Pasaulē attīsta mākslīgo intelektu, kas atpazīst seksuālo aizskaršanu darbavietā

Amerikā attīsta mākslīgo intelektu, kas uzņēmumu iekšējās komunikācijas sistēmās atpazīst seksuālo vardarbību. Tomēr mākslīgais intelekts saturu nesaprot, tāpēc ir liela kļūdas iespēja. Pasaulē ar seksuālo aizskaršanu darba vietā sastopas 30%-50% sieviešu, bet Latvijā trūkst datu par problēmas aktualitāti.

Skepse par šādu tehnoloģijas pielietojumu

Pasaulē attīsta mākslīgo intelektu, kas atpazīst seksuālo aizskaršanu darbavietāPaula Dēvica
    Amerikāņu mākslīgā intelekta programmētāji attīsta tehnoloģijas, kas spēj uzņēmuma iekšējās komunikācijas tīklos atpazīt seksuālo un cita veida aizskaršanu, tā janvāra sākumā ziņoja britu laikraksts "The Guardian". Šāda veida tehnoloģijas sauc par #MeTooBots saistībā ar kustību, kura aicināja cilvēkiem, izmantojot tēmturi #MeToo jeb latviski "es arī", ziņot par piedzīvoto seksuālo aizskaršanu. Šie boti, izmantojot tekstveida vai citus datus, iemācās atpazīt sakarības un pamanīt līdzīgas pazīmes cita veida saturā. "Tildes" biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš atzina, ka ir skeptisks par šādu tehnoloģijas pielietojumu.

     

    "'Var jau teikt, ka, ja tā sarakste notiek darba kontekstā vai darba kanālos, e-pastos, čatos vai kā savādāk – tā ir darba vide, un organizācija drīkst zināt, ko darbinieki tur raksta. Bet tā jau reālajā dzīvē nestrādā.

    Mēs jau izmantojam šos darba komunikācijas kanālus arī kaut kādu personīgo attiecību veidošanai, un ne vienmēr tas ir ar ļaunu nolūku vai kā citādi. Līdz ar to tā privātuma robeža ir ārkārtīgi tuvu," uzskata Kauliņš.

    Turklāt mākslīgais intelekts nesaprot saturu, līdz ar to tas var viegli kļūdīties. Kauliņš stāstīja arī, ka šādu tehnoloģiju latviskošana būtu teju neiespējama. Algoritmi analizē saturu, balstoties uz iemācītām frāzēm vai sakarībām, tātad šis process ir valodspecifisks. Un šajā gadījumā tieša tulkošana nederēs, jo frāzes un citas teikuma konstrukcijas vienā valodā var nenozīmēt to pašu, ko citā.

    "Es īstenībā brīnos par šiem izstrādātājiem – kur viņi ir dabūjuši šos datus. Iespējams, no kaut kādām tiesu lietām. Amerikā ir tā, ka, ja ir šīs tiesu prāvas, tās liecības, tiesu prāvas, sarunu ieraksti ir pieejami publiski. Iespējams, ka viņi ir vākuši apzināti šos datus un tad izveidojuši un satrenējuši tās sistēmas. Pirmkārt, mums nav šādas tiesu prakses. Otrkārt, Latvijā šādus tiesu materiālus visbiežāk nepublicē. Tā kā es domāju, ka mums būtu ārkārtīgi sarežģīti iegūt šādus datus," atzina "Tildes" biznesa attīstības direktors.

    Nav datu par seksuālās aizskaršanas gadījumiem 

    Par uzņēmumu "Tilde" Kauliņš stāstīja, ka viņiem ir samērā neliels un saliedēts kolektīvs un līdz šim šādas situācijas nav bijušas. Latvijas Radio uzrunāja arī uzņēmumu "Draugiem Group". Tā runasvīrs Jānis Palkavnieks stāstīja, ka arī viņiem šāda precedenta nav bijis. Līdz ar to uzņēmumā nav izstrādāta politika, kā šādās situācijās rīkoties. Darbinieki gan esot informēti, ka jāvēršas pie vadības un problēma tiks risināta. Sava pieeja gan ir "SEB bankai".

    Organizāciju komunikācijas vadītāja Kristīne Šonmane atzina, ka arī viņiem seksuālās aizskaršanas gadījumi nav bijuši. Tomēr ir savi mehānismi, kā darbinieki varētu no tās izvairīties vai par to ziņot.

    ""SEB bankā" ir e-pasta adrese, uz kuru darbinieks var ziņot par situācijām, kuras viņam šķiet emocionāli nepamatotas vai nepatīkamas. Ar darbiniekiem esam uzsākuši sarunas par viedokļu un kultūru dažādību. Un trešā lieta – informācijas tehnoloģiju sistēmās ir paredzēti ierobežojumi – pieejas slēgšana saturam, kas varētu būt apšaubāms vai kādā citā veidā darbiniekam nepatīkams," skaidroja bankas pārstāve.

    Runājot par statistiku, nav datu par seksuālās aizskaršanas gadījumiem darba vietā Latvijā. Pasaules dati rāda, ka 30%-50% sieviešu ir saskārušās ar šāda veida vardarbību. Turklāt pētījumi, kur respondenti varēja aptaujas aizpildīt anonīmi, rāda, ka 90% sieviešu nevēršas pēc palīdzības šādos gadījumos.

    Speciāliste: tā ir problēma arī Latvijā, taču to neredz

    Centra "Marta" projektu vadītāja Lelde Vaivode stāstīja, ka bieži cilvēki neapzinās, ka seksuālā aizskaršana ir problēma.

    "Man liekas, ka cilvēkiem bieži ir tā sajūta, ka nekas jau nebija. Un ko tad es iešu par to tā runāt, ko tad es iešu taisīt problēmu tukšā gaisā. Tas tāds uzstādījums, kas ir ļoti populārs.

    Bet, protams, ir gadījumi, kad mēs saskaramies ar to un cilvēki mūs informē. Man liekas, ka, ja tev darba vietā ir internets, tu daudz vairāk ar to saskaries. Īsumā, problēma ir, tā nav ļoti redzama, par to maz runā. Un pārsvarā cilvēki varbūt neapzinās, ka tā ir problēma," vērtēja Vaivode.

    Robežu, kur sākas seksuālā aizskaršana, nav viegli noteikt, jo tas ir individuāli un atkarīgs no cilvēka uztveres. Centra "Marta" pārstāve teica, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību ir paplašinājušās iespējas kādu seksuāli aizskart. Īpaši, kad to var darīt anonīmi.

    Tomēr arī viņa neuzskata, ka iekšējo komunikāciju tīklu monitorēšana ir pareizais risinājums, ņemot vērā, cik daudz tagad runā par datu aizsardzību.

    "Es domāju par to, kā novērst seksuālo aizskaršanu darba vietā. Ir trīs ļoti būtiski elementi. Pirmais ir atpazīt, kas ir seksuālā aizskaršana, definēt, kas tas ir, un saprast, ka tā ir problēma. Otrais ir preventīvi mēģinājumi to novērst, pirms tas ir noticis. Un trešais ir seku sistēma – kas notiek tad, ja ir šāds gadījums bijis," sacīja speciāliste.

    Darba devējam būtu darbinieki par šiem elementiem jāinformē, lai cīnītos ar problēmu jau saknē.

    Latvijā ir notikusi viena tiesvedība par seksuālo aizskaršanu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Tehnoloģijas un zinātne
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti