Dabas skaitīšanas ietvaros top pieci sugu aizsardzības plāni

Zemkopības ministrija ceturtdien, 5.decembrī, nāks klajā ar kompensāciju sistēmu zvejniekiem par roņu nodarītajiem zaudējumiem, to paredz roņu aizsardzības plāns. Šādu plānu Dabas aizsardzības pārvaldē izstrādā dabas skaitīšanas ietvaros. Kopā top pieci šādi plāni - roņiem, pūcēm, dzeņveidīgajiem un divām sikspārņu sugām.

ĪSUMĀ:

  • Rit 3.dabas skaitīšanas sezona, atklāti gan sen neredzēti augu, gan invazīvas sugas.
  • Dabas skaitīšana palīdzēs izstrādāt sugu aizsardzības plānus.
  • Plāni top roņu, pūču, dzeņveidīgo, dīķa naktssikspārņu un platausaino sikspārņu aizsardzībai.
  • Plāno informēt ēku īpašniekus par sikspārņu aizsardzību.  
  • Roņiem plāns vairāk vērsts uz “roņu apsaimniekošanu”.

Sikspārņu aizsardzības plānā paredzēts informēt sabiedrību par to, kā labāk ar šīm sugām sadzīvot.  Pārvaldē cer, ka plānos ietvertās rekomendācijas ar laiku pārnesīs uz normatīvajiem aktiem.  

Dabas skaitīšanas ietvaros top pieci sugu aizsardzības plāniPaula Dēvica

    Pašlaik rit trešā dabas skaitīšanas sezona. Skaitīšanas laikā atklātas aizsargājamo augu sugas, kas Latvijā nav konstatētas pat kopš 20.gadsimta sākuma. Tomēr ir arī ne tik pozitīvas ziņas saistībā ar invazīvo augu augsto izplatību valsts teritorijā.

    Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns stāstīja, ka viens no svarīgajiem aspektiem dabas skaitīšanas procesā ir biotopu inventarizācija.

    “Otrs svarīgais aspekts ir aizsardzības plāni. Proti, mēs bieži nesaprotam, kāpēc viena suga jūtas sliktāk un otra labāk. It kā apstākļi ir nodrošināti.

    Un tāpēc ļoti svarīgi paralēli biotopu inventarizācijai ir atsevišķu retu izzūdošu aizsargājamo sugu bioloģijas izzināšana,” skaidroja Svilāns.

    Dabas skaitīšanas laikā top pieci sugu aizsardzības plāni – roņu, pūču, dzeņveidīgo, dīķa naktssikspārņu un platausaino sikspārņu aizsardzībai.

    Vadošais sikspārņu pētnieks Latvijā Gunārs Pētersons stāstīja, ka sikspārņu aizsardzība lielā mērā ir saistīta ar sabiedrības informēšanu, jo liela daļa šo dzīvnieku dzīvo ēkās.

    “Sikspārņiem visām sugām tā bioloģija ir tāda, ka vasarā viņu mātītes veido lielas kolonijas. Un tās koloniju mītnes ir ļoti svarīgas viņu aizsardzībai. Tās mītnes ir ēkās. Tātad tā ir cieša sadzīve ar cilvēku, un tur rodas reizēm interešu konflikti. Viens ir tāds, ka ēkas ir jāremontē un sikspārņi ir iekšā. Viņi ir ieinteresēti ēkas remontā, jo citādāk tā sagrūs un tiem nebūs, kur dzīvot. Bet sikspārņi nav ieinteresēti, ka to dara tādā veidā, ka to remontu taisa vietā, kur viņiem ir mazulīši nelidojoši,” skaidroja Pētersons.

    Plāna ietvaros paredzēts informēt ēku īpašniekus par to, kā pareizi remontēt ēkas, lai sikspārņiem būtu iespēja tās apdzīvot, un kurā laikā to darīt.

    Savukārt aizsardzības plāns roņiem galvenokārt domāts, lai apzinātos cik daudz un kādu sugu roņi ir Latvijas ūdeņos, kā arī kāda ir viņu ietekme uz piekrastes ūdeņiem.

    Roņu pētnieks Māris Plikšs stāstīja, ka šis plāns vairāk vērsts uz roņu apsaimniekošanu.

    “Pirmkārt, viņi bojā zvejas rīkus. Un otra lieta – viņi arī izēd zivis. Un roņu ietekmē zvejnieka loms samazinās un zvejnieks zināmā mērā cieš. Otrkārt, viņiem ir jālabo šie zvejas rīki, kas nemaz nav tik lēts prieks. Un tajos laikos, kad roņu ietekme ir vislielākā, tas ir, kad vērtīgās zivis tiek ķertas – laši, taimiņi -,  zvejnieks ir spiests vispār nezvejot,” skaidroja Plikšs.

    Ceturtdien zivsaimniecības konsultatīvās padomes sēdē Zemkopības ministrija nāks klajā ar kompensāciju mehānismu zvejniekiem par roņu nodarītajiem zaudējumiem.

    Šīs dabas skaitīšanas sezonas rezultāti pilnā apjomā varētu būt pieejami februārī vai martā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti