"Mēs tagad atrodamies Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā. Īpaša vieta ar to, ka vairākas instances izgājusi. Gan pašvaldība, gan zemes speciālisti, gan vērtētāji, bet neviens no viņiem nav atspoguļojis to īsto skatu, bildi, ka šeit aug bērzu mežs."
Krāslavas novada deputātu Dmitriju Zalboviču (Jaunā konservatīvā partija), kurš ir arī uzņēmējs, zemnieku saimniecības "Alas" īpašnieks, satrauc nepilnu hektāru lielais zemes gabals ar vairākiem desmitiem lielu bērzu Krāslavas novada Piedrujas pagasta Lupandos, kas atrodas pie pašas Baltkrievijas robežas.
Pirms diviem mēnešiem pašvaldības deputāti aicināti apstiprināt tā vērtējumu – 1200 eiro, kur gan nav norādīts vērtējums par kokiem. "Mēs, daži cilvēki, atturējāmies," sacīja Zalbovičs.
Par īpašumu vērtēšanu pašvaldībai noslēgts līgums ar uzņēmumu "VCG ekspertu grupa". Mērnieku firma, kas zemi uzmērījusi atsavināšanai, skaidroja – konkrētais gabals ceļa un elektrolīnijas dēļ sadalīts vairākos mazākos gabalos, katrs no tiem vērtēts atsevišķi. Vadoties pēc likuma, jābūt vismaz pushektāram, lai tas skaitītos mežs, tāpēc šajā gadījumā vismaz 50 gadus augušie bērzi likumiski skaitās "pārējā zeme".
"Ja ir līdz 0,5 ha, tad arī neveic taksāciju un nenovērtē kokus kā mežaudzi. Ne viss tur, kur aug koki, ir mežs," skaidroja mērnieka palīdze Zinaīda Kozačuka.
Vai nevajadzēja vismaz uzrādīt, ka tur ir bērzi? "Noteikumi to neparedz, un mēs jau strādājam pēc noteikumiem," sacīja Kozačuka.
Vairāki kriminālprocesi
Pirms diviem gadiem Krāslavas novada Robežniekos pašvaldība pārdeva deviņus hektārus meža par 10 000 eiro, savukārt jaunais īpašnieks pēc pāris nedēļām pārdeva tālāk jau vairāk nekā par 75 000 eiro.
"Divās nedēļās īpašums [cena] nevar uzkāpt astoņas reizes," uzsvēra domes deputāts Zalbovičs. Tika celta trauksme, tostarp par mazāk vērtīgu koku norādīšanu taksācijā. Šī gabala taksācijas veicējs no plašākiem komentāriem gan atteicās.
Pašvaldībā skaidroja – šajā gadījumā bija pieprasīta pārvērtēšana, paskaidrojumi un pēc deputātu mudinājuma lieta iesniegta policijai. Pašlaik norit izmeklēšana aizdomās par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi grupa. Dienvidlatgales prokuratūrā, kas izmeklēšanu uzrauga, norāda, ka lietā tiks uzsākta kriminālvajāšana. Kā izdevās noskaidrot, lieta tiks sūtīta kriminālvajāšanai uz prokuratūru.
Kopumā saistībā ar meža un zemes jautājumiem pašvaldībai ir ap desmit ierosinātu kriminālprocesu, kuros figurē arī domes deputātu vārdi.
Neviens no uzsāktajiem kriminālprocesiem vēl nav noslēdzies.
Ceļ trauksmi, un gaidāms VK ziņojums
"Tie jautājumi saistās ar vidējo zemes cenu un ar to cenu, par kuru mēs to pārdodam," problēmas saskata pašvaldības deputāts Aivars Bačkurs no Latvijas Reģionu apvienības. "Mēs esam spiesti griezt finanses daudzām nozarēm, tai skaitā jauniešu nozarei. Un es noprotu – ja mums nebūtu to finansiālo zaudējumu citos avotos, iespējams, mēs varētu uzturēt bez problēmām esošo sistēmu, nevajadzētu atlaist cilvēkus."
Domes opozīcijas deputāti aplēsuši – pēdējos gados nav gūti ieņēmumi vismaz 200 tūkstošu eiro apmērā.
Neiegūtos līdzekļus nenoliedza arī pašvaldības ilggadējais vadītājs Gunārs Upenieks no Zaļo un Zemnieku savienības. Viņš atzina – problēmas ar zemes lietām pastāv, uzklausīta arī nesen pārbaudi veikusī Valsts kontrole, un ieteikumi tikšot ņemti vērā.
Darbā beidzot pieņemts arī mežsargs, kurš pārskatīs strīdīgos momentus. "Bet es policistu pie katra nomnieka nevaru nolikt, ja nomnieks, kam ir pašvaldības zeme, ja viņš ir kaut ko izdarījis, tātad viņš par to atbild," sacīja Upenieks.
Par to, kas šajā jautājumā vēl sakārtojams un uzlabojams, trešdien, 29. maijā, klajā nāks Valsts kontrole ar savu revīzijas ziņojumu. "Tas ir publisks aktīvs, vērtīgs, sabiedrībai piederošs, kad mēs varam to apsaimniekot produktīvāk, gūstot daudz lielāku labumu," sacīja Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.
"Mēs uz dažiem no īpašumiem esam braukuši arī ar Valsts kontroli. Ja nemaldos, mēneša beigās jābūt viņu ziņojumam. Es domāju, ka zaudējumi lēšami starp 200–300 tūkstošiem eiro, ko pašvaldība ir zaudējusi šajos gados," sacīja domnieks Zalbovičs.
Valsts kontrole pašvaldības rīcību ar meža resursiem vērtēja vairākās pašvaldībās, tostarp Krāslavā. Tāpat revidenti viesojās arī Saldus, Siguldas, Jelgavas un Alūksnes novadā.
Paļaujas uz vērtētājiem
Tikmēr taujāts, kā pašvaldība reaģē par bažām par aizdomīgiem darījumiem, domes priekšsēdētājs norādīja, ka novērtējums paši neveic: "Ir iepirkums, ir firma, kas novērtē īpašumus, un līdz ar to parādās tās cenas. Firma ir sertificēta. Mēs nevaram vienkārši tā paņemt un pateikt, ka maksā tik."
Laikā, kad dome lēma meža pārdošanu, par ko šobrīd noris kriminālizmeklēšana, Nekustamā īpašuma un infrastruktūras pārvaldības nodaļu vadīja Viktorija Lene (Latvijas Zemnieku savienība). Viņa ir arī Krāslavas novada domes deputāte un, apvienojot amatus, viņa pārkāpa likumu, par ko viņu sodīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
"Es uzticējos pašvaldības domes darbiniekiem, kuri pieņēma mani darbā. Es viņiem prasīju, vai nekas nebūs pretrunā, viņi pateica, ka viss būs "okey"," sacīja Lene.
Par pašvaldības darījumiem, kuriem uzmanību pievērsusi Valsts policija un Valsts kontrole, viņa arī apgalvo – uzticējās speciālistiem:
Viktorija Lene: Es tos nepārbaudīju. Pati es tos nepārbaudīju, nevienu rakstīto domes lēmumprojektu. Nevienu.
LTV: Bet kā nodaļas vadītājai, vai tas nebija jūsu pienākums?
Viktorija Lene: Ja man cilvēks sūdzējās, tad es iedziļinājos. Bet tikai pēc sūdzības saņemšanas, es runāju ar speciālistu."
