Dienas ziņas

Cēsīs atklāta piemiņas plāksne ebreju kopienai

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Par roņu radītiem postījumiem – kompensācijas

Izstrādāts roņu nodarīto postījumu kompensēšanas modelis

Izstrādāts roņu nodarīto postījumu kompensāciju modelis. Latvijas zvejnieki norāda, ka, pieaugot roņu skaitam Baltijas jūrā, tie arvien biežāk posta zvejas rīkus un izēd daļu nozvejotā loma. Nozare mudina atjaunot roņu medības, tikmēr dabas aizsardzības pārvalde aicina zvejniekus vairāk sadarboties ar zinātniekiem un arī testēt dažādas alternatīvas roņu atbaidīšanā, jo suga ir aizsargājama.

Izstrādāts roņu nodarīto postījumu kompensēšanas modelisSintija Ambote

    Izvērtējot roņu ietekmi uz dažādām zivju sugām, Zemkopības ministrija izstrādājusi kompensāciju modeli zvejniekiem par roņu nodarītajiem zaudējumiem. Kompensāciju apmērs noteikts 10 līdz 38 procentu apmērā, izmaksājot fiksēto tirgus cenu atkarībā no zivju sugas, kas roņu postītajā lomā atrodama.

    ''Daudzām lielākajām un svarīgākajām sugām ir noteikta 38% kompensējamā daļa. Ronis aktīvāk ietekmē mencas, zandartus, akmeņplekstes, lucīti, lasi, taimiņus, vimbas. Tāpēc šie procenti tiek rēķināti no iepriekšējā gada nozvejas vērtības, ko zvejnieks nozvejojis attiecīgajām zivju sugām,'' stāsta ministrijas zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

    Kompensāciju modeli ministrija šodien prezentēs diskusijā "100 minūtes par roņiem" Carnikavas Novadpētniecības centrā, kur piedalīsies arī dabas sargi un nozares pārstāvji. Ministrijas eksperts papildina, ka kopumā, pieaugot roņu skaitam, kompensācijas zivju resursu problēmu nerisinās un zvejniekiem arī pašiem jāeksperimentē ar jauniem roņu atbaidīšanas līdzekļiem:

    ''Būtu jādomā arī par instrumentiem, kas norobežo roni no tīkla. Eiropas Savienības fondu ietvaros ir inovāciju rīki, un šī projekta ietvaros Rīgas Tehniskājā universitātē izstrādā akustisku roņu atbaidītāju, kas vēl ir testēšanas un pilnveidošanas procesā.''

    Zivsaimnieku asociācijas pārstāvis Inārijs Voits uzskata, ka roņu atbaidīšanas ierīces nespēs pasargāt zvejas rīkus. Voits pārliecināts, ka nepieciešams atjaunot arī roņu medības Latvijā.

    ''Roņi vairojas, un viņiem Baltijas jūrā nav ienaidnieku. Tāpēc viņi uzbrūk zvejnieku tīkliem, murdiem, stāvvadiem, kas ir faktiski roņiem uzklāts galds. Viņi tiek pie loma un zivīm nokož galvas, vēderiņu vai muguru, bet zvejnieki nevar nekādi cīnīties ar viņiem.

    Savukārt tās atbaidīšanas ierīces nav pietiekami drošas,'' saka Voits.

    Kādi ir risinājumi asociācijas ieskatā?

    Vairākas valstis patlaban vienkārši medībās roņus atšauj, to dara Somija un Zviedrija.

    Patlaban Latvijā tiek izstrādāts roņu sugas aizsardzības plāns. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Jēkabs Dzenis norāda, ka Eiropas Savienības biotopu dati liecina - Rīgas jūras līcī ir ap 270 līdz 500 pogaino roņu, kas ir pat zem labvēlīga aizsardzības statusa, savukārt pelēko roņu patiešām ir krietni vairāk - ap 3000 īpatņu. Dzenis piebilst, ka tas gan nav pamats vispārēju medību atjaunošanai. Atbaidīšana ar šādu metodi Latvijas apstākļos ir jātestē ar stingri limitētu atļauju izsniegšanu

    ''Šobrīd nav nekādas skaidrības, vai medības nestu kādu rezultātu un palikušie roņi populācijā mācītos no šī traucējuma. Ja tas pierādītos, ka tas nes rezultātu, tad tā ir metode, ko limitēti varētu turpināt, bet jāņem vērā, ka tā ir aizsargājama suga, un ir arī jāievieš alternatīvas metodes. Tātad, ja visi pētījumi par skaņas atbaidītājiem pierādās, tad, protams, tādām medībām nav jābūt. Secinājums, ka nav viena risinājuma, kas palīdzēs šo konfliktsituāciju risināt, līdz ar to tiek domāts par kompensācijām un jāatgriežas pie vecākām zvejas metodēm, ka šos tīklus biežāk jāparbauda un pārvieto, lai cilvēka klātbūtne tur ir ilgstošāka,'' klāsta Dzenis.

    Roņu nodarīto postījumu kompensāciju modeli vēl plānots 5. decembrī apspriest zivsaimniecības konsultatīvajā padomē, lai to piedāvātu iekļaut Eiropas atbalsta programmā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti