Dokumentālā animācija «Mans mīļākais karš» – stāsts par pieaugšanu aukstā kara laikā

Nākamajā gadā pirmizrādi piedzīvos dokumentālā animācijas filma "Mans mīļākais karš". Tajā atspoguļota režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas pieaugšana aukstā kara laikā. Pirmizrādes laiks vēl nav precīzi zināms. Daļu no naudas filmas pabeigšanai radošā komanda savāca kolektīvās finansēšanas platformā "Projektu banka". Tā palīdzējusi atrast atbalstītājus jau 53 projektiem, starp kuriem liela daļa ir tieši kultūras projekti.

Dokumentālā animācija «Mans mīļākais karš» – stāsts par pieaugšanu aukstā kara laikāPaula Dēvica
    Režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas iepriekšējā filma "Bekons, sviests un mana mamma" stāstīja par pēckara paaudzi Latvijā no neatkarības atgūšanas līdz filmas iznākšanas brīdim 2008. gadā. Savukārt "Mans mīļākais karš'' ir autobiogrāfisks stāsts par režisores pieaugšanu no septiņdesmitajiem līdz neatkarības atgūšanai.

     

    "Faktiski stāsts ir par to, kā mazā Ilze – mūsu režisore bērnībā – piecu vai sešu gadu vecumā pārceļas uz Saldu. Un, jā, tās ir viņas bērnības atmiņas.

    Viņa un ģimene, kā viņi iedzīvojas pilsētā, tur ir draudzība, tur ir stāšanās pionieros, atmiņas par Otro pasaules karu, propaganda, kā mūs biedēja ar Trešo pasaules karu, kā mūs biedēja ar atomkaru.

    Visas tās padomju izdarības ar Uzvaras svētkiem, veterāniem un tā tālāk," stāstīja filmas producents Guntis Trekteris.

    Stāsts beidzas, kad Ilzei ir 16 gadu un Latvijā atjauno neatkarību.

    Kad radās ideja par filmas veidošanu, režisore atskārta, ka nav īpaši daudz vizuālu materiālu, lai izveidotu autobiogrāfisku dokumentālo filmu par šo laika posmu. Tāpēc radās ideja veidot animāciju.

    Pie filmas tapšanas Ilze strādā jau deviņus gadus. Par pirmizrādes laiku vēl nav nolemts – tas varētu notikt pavasarī vai rudenī. Producents stāstīja, ka multfilma paredzēta visai ģimenei.

    "Es domāju, ka filmu būtu interesanti skatīties vecākiem ar saviem bērniem. Jo tas ir mums pašiem diezgan interesanti – gremdēties atmiņās par laiku, ko esam piedzīvojuši. Mums būtu arī interesanti izstāstīt par šo laiku, par šo diezgan sarežģīto vēstures posmu, jo tur parādās jautājumi – vai sadarboties ar varu, vai nesadarboties, vai stāties Komunistiskajā partijā, vai stāties pionieros un tā tālāk. Būtu interesanti pastāstīt par to arī mūsu bērniem. Man liekas, ir ļoti interesanti mācīties vēsturi no personīgajiem stāstiem, nevis no vēstures grāmatas," piebilda Trekteris.

    Pavisam nesen filmas radošā komanda piesaistīja līdzekļus filmas pabeigšanai kolektīvās finansēšanas platformā "Projektu banka".

    Filmas producents Trekteris atzina, ka tas ir labs mārketings, jo kaut kāda cilvēku grupa jau par projektu ir informēta. Lai piesaistītu cilvēkus, par ziedojumiem piedāvāja arī iekļaut atbalstītāju titros vai piedalīties kopīgā kulinārā pasākumā ar režisori.

    ""Projektu banka" ir kolektīvās finansēšanas platforma, kas palīdz savest finansētājus ar tiem, kuriem šis finansētājs ir vajadzīgs. Tātad interaktīvā veidā tiek pasniegtas projektu idejas, kas var būt gan pasākumi, gan produkti, gan pakalpojumi, gan arī dažādas nevalstisko organizāciju rīkotas lietas. Tātad mēģina pārdot šo ideju, šo projektu, lai savāktu finansējumu, lai šo ideju varētu realizēt," teica "Projektu bankas" vadītājs Māris Cīrulis.

    Platformā finansējumu savākuši 53 projekti. Liela daļa no šiem ir tieši kultūras projekti. Platformas vadītājs stāstīja, ka vēlētos, lai to vairāk izmanto arī citās jomās, piemēram, uzņēmējdarbībā, lai varētu rādīt, ka kolektīvā finansēšana ir ekonomiku virzošs rīks.

    "Bieži vien kultūras projekti asociējas vai nu ar patēriņu vai daļēji ar ziedošanu. Mēs negribētu šo sajūtu radīt, ka tā ir ziedošanas platforma, bet mēs gribam, lai tie ir stilīgi, forši projekti, kaut kas jauns, kaut kas nebijis gan kultūras, gan uzņēmējdarbības jomā,"

    teica Cīrulis.

    "Projektu bankas" vadītājs teica, ka ir vairāki priekšnoteikumi, kas jāievēro, lai veiksmīgi pārdotu savu ideju. Pirmkārt, ir jābūt vizuāli baudāmam materiālam, lai piesaistītu uzmanību. Otrkārt, ir jābūt saprotamam saturam. Treškārt, vēlams dot finansējuma devējam kaut ko pretī – piemēram, produktu vai iesaisti tā veidošanā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kino, foto un TV
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti