Ārlietu ministrijā (ĀM) norādīja, ka šī ir pirmā reize, kad Latvija lūdz atļauju tiesai iesaistīties trešās puses statusā starpvalstu lietā. Iepriekš Latvija ir iesaistījusies vairākās lietās, kurās tiek izskatīta personas sūdzība par iespējamiem Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumiem citā konvencijas dalībvalstī.
"Starpvalstu sūdzības ir ārkārtas mehānisms, kurš tiek izmantots ļoti retos gadījumos, parasti situācijās, kad ir nopietnas bažas par sistemātiskiem un ilgstošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tai skaitā masveida cilvēktiesību pārkāpumiem bruņoto konfliktu laikā," norādīja ĀM.
Valstīm, kas saņems trešās puses statusu, būs iespējas tiesas procesā sniegt savus apsvērumus par pieļautajiem Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumiem. Lēmumu par statusa piešķiršanu Latvijai pieņems ECT. Uz trešās puses statusu mūsu valsts pretendē arī ANO Starptautiskajā tiesā lietā "Ukraina pret Krievijas Federāciju".
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
