Amatpersona: "Vagner" štābā nogalināti vairāk nekā 100 Krievijas algotņi
Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Haidajs apstiprinājis, ka okupētajā Popasnas pilsētā ir iznīcināts Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" štābs. Tas noticis, Ukrainas armijai veicot precīzu triecienu pa ēku.
"Nesen mēs redzējām "sprādzienu", kas notika Popasnā. Pagaidām nekādas sīkākas detaļas neatklāšu,
bet, ja izrādīsies, ka tur ir gājuši bojā vairāk nekā 100 "vāgnerieši" no vadošas vienības, tad mums tas vairs nebūs nekāds jaunums," Haidajs sacīja nacionālā telemaratona laikā.
Haidajs noliedza iepriekš izskanējušo informāciju, ka uzbrukumā ir nogalināts arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvs sabiedrotais un grupējuma "Vagner" finansētājs Jevgēņijs Prigožins, kuru mēdz dēvēt arī par "Putina pavāru".
"Ja runājam par pavāru, tad diemžēl ziņas nav mums iepriecinošas, bet viņa vietnieki – jā, vairāk nekā 100 ir gājuši bojā," piebilda Haidajs.
Triecienu pa šo ēku Ukrainas bruņotie spēki ir veikuši vien dažas dienas pēc tam, kad tajā viesojies kāds Krievijas kara korespondents, kurš ievietojis sociālajos tīklos fotoattēlus no notikuma vietas. Tas ļāvis precīzi noteikt štāba atrašanās vietu. Savukārt vietējie iedzīvotāji ir publicējuši video, kurā ir redzams, kā no sagrautās ēkas drupām tiek iznesti nogalinātie algotņi.
Deportētie iedzīvotāji atgriežas Mariupolē
Kara pirmajos mēnešos pilnībā iznīcinātajā Mariupolē sākuši atgriezties iedzīvotāji, kurus iebrucēji deportēja uz Krieviju. Pilsētas mēra padomnieks Petro Andrjuščenko apgalvojis, ka 13. augustā atpakaļ uz Mariupoli atvesti 60 cilvēki, kuri iepriekš ar varu bija aizvesti uz Pleskavas apgabalu Krievijā. Amatpersona apgalvoja, ka lielākajai daļai no šiem cilvēkiem nav, kur dzīvot, jo viņu mājokļi tika sagrauti Krievijas armijas uzbrukumos.
Ukraina pagarina karastāvokli
Drīz apritēs pusgads kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā sākuma. Kara intensitāte ir samazinājusies, un pašlaik aktīvākās kaujas koncentrējas atsevišķos frontes posmos Ukrainas austrumos un dienvidos.
Tikmēr Krievija ik dienu turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas. Vismaz pieci cilvēki ievainoti pirmdienas rītā notikušajos Krievijas artilērijas triecienos pa vairākiem dzīvojamiem rajoniem Harkivā. Jauni uzbrukumi notikuši arī Ņikopoles pilsētai Dņipropetrovaskas apgabalā un Mikolajivai valsts dienvidos.
Ukrainas parlaments Augstākā Rada pirmdien nolēma pagarināt valstī izsludināto karastāvokli un vispārējo mobilizāciju līdz šī gada 21. novembrim. Karastāvokļa pagarināšanu atbalstīja 328 no 450 Augstākās Radas deputātiem.
Karastāvokli Ukrainā ieviesa 24. februārī, kad Krievijas karaspēks iebruka valstī. Iepriekšējo reizi to pagarināja maijā. Karastāvokļa laikā visiem vīriešiem, Ukrainas pilsoņiem, vecumā no 18 līdz 60 gadiem ir aizliegts izbraukt no valsts.
Ukrainas parlamenta deputātu vairākums arī atbalstīja paziņojumu, kurā starptautisko sabiedrību aicina nosodīt Krievijas karaspēka veiktos uzbrukumus Zaporižjas atomelektrostacijai un ieviest sankcijas pret Krievijas kodolindustriju.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
