Diskutē par iespēju ļaut Ukrainai izmantot rietumvalstu piegādātos ieročus arī pret mērķiem Krievijā
Lielas diskusijas ir izraisījuši NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga nesenie izteikumi, ka rietumvalstīm vajadzētu ļaut izmantot Ukrainai viņu piegādātos ieročus arī pret mērķiem Krievijā.
Arī Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels atbalsta Stoltenbergu un uzskata, ka citādi Ukraina nespēs sevi pienācīgi aizstāvēt.
Šādu nostāju Borels pauda šodien ES valstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē.
Arī NATO valstu Parlamentārā Asambleja šajās dienās aicinājusi alianses dalībvalstis atļaut Ukrainai izmantot Rietumu piegādātos ieročus pret mērķiem Krievijas teritorijā.
Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons šodien atzina, ka Ukrainai būtu jāatļauj neitralizēt Krievijas militārās bāzes, no kurām Krievijas armija šauj raķetes uz Ukrainu.
Tomēr viņš uzsvēra, ka "nevajadzētu ļaut skart citus mērķus Krievijā" un, protams, civilos mērķus.
Arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs un aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") pauduši nostāju, ka Ukrainai ir jāatļauj uzbrukt ar Rietumu piegādātajiem ieročiem pa militārajiem mērķiem Krievijas teritorijā, no kurienes uzbrūk Ukrainai.
Ukrainas prezidents viesojas Briselē
Šodien Briselē viesojās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Viņš atkārtoti mudināja ASV prezidentu Džo Baidenu piedalīties jūnijā gaidāmajā Miera samitā.
Tas paredzēts Šveices pilsētā Lucernā.
Līdz šim dalību ir apstiprinājuši aptuveni 80 valstu pārstāvji.
Tomēr par ASV prezidenta iespējamo klātbūtni joprojām nav skaidrības.
Gruzijas parlaments apstiprina pretrunīgi vērtēto likumu par "ārvalstu ietekmi"
Gruzijas parlaments šodien apstiprināja pretrunīgi vērtēto likumu par "ārvalstu ietekmi", kas izsaucis plašus protestus un nosodījumu ārvalstīs.
Deputāti ar 84 pret četrām balsīm pārvarēja prezidentes Salomes Zurabišvili iepriekš uzlikto veto šim likumam.
Gruzijas opozīcija to dēvē par "Krievijas likumu", jo Maskava izmanto līdzīgus tiesību aktus, lai apspiestu neatkarīgos medijus, bezpeļņas organizācijas un opozīcijas aktīvistus, kas kritizē Kremli.
Šis likums ir izraisījis valstī milzīgus protestus un Briseles brīdinājumus, ka tas var kaitēt Gruzijas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai.
Uzaicinājumus uz vēža pārbaudi varētu sūtīt telefonā vai e-pastā
Nacionālais veselības dienests sācis darbu pie tā, lai iedzīvotāji uzaicinājumu vēža pārbaudes veikšanai varētu saņemt arī telefonā vai e-pastā.
Tas šodien izskanēja Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē.
Šobrīd Nacionālais veselības dienests nedrīkst izmantot pacienta datus – telefona numuru un e-pasta adresi, kas norādīti e-veselībā.
Lai iedzīvotāju norādīto kontaktinformāciju drīkstētu oficiāli izmantot un varētu nosūtīt uzaicinājumus uz pārbaudēm, ir nepieciešamas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos.
Līdz ar silto laiku mežos aktivizējies egļu astoņzobu mizgrauzis
Bīstamo kaitēkļu mizgraužu aktivitāte šogad Latvijas mežos sākās jau aprīlī, bet šomēnes līdz ar silto laiku novērojama augsta kaitēkļu lidošanas intensitāte.
Postījumus būs iespējams vērtēt vasaras vidū, bet pētnieki skaidro, ka egļu audzēs jau pašlaik ir daudz nokaltušu koku.
Patlaban spēkā stājušies arī saimnieciskās darbības ierobežojumi egļu mežaudžu tuvumā, lai ierobežotu kaitēkļa izplatību mežos.
Karstums var radīt veselības problēmas
Latviju skāris liels karstums, kas var radīt nopietnas veselības problēmas.
Jau tagad karstuma dēļ slimnīcās audzis pacientu skaits.
Piemēram, Stradiņa slimnīcā vairāk vēršas hroniskie pacienti – sirds un nieru slimnieki, kā arī tie, kas cieš no cukura diabēta.
Pēc palīdzības vēršas arī Bērnu slimnīcā – tur nogādāts arī vidēji smagā stāvoklī esošs piecgadnieks, kurš bija rotaļājies ārā.
Mediķi brīdina, ka uzturēšanās saulē daudziem rada pārkaršanas riskus un nevajadzētu dienas karstākajā laikā uzturēties tiešos saules staros.
Laika ziņas
Naktī Latvijā gaidāms mainīgs mākoņu daudzums.
Nakts pirmajā pusē dažviet austrumos īslaicīgs lietus, iespējams arī pērkona negaiss. Lēns vējš.
Gaisa temperatūra: 13…18 grādi.
Rīt dienā mainīgs mākoņu daudzums.
Turpināsies svelme un negaisi.
No pēcpusdienas lielākajā daļā Latvijas gaidāms īslaicīgs lietus, pērkona negaiss, vietām stipras lietusgāzes, dažviet iespējama arī krusa.
Lēns vējš līdz 5 metri sekundē, negaisa laikā pastiprināsies brāzmās līdz 15–19 metriem sekundē.
Gaisa temperatūra: 23…28 grādi, jūras piekrastē 17…22 grādi.
Rīgā mainīgs mākoņu daudzums.
Pēcpusdienā pērkona lietusgāzes, iespējama krusa.
Lēns vējš 2–5 metri sekundē, negaisa laikā brāzmains.
Gaisa temperatūra: naktī 17…18 grādi, rīt dienā 27…28 grādi.
Laika tips rīt 2. – labvēlīgs.
