Liela daļa senioru Latvijā ir digitāli atstumti vai neizmanto digitālos finanšu rīkus

Liela daļa senioru Latvijā ir digitāli atstumti vai neizmanto digitālos finanšu rīkus, informē Latvijas Bankā. Precīzu datu gan nav, bet daļa no tiem, visticamāk, ir pensionāri, kuriem pensiju piegādā mājās. Iemesls senioru atstumtībai bieži vien ir bailes no tehnoloģijām. Tikmēr skaidrās naudas darījumi kļūst arvien dārgāki. Bankas atzīst, ka ar laiku vecāki ļaudis kļūst digitāli aktīvāki un cenšas iet līdzi laikam.

Liela daļa senioru Latvijā ir digitāli atstumti vai neizmanto digitālos finanšu rīkusPaula Dēvica
 

Digitālā atstumtība nozīmē, ka cilvēkam ir liegti digitālie finanšu produkti vai nav pieejas tiem. Šī problēma ir diezgan izteikta senioru vidū, jo viņi tehnoloģijām nespēj tikt līdzi. Tāpat šiem cilvēkiem bieži vien ir bail kaut ko viedierīcēs izdarīt nepareizi un kaut ko sabojāt. Nav datu par to, cik senioru ir digitāli atstumti, tomēr viens no rādītājiem ir pensijas saņemšana mājās. Šādu pakalpojumu Latvijā 2019. gadā izmantoja vairāk nekā 70 tūkstoši pensionāru.

"Patiesībā liela daļa pakalpojumu ir pieejami gan internetbankā, gan mobilajā lietotnē, bet cilvēki acīmredzot ar to netiek galā. Viņi dodas uz to filiāli, stāv rindā, prasa konsultācijas. Senioriem vienkārši pietrūkst zināšanu, pietrūkst pārliecības, ir kaut kādas bailes. Šie modernie risinājumi nav viņiem saprotami un pieejami, jo varbūt daudziem nav arī interneta telefonā vai mājās," stāsta Latvijas Bankas eksperte Edīte Gailiša.

Lai mazinātu digitālo atstumtību senioru vidū, vispirms ir nepieciešama pašiniciatīva, piemēram, lai lūgtu palīdzību radiniekiem tehnoloģiju apguvē. Vēl uzņēmumi, veidojot finanšu produktus, var pielāgot tos senioriem vai izveidot atsevišķu versiju ar mazāk opcijām un vieglāk lasāmiem uzrakstiem.

"Tie seniori jau nekur nepazudīs, viņu kļūs tikai vairāk. Un, arī ja mēs būsim izglītoti, mēs nekad nezinām, kādi mums būs fizioloģiskie trūkumi, piemēram, pasliktināsies redze vai kognitīvās spējas, vai nevarēsim kaut ko atcerēties. Tā ir problēma," skaidro Gailiša.

Turklāt skaidras naudas darījumi kļūst aizvien dārgāki, piemēram, rēķinu nomaksa. "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops stāsta, ka senioru digitālās prasmes uzlabojas. Bankā ir aptuveni 250 tūkstoši klientu senioru, kas ir aptuveni ceturtā daļa. "Swedbank" piedāvā vecākiem cilvēkiem apmācības par digitālo rīku lietošanu un drošību internetā. Turklāt filiāļu skaits pakāpeniski tiek samazināts tieši digitālo iespēju dēļ.

"Īstenībā seniori ir diezgan aktīvi digitālo rīku izmantotāji. Mums bija tāda laba pieredze, kad mainījām kodu kartes pret kodu kalkulatoriem vai "SmartID" lietotni. Mēs esam pieraduši domāt, ka senioriem jau noteikti būs grūti ar to digitālo platformu. Ir bijuši gadījumi, kad tieši otrādi – seniori atnāk uz filiāli, viņam proaktīvi mēģina kodu kalkulatoru iedot. Un kārtīgi pensionāri pasaka – „nē, man ir mans viedtelefons, es gribu to "SmartID" lietotni.” Tā kā lieto pietiekami aktīvi. Bet, protams, senioriem mēdz būt pietiekami lielas bažas par jauno platformu drošību," stāsta Jānis Krops.

"Swedbank" apmācības notiek pēc pieprasījuma, arī izbraukumā.

Savukārt "SEB bankas" klientu vecumā virs 65 gadiem ir vairāk nekā 80 tūkstoši, kas ir piektā daļa. No tiem aptuveni 80 procenti izmanto maksājumu kartes. Teju katram klientam ir arī internetbanka. Aktīvu lietotāju gan ir daudz mazāk.

"Filiālēs vienmēr skaidrojam par visiem digitālajiem kanāliem, ko viņi var izmantot nepieciešamo darījumu veikšanai. Katrā filiālē ir pieejamas planšetes, kur nepieciešamības gadījumā darbinieki palīdz un apmāca, kā ar tām rīkoties. Pēc tam novērojam, ka seniori atgriežas filiālē un paši izmanto pieejamos internetbankas termināļus. Tāpat redzam, ka arvien vairāk senioru izmanto viedtālruņus, lai ar "SmartID"autorizētos internetbankā, un mazāk izmanto kodu kalkulatorus," stāsta privātpersonu segmenta komunikācijas vadītāja Elīna Neimane.

"SEB bankas" pārstāve aicina vecāku cilvēku tuviniekus palīdzēt un apmācīt seniorus darbā ar digitālajiem rīkiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti