Krievijas uzbrukumā mirušo vidū arī divi bērni
Pēc viņa teiktā, Čaplines ciemā pabeigti glābšanas un meklēšanas darbi.
"Dzīvojamā rajona un dzelzceļa stacijas apšaudes rezultātā gāja bojā 25 cilvēki, no kuriem divi bija bērni. Zem mājas drupām gāja bojā 11 gadus vecs zēns, vēl viens sešus gadus vecs bērns gāja bojā degošā automašīnā līdzās dzelzceļa stacijai," pavēstīja Timošenko.
Ievainojumus uzbrukumā guvis 31 cilvēks. Krievijas raķešu uzbrukumus piedzīvoja Kijivas apgabals, Mikolajiva, Dnipro un Krivijriha. Varasiestādes apgalvo, ka Krivijriha ir apšaudīta ar kasešu munīciju, kas ir starptautiski aizliegta.
Strīds par notiekošo ap Zaporižjas atomelektrostaciju
Nāvējošais uzbrukums Čaplinē notika dažas stundas pirms Krievijas sasauktās ANO Drošības padomes sēdes, kuras centrālais jautājums bija situācija Zaporižjas atomelektrostacijā.
Par spīti Krievijas iebildumiem sanāksmē attālināti uzstājās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš aicināja starptautisko sabiedrību apturēt Krievijas īstenoto kodolšantāžu.
"Krievija ir nostādījusi pasauli uz kodolkatastrofas sliekšņa. Krievijas karaspēks Eiropā lielāko atomelektrostaciju Zaporižjā ir pārvērtis par karadarbības zonu. To apliecina Krievijas bruņotās provokācijas, apšaudes, teroristu izvietošana spēkstacijā zem Krievijas karoga. Eiropa un kaimiņu reģioni saskaras ar radiācijas piesārņojuma draudiem. Zaporižjas atomelektrostacijai ir seši reaktori. Čornobiļā eksplodēja tikai viens reaktors. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ekspertu misijai pēc iespējas drīzāk ir jāpārņem pastāvīga kontrole pār Zaporižjas atomelektrostaciju. Bet Krievijai bez nekādiem nosacījumiem ir jāizbeidz kodolšantāža un pilnībā jāaizvācas no spēkstacijas," sacīja Zelenskis.
Sanāksmes laikā Krievija un Ukraina kārtējo reizi viena otru apsūdzēja Zaporižjas atomelektrostacijas apdraudēšanā.
ANO ģenerālsekretāra vietniece Rozmarija Dikarlo aicināja Krieviju un Ukrainu vienoties par Zaporižjas atomelektrostacijas teritorijas demilitarizāciju pat tad, ja karš turpināsies. Viņa arī pieprasīja abām pusēm nodrošināt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ekspertu tūlītēju, drošu un netraucētu piekļuvi atomspēkstacijai.
Ukraina gatava turpināt cīņu
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas sekretārs Oleksijs Danilovs aicinājis valsts iedzīvotājus apbruņoties ar pacietību un gatavoties ilgstošam karam ar Krieviju. Viņš sacīja, ka karavīriem un visiem valsts iedzīvotājiem būs jāpieliek lielas pūles, lai karu uzvarētu.
"Mums ir jāizcīna tāda uzvara, kas iznīcinās Krievijas spēju atkārtot visas tās lietas, ko tā ir izdarījusi kopš 2008. gada, sākot ar Gruziju.
Mums ir vajadzīga šāda uzvara, lai beidzot salauztu muguru tam radījumam, kas mīt Krievijas teritorijā un kas nepārtraukti iebrūk svešās teritorijās. Viņi vēlas mūs sagūstīt, iznīcināt mūsu tautu. Mūsu uzdevums ir uzvarēt šajā karā. Ja mēs to nedarīsim tagad, tas būs tikai aizkavēts karš," Danilovs sacīja intervijā raidsabiedrībai "Radio Svoboda".
Šķiet, ka pašlaik iniciatīva frontē pieder Ukrainas bruņotajiem spēkiem. ASV "Kara izpētes institūta" analītiķi aplēsuši, ka kopš 21. marta Ukrainas aizstāvji no iebrucējiem ir atkarojuši aptuveni 45 tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas, kas ir pielīdzināma Dānijas platībai. Bet kopš 16. jūlija, kad Krievija paziņoja par ofensīvas atsākšanu pēc operatīvās pauzes, iebrucējiem ir izdevies sagrābt 450 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, kas ir aptuveni tāda pati platība kā Andorai.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
