Pusgadu pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka ukraiņu vidū pieaug vienotība galvenajos jautājumos un plaši izplatīta nevēlēšanās piekāpties Maskavai teritoriāli. Kā atzinis Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta direktora vietnieks Antons Hrušeckis, ukraiņi ir vienoti kā nekad agrāk, taču tā ir grūti iegūta vienotība.

Zelenskis: Mēs cīnīsimies līdz galam

Lai gan pēdējās dienās Ukrainas iedzīvotāji brīdināti par potenciāliem nežēlīgiem Krievijas triecieniem un provokācijām, cilvēkus tas neattur no Neatkarības dienas atzīmēšanas. Lai gan ne tuvu ar  tādu mērogu un prieku kā pērn, ukraiņiem Neatkarības dienas atzīmēšana ir būtiska, īpaši šobrīd. Un viņi negrasās to slēpt, bet ar to lepojas gan Kijivas centrā, gan citviet Ukrainas kontrolētajās teritorijās, kur plīvo zili dzeltenie karogi.

Šo dienu ukraiņi atzīmē arī ārpus savas valsts, un dažādās atbalsta akcijās iesaistās arī citu valstu pilsoņi.

Tikmēr Kijivā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un viņa sieva nolika ziedus pie piemiņas memoriāla karā ar Krieviju kritušajiem. Iepriekš ierakstītā Neatkarības dienai veltītā uzrunā, runājot Kijivas centrā, kur viņam apkārt redzama no kaujas zonām atvestā un iznīcinātā okupantu tehnika, Zelenskis norādīja, ka Ukraina pret Krievijas iebrucējiem cīnīsies līdz galam, nepiekāpsies un nepieņems kompromisus.

„Ienaidnieks domāja, ka mēs viņu sagaidīsim ar ziediem un šampanieti. Tā vietā viņš saņēma vainagus un Molotova kokteiļus. Viņš gaidīja ovācijas, bet dzird atsevišķus plaukšķus. Okupants ticēja, ka pēc dažām dienām viņš būs parādē mūsu galvaspilsētas centrā. Šodien jūs varat redzēt šo parādi. Pierādījums, ka ienaidnieka tehnika Kijivas centrā var parādīties tikai tādā formā. Sadegusi, sagrauta un iznīcināta. Mums nerūp, kāda jums ir armija, mums rūp tikai mūsu zeme. Mēs par to cīnīsimies līdz galam. Mēs esam turējušies stingri sešus mēnešus. Tas ir smagi, bet mēs esam savilkuši dūres un mēs cīnāmies par savu likteni. Katra jauna diena ir iemesls, lai nepadotos. Pēc tik gara ceļa mums nav tiesību neiet līdz galam.

Kas mums ir kara beigas? Agrāk mēs teicām – miers. Tagad mēs sakām – uzvara,” sacīja Zelenskis.

 

Sveicienus tautiešiem Neatkarības dienā sūta arī Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs un Ukrainas karavīri.

Lūk, ko videomateriālā teica viens no Ukrainas aizstāvjiem: “Šis uzbrukums Ukrainai tautu ir pārveidojis par nāciju. Ja mēs visi būsim vienoti kā savilkta dūre, mēs spēsim uzvarēt ienaidnieku.”

Rietumu atbalsts Ukrainai

Atbalsta vārdi Ukrainai izskan arī tālu aiz valsts robežām. Vācijas kanclers Olafs Šolcs, Polijas prezidents Andžejs Duda un citi rietumvalstu līderi pauduši laba vēlējumus, uzmundrinājuma vārdus un atbalstu Ukrainai.

Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēris, ka Ukraina var turpināt paļauties uz NATO tik ilgi, cik nepieciešams: “Ukrainas Bruņotie spēki un visa Ukrainas tauta izrāda milzīgu drosmi un apņēmību. Prezidenta Zelenska vadībā jūs iedvesmojat pasauli. NATO un sabiedrotie atbalsta Ukrainu kopš brīža, kad tā izcīnīja neatkarību.

Jūs varat paļauties uz NATO atbalstu, cik ilgi tas būs nepieciešams. Ukrainai ir jāuzvar! Un Ukraina uzvarēs!”

Arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena apliecināja, ka Eiropa būs Ukrainas sabiedrotais ilgtermiņa perspektīvā.

Tāpat iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā ieradies viens no aktīvākajiem Ukrainu atbalstošajiem Rietumu politiķiem – Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons. Tviterī viņš ievietojis savu fotogrāfiju kopā ar Ukrainas prezidentu un publicējis ierakstu: “Ukrainā notiekošais ir svarīgs mums visiem. Tādēļ esmu šodien Kijivā. Tādēļ Lielbritānija arī turpmāk būs līdzās mūsu ukraiņu draugiem. Es ticu, ka Ukraina var uzvarēt un uzvarēs šajā karā.“

Šis gan, iespējams, ir pēdējais Džonsona brauciens uz Ukrainu premjera statusā, jo septembrī Lielbritānijā gaidāma varas maiņa un amatā stāsies cits premjers.

Atbalsts Ukrainai tās Neatkarības dienā tiek izteikts ne tikai vārdos, bet arī darbos. Piemēram, Amerikas Savienotās Valstis paziņojušas par militāro palīdzību Ukrainai vēl teju trīs miljardu dolāru vērtībā, kas ir lielākā ASV militārās palīdzības pakete Ukrainai kopš kara sākuma. Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko sacīja, ka šie līdzekļi tiks piešķirti kā neatmaksājama dotācija un ieskaitīti valsts budžetā.

Izdevums “Forbes” aplēsis, ka kopš 24. februāra Krievijas armija karā zaudējusi militāro tehniku 17 miljardu dolāru vērtībā.

Tikmēr karavīriem laika svinībām tik daudz vis neatliek, jo karadarbība turpinās. Tiek ziņots par Harkivas un citu vietu apšaudēm, arī Krievijas armijas īstenotu raķešu uzbrukumu Mirgorodas militārajai infrastruktūrai, kurā, par laimi, nebija cietušo.

Kas pusgada laikā noticis karā Ukrainā? Lasi šeit.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.