darbības apturēšanu vai kādu citu bremzēšanu," norādīja Ozola.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti