Nākotnē arvien aktuālāks varētu kļūt geriatru - veco ļaužu ārstu - trūkums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijā trūkst veco ļaužu ārstu – geriatru. Turklāt nākotnē šī problēma varētu kļūt aktuālāka sabiedrības novecošanās dēļ. Šobrīd valstī ir 12 šādi ārsti. Pēc speciālistu domām, uz visiem Latvijas senioriem būtu nepieciešami 20. Studēt geriatriju izvēlas ļoti maz cilvēku – šobrīd rezidentūrā ir trīs topošie ārsti. Jaunieši neesot ieinteresēti vecu cilvēku ārstēšanā. Turklāt valsts sektorā viņiem nav, kur strādāt, jo ir tikai viena geriatrijas nodaļa.

Nākotnē arvien aktuālāks varētu kļūt geriatru - veco ļaužu ārstu - trūkums
00:00 / 04:50
Lejuplādēt

Gerontoloģija ir zinātne par novecošanas procesiem. Viena no gerontoloģijas nozarēm ir geriatrija. Geriatrs ir ārsts, kas specializējas gados vecāku cilvēku ārstēšanā. Šo ārstu pacientu vecums jeb geriatriskais vecums pēdējās desmitgadēs ir palielinājies. Šobrīd noteikts, ka tas ir 65 gadi un vairāk. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas virsārste Daina Zepa stāsta, ka, iespējams, drīzumā šis vecums varētu būt 80 un vairāk gadu. Šobrīd Latvijā ir 12 geriatri uz vairāk nekā 400 tūkstošiem cilvēku virs darbspējas vecuma. Ārste gan uzsver, ka katram senioram nav nepieciešams savs geriatrs.

''Kāpēc tieši tā geriatrija ir izdalīta? Tā kā tie cilvēki dzīvo ilgāk, mēs sastopamies ar organisma novecošanās īpatnībām, dabīgu novecošanās procesu, dabīgām izmaiņām, kas notiek visās orgānu sistēmās. Reizēm tie pēdējie dzīves gadi nes sev līdzi nespēku, vārgumu – dažādas specifiskas iezīmes, kur tomēr ir jāzina ārstiem. Visiem ārstiem jāzina, ko darīt, kā darīt, kā palīdzēt un kā nekaitēt,'' saka Zepa.

Speciāliste stāsta, ka būtu vēlams, lai katram senioram būtu iespēja vajadzības gadījumā apmeklēt šo ārstu. Šobrīd gan tādas iespējas nav, jo jaunu ārstu skaits ir nepietiekams. Ārste gan uzsver, ka daudzu specialitāšu ārstiem būtu jāzina tas pats, kas geriatriem. Pēdējos gados pieprasījums pēc šiem ārstiem kļuvis mazāks, tomēr

sabiedrība noveco, tāpēc iespējams, ka nākotnē šī varētu būt pieprasīta profesija.

Specialitāte veidojusies tieši attīstītajās valstīs, kur, kā stāsta geriatre Daina Zepa, vidējais sabiedrības vecums vienmēr bijis lielāks:

''Geriatrs tādā ideālā gadījumā saliek visu to [par slimībām un ārstēšanu] kopā un izvērtē, lai pacientam nav [jādzer] 50 tabletes. Un zināmā mērā geriatra uzdevums ir izvērtēt riskus, kādi vēl ir. Nevis tikai konkrēti slimības riski, kas visiem ārstiem ir zināmi, bet arī citus, ietverot un izjautājot pacientus par viņu dzīvi, par sociālajiem jautājumiem.''

Daina Zepa uz nākotni raugās pozitīvi. Viņa uzskata, ka arī citi ārsti spēj tikt galā ar situācijām, kas būtu jārisina geriatriem. Tomēr piebilst, ka jāmēģina ieinteresēt jaunie ārsti. Jo darba iespēju esot pietiekami daudz.

Citāds viedoklis gan ir Rīgas Stradiņa universitātes Ārvalstu studentu nodaļas dekānei un geriatrei Smuidrai Žermanos. Viņa stāsta, ka studentu tiešām ir maz - šobrīd rezidentūrā ir trīs studenti -, bet viņa to saista ar darba vietu trūkumu šajā nozarē:

''Nekur Eiropas Savienībā geriatrs nav masveidīga specialitāte. Tā ir pietiekami reta specialitāte. Pamatproblēma ir, ka valsts jeb sabiedriskajā sektorā nav darba vietu geriatriem. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc šo specialitāti neizvēlēties. Rīgā ir tikai viens gerontoloģijas centrs. Tā ir vienīgā nodaļa, kas vispār pozicionē sevi geriatrijas jomā. Man nav zināma neviena cita geriatrijas nodaļa nekur citur Latvijā. Arī no tiem cilvēkiem, kas ir beiguši rezidentūru geriatrijā, ļoti daudzi specialitātē nestrādā, jo vienīgā iespēja ir strādāt privātajā sektorā.''

Speciāliste stāsta, ka pēc geriatru aprēķiniem, Latvijā varētu pietikt ar divdesmit šādiem ārstiem. Bet ar vienu nodaļu uz visu Latviju gan noteikti ir par maz. Arī viņa uzskata, ka pieprasījums pēc geriatriem pieaugs, tāpat kā pēc sociālajiem darbiniekiem un sociālās palīdzības. Viens no risinājumiem, pēc dekānes domām, ir pārprofilēt atsevišķas iekšķīgo slimību nodaļas uz geriatriska profila nodaļām. Turklāt arī aprūpes iestādes būtu piemērota vieta šāda veida palīdzībai.

''Privātais ambulatorais sektors ļoti labprāt gribētu redzēt geriatrus, un geriatri arī strādā privātajā sektorā. Bet tas jau nav risinājums. Mēs zinām vecu cilvēku finansiālās iespējas. Viņš jau visbiežāk nevar samaksāt par vizīti privātā sektorā. Vispirms jāsāk ar valsts veselības aprūpes politiku, ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences,'' spriež ārste.

Geriatre Smuidra Žermanos piemin Zviedrijas modeli, kur ir pietiekami daudz šādu nodaļu. Un ārstēšanas laiki geriatrijas nodaļās esot daudz īsāki nekā cita profila nodaļās. Tomēr Latvijai, visticamāk, varētu pietrūkt naudas, lai šādu modeli izveidotu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti