Eksotiskus augļus, dārzeņus un sēklas ievest ES bez sertifikāta nedrīkst arī ceļotāji

Lai Eiropas Savienībā ievestu eksotiskus augļus, dārzeņus vai sēklas, nepieciešams sertifikāts, kas apliecina – produkts ir brīvs no kaitēkļiem. Tas attiecas tikai uz produktiem, kas vesti no trešajām valstīm. Nepieciešamo sertifikātu var izdot tikai konkrētās valsts augu aizsardzības dienests. Tas noteikts, lai izskaustu iespēju netīši valstī ievest svešus kaitēkļus. Pārtikas un veterinārais dienests iesaka augu valsts produktus trešajās valstīs baudīt uz vietas.

Nepieciešams sertifikāts, lai ES ievestu augu valsts produktus no trešajām valstīmPaula Dēvica

    Lai noskaidrotu, vai iedzīvotāji ir informēti par regulu, kas ierobežo augu valsts produktu ievešanu no trešajām valstīm, Latvijas Radio ieradās lidostā “Rīga”. Tajā brīdī ielidoja reiss no Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētas Abū Dabī. Uzrunātie pasažieri bija piesardzīgi un eksotiskās dabas veltes uz Latviju līdzi nebija ņēmuši. Turklāt daži pat bija informēti par jauno regulu.

    “Neņēmām. Bija doma, bet paziņas, kas strādā lidostā, teica, lai neko labāk neved,” pastāstīja kāda pasažiere.

    Turpmāk visām augu sēklām, kas paredzētas sējai, kā arī svaigiem augļiem, dārzeņiem un riekstiem, ievedot tos Eiropas Savienībā, būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts. Tas ir dokuments, ko izdod augu aizsardzības organizācija konkrētajā valstī. Tas apliecina, ka augu produktos nav kaitēkļu.

    Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta pārstāve Kristīne Romanova stāsta, ka šī regula ieviesta, lai kāds netīši neievestu valstī kādu kaitēkli. “Pirms vairākiem gadiem pāršalca mūs tāda šokējoša ziņa, ka ar koksnes iepakojamo materiālu no Ķīnas ievests kaitēklis – Ķīnas ūsainis. Tāds paliels grauzējs, kas bojā kokus. Tas bija pārziemojis jau Somijā. Tas nozīmē – uz atrunu, ka mums ir citādāks klimats un ka viņi jau šeit neizdzīvos, mēs uz to nevaram balstīties, jo viss ir mainījies. Mēs skatāmies, kādas mums ir ziemas – ir decembris, bet ir silts kā vēlā rudenī,” skaidro Romanova.

    Ja persona ieved mazāk par diviem kilogramiem, piemēram, mango, tad pārbaudi veic muita. Respektīvi, ir jāuzrāda prasītais sertifikāts. Bez sertifikāta vesto atņem. Ja pārved vairāk par diviem kilogramiem, tad pasažieri ar visu bagāžu nosūta uz Pārtikas un veterināro dienestu, kur veic tālākas pārbaudes.

    Veicot riska analīzi, noteikti pieci produkti, kurus var droši pārvadāt bez konkrētā sertifikāta. Tie ir kokosrieksti, dateles, ananāsi, duriani un banāni.

    Šos augļus kaitēkļi nav pārāk iemīļojuši.

    PVD pārstāve Kristīne Romanova stāsta, ka cilvēki samērā bieži vēlas uz Latviju atvest kādu eksotisku augli vai sēklas: “Bieži vien mēs saņemam jautājumus par to, cik drīkst ievest pasažieris savā bagāžā mango. Protams, ka tas mango, ko mēs redzam Taizemē un ēdam, tas nav tas, ko mēs nopirksim veikalā. Tas, protams, ir garšīgs, un mēs gribam atvest,

    bet ar šo jauno regulējumu, ja mēs to darām bez sertifikāta, tad tas ir nelegāli.

    Ļoti daudz jautājumu mēs saņemam par pavairojamajiem materiāliem, par sēklām, par dažādiem stādiem, ko cilvēki grib ievest, jo latviešu cilvēks sirdī ir liels dārznieks.”

    PVD pārstāve uzsver, ka risks tiešām ir pamatīgs. Piemēram, ja ievazā kaitēkli, kas bojā skuju kokus, tad vienīgais risinājums ir šos kokus izcirst. Turklāt ievestiem kaitēkļiem pie mums nav dabisko ienaidnieku, kas ir katrā normālā barības ķēdē, un šie kukaiņi mēdz būt agresīvi un ātri izplatīties.

    Tāpēc labākais risinājums ir šāds regulējums. “Ja jūs esat valstī, kas nav Eiropas Savienības valsts, un jūs ļoti, ļoti vēlaties ievest kaut ko, tad jums ir jāmeklē šīs valsts augu aizsardzības organizācija. Vienkāršākais ir saprast, ka varbūt nevajag vest. Izbaudiet tos augļus un dārzeņus valstī, kurā atrodaties. Līdz ar to, kad jūs braucat mājās, lai jūsu somas ir brīvas gan no iepriekš jau stingri kontrolētajiem dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem, gan tagad arī augu,” norāda Romanova.

    Lai atgādinātu par jaunajiem noteikumiem, lidostā izvietos plakātus. Jāatceras, ka šie noteikumi attiecas uz visām Eiropas Savienības valstīm, ne tikai Latviju. Stingrs regulējums attiecas arī uz dzīvnieku valsts produktiem.

    Valsts ieņēmumu dienests informē, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos iedzīvotāji muitā nodevuši gandrīz deviņas tonnas gaļas produktu un vairāk nekā piecas tonnas piena produktu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti