Suņu saimnieki joprojām ir gausi uz mīluļu čipošanu un reģistrēšanu

Pēc “Dzīvnieku policijas” aplēsēm čipota varētu būt mazāk nekā puse Latvijas suņu. Turklāt aptuveni puse no čipotajiem dzīvniekiem nav reģistrēta. Līdz ar to čipam nav jēgas, jo nav iespējams atrast informāciju par suņa saimnieku. Iemesli, kāpēc iedzīvotāji slinki uz mīluļu reģistrēšanu, visticamāk, ir aizmāršība un maksa, ko par pakalpojumu prasa veterinārārsts.

ĪSUMĀ:

  • Pēc “Dzīvnieku policijas” aplēsēm Latvijā varētu būt čipoti aptuveni 40% suņu.
  • Ja cilvēki ievērotu obligāto čipošanas prasību, patversmēs būtu mazāk pamestu suņu.
  • Nav noteikts, cik maksā čipošana un reģistrēšana, vetārsti to nosaka paši.
  • Aptuveni puse no čipoto suņu saimniekiem dzīvnieku nepiereģistrē.
  • Bez reģistrācijas no čipošanas nav jēgas – saimnieku atrast nevarēs.
  • Dauzi prasības nepilda maksas dēļ, daži aizmirst.
  • Kontrolēšanai pašvaldībām un PVD nav resursu.
  • Saimnieks, kurš nav reģistrējis suni, ir saucams pie administratīvās atbildības.
  • Šogad Rīgas pašvaldības policijas redzeslokā ir nonākuši 113 nereģistrēti suņi.
  • Sods fiziskām personām ir no 7 līdz 350 eiro.

Šis process būtu jāuzrauga pašvaldības policijai un Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD). Tomēr katru suņa īpašnieku apsekot nav iespējams.

Dzīvnieku patversmē “Ulubele” šobrīd mājo gandrīz 500 dzīvnieku. Lielākā daļa no tiem ir kaķi un pārējie - suņi, arī daži truši. Pēc “Dzīvnieku policijas” aplēsēm Latvijā varētu būt čipoti aptuveni 40% suņu.

Suņu saimnieki joprojām ir gausi uz mīluļu čipēšanu un reģistrēšanuPaula Dēvica

    Patversmes vadītāja un “Dzīvnieku policijas” pārstāve Ilze Džonsone stāstīja - ja cilvēki ievērotu 2017. gadā noteikto obligāto čipošanas prasību, patversmēs būtu daudz mazāk pamestu suņu.

    “Čipošana, reģistrēšana ir apaudzēta ar visādiem blakus pakalpojumiem, kas šo visu lietu sadārdzina. Un, ja uzliek visu to pakalpojumu kopumu kā obligātu – šobrīd arī Eiropas Savienības ceļošanas pases suņiem -  un nav noteikts, cik tas maksā, tad cenas ir augšā. Un daudzi to vienkārši nedara. Un, lai to izkontrolētu, pirmkārt, pašvaldībām un PVD nav resursu, un tas būtu vēl nesamērīgi dārgāk,” klāstīja Džonsone.

    “Dzīvnieku policija” pirms obligāto prasību pieņemšanas ierosināja segt čipošanas un reģistrācijas maksu no Eiropas fondu līdzekļiem, bet šis ierosinājums tika noraidīts.

    Tagad to dara veterinārārsti, kas cenas nosaka paši. Līdz ar to tās klīnikās ir atšķirīgas. Aptuveni divdesmit eiro. Ja taisa arī ceļošanas pasi, tad ap sešdesmit eiro.

    Aptuveni puse no čipoto suņu saimniekiem dzīvnieku nepiereģistrē. Pie reģistrācijas sistēmā  tiek ievadīts saimnieka vārds un detalizēta informācija par dzīvnieku. Bez tās no čipa nav nekādas jēgas. Reģistrāciju var veikt gan pie veterinārārsta, gan saimnieks pats portālā latvija.lv.

    “Lielākais trūkums ir tas, ka čipošana nav sasaistīta ar reģistrāciju. Un ļoti bieži ir gadījumi, ka cilvēki atbrauc pie mums pakaļ sunim, kas ir čipots, bet nav reģistrēts. Viņam ir izsniegta ES ceļošanas pase, viņam ir visas potes. Un saimnieks ir pārliecināts, ka veterinārārsts, paņemot krietnu samaksu par šo pakalpojumu, ir dzīvnieku arī piereģistrējis. Bet tā tas nav. Un tas ir ļoti nepareizi,” uzsvēra Džonsone.

    Ja saimnieks reģistrē čipu pats, tad tas maksā 3,5 eiro, savukārt pie veterinārārsta varētu nākties piemaksāt vēl piecus eiro.

    Patversmes vadītāja stāstīja, ka vislabākais variants būtu bezmaksas suņu skaitīšana, ko varētu veikt tāpat kā tautas skaitīšanu.

    Liepājas dzīvnieku patversme „Lauvas sirds” ir daudz mazāka patversme, kurā vietas ir aptuveni piecdesmit dzīvniekiem. Patversmes vadītāja Nora Brūdere stāstīja, ka arī Liepājā lielākā problēma ir tas, ka čipotie suņi nav reģistrēti.

    “Sunim tiek implantēta maza mikroshēma. Mikroshēma sastāv no 15 cipariem. Šo ciparu kombināciju reģistrējot datu centrā, tiek piereģistrēts arī saimnieka vārds, uzvārds, visi dati, arī adrese un telefons. Un, ja suns nonāk patversmē vai kāds nelaimes gadījums – viņš tiek sabraukts vai vēl kas –, čipu nolasot, ir iespējams saimnieku sazvanīt. Ja piereģistrēts viņš nav, tad, nolasot čipu, ir šie plikie cipari un nav nekādas informācijas par saimnieku. Čips gan nenozīmē to, ko daudzi cilvēki pārprot – ka tas darbojas kā GPS. Tā gan tas nav,” skaidroja Brūdere.

    Arī Liepājas patversmes vadītāja kā galveno iemeslu minēja to, ka pie veterinārārsta prasa piemaksāt. Un cilvēki paši, visticamāk, par reģistrāciju aizmirst.

    Suņu čipošana būtu jāuzrauga Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī pašvaldības policijai. Rīgas Pašvaldības policijas pārstāve Lāsma Greidāne stāstīja, ka saimnieks, kurš nav reģistrējis savu dzīvnieku, ir saucams pie administratīvās atbildības.

    “Kontroli Rīgā veic gan PVD, gan pašvaldības policija situācijās, kad mēs saņemam informāciju par labturības noteikumu pārkāpumiem. Attiecīgi, sunim nonākot mūsu redzeslokā, mēs veicam pārbaudes par vakcināciju un reģistrēšanu. Un tad sastādām lietas materiālus,” stāstīja Greidāne.

    2019.gadā policijas redzeslokā ir nonākuši 113 nereģistrētu dzīvnieku saimnieki. Sods fiziskām personām ir no septiņiem līdz 350 eiro.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti