Ukraina jau pusgadu cīnās pret Krievijas iebrukumu. Priekšā ir grūts rudens un ziema, bet Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs ir pārliecināts – ar sabiedroto atbalstu Ukraina uzvarēs. To viņš Latvijas Televīzijai pastāstīja intervijā Kijivā.
Ukrainas militāri politiskā vadība ir ieinteresēta Krievijas sākto karu pabeigt līdz ziemai, situācija ar energoresursu piegādēm ir sarežģīta. Taču kara gaitu noteiks Rietumu ieroču piegādes, intervijā LTV sacīja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs. Viņš arī pateicās Latvijas vadībai un tautai par Ukrainai sniegto atbalstu.
LTV paviesojās Ukrainas spēku pozīcijās pie frontes līnijas, kur kaujas nerimst ne dienu. Karavīri atzina, ka katra diena ir smaga. Vienlaikus Ukrainas mērķi šajā frontē arī vairs nav tikai aizstāvēties.
Ko militārajā jomā iemācīja šī kara seši mēneši? To skaidroja Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, kapteinis Jānis Slaidiņš: “Krievija joprojām karo pēc padomju sistēmas. Tur ir daudz un dažādi faktori, kas ietekmējuši šo Krievijas operāciju, pirmkārt, jau neizvērtējot apvidu, apvidus īpašības. Uzbrukumu sākt Ukrainā februāra mēnesī, tas bija pilnīgs neprāts.
Otrs ir komandvadības trūkums. Mēs redzam, ka šis lēmumu pieņemšanas process Krievijas spēkiem būtiski atpaliek. Ja salīdzina viņus ar NATO, tur vispār nav ko salīdzināt. Ja redzam šo augstāko komandieru zaudējumus, kuriem nevajadzētu atrasties frontes pirmajās līnijās, bet kuri tur atrodas, nespējot novērtēt pareizi situāciju. Ja salīdzina Rietumu ieročus ar Krievijas ieročiem, tad, protams, uzvar Rietumu ieroči. Mēs redzam, ka šie Krievijas modernizētie ieroči – tanki, lidmašīnas, helikopteri – to var novērtēt, kādi viņiem ir šīs kaujas tehnikas zaudējumi.
Tādā ziņā, ka Rietumu ieroči deva izšķirošo lomu, tātad prettanku raķetes “Javelin”, “Stinger” pretgaisa aizsardzība, kas palīdzēja pirmajās kara stundās, atvairīja šo Krievijas invāziju. No Krievijas spēku pozitīvās puses, kas viņiem ir, tas, protams, ir viņu lielais tehniskais pārsvars, aviācija, artilērija, kas deva būtiskas priekšrocības viņiem visā šajā operācijā.
Ukrainas pusei arī bija, protams, kļūdas. Lielākā kļūda – varētu minēt to, ka tika ļoti vienkārši atdoti Ukrainas dienvidi. Galvenais, ka ir izglābta Kijiva, ir nosargāta valsts galvaspilsēta, izdzīti krievu spēki laukā no Kijivas apkārtnes.
Stabilizēta frontes līnija – tas ir tas lielākais Ukrainas panākums.”
Kijivas centrā Maidana laukumā ar plakātiem un karogiem rokās Mariupoles aizstāvju radinieki turpina lūgt palīdzību, lai viņu ģimenes locekļi varētu atgriezties mājās.
Gandrīz piecus mēnešus, kopš Krievijas karaspēks atkāpās no Kijivas piepilsētām un tās tika atbrīvotas, Irpiņā iedzīvotāji ir bažīgi par turpmāko un ziemu. Pilsētas mērs Oleksandrs Markušins intervijā Latvijas Televīzijai pastāstīja, ka vajadzību ir daudz, bet atjaunošana bieži atduras pret naudas un resursu trūkumu.
Buča ir viena no tām Kijivas piepilsētām, kas vissmagāk cieta Krievijas armijas uzbrukumā. Un pasaules uzmanības redzeslokā nonāca ne tikai ar smagām Krievijas armijas apšaudēm, bet arī Krievijas karavīru pastrādātām zvērībām. Vēl joprojām Bučas kapos pārapbedī mirušos, kas kauju dienās tika guldīti masu kapos un kurus piederīgie nav spējuši atpazīt.
Zaporižjas atomelektrostaciju Enerhodarā jau kopš marta kontrolē Krievijas karaspēks, un cilvēkus aicināja no turienes evakuēties. Enerhodaras mērs Dmitro Orlovs vairākus mēnešus palika okupētajā teritorijā. Viņš stāstīja arī par dzīvi okupētajā pilsētā, kā arī to, cik pašaizliedzīgi strādā atomelektrostacijas darbinieki.
Krivijriha pēc iedzīvotāju skaita ir aptuveni Rīgas lielumā. Tā atrodas Ukrainas centrālajā dienvidu daļā un ir dzelzsrūdas ieguves un rūpniecības centrs. Krivijriha ir arī Volodomira Zelenska dzimtā pilsēta. LTV paviesojās pilsētā, kurā lepojas ar savu prezidentu.
Krivijrihā kara sākumā arī visiem spēkiem pretojās Krievijas spēkiem. Krivijrihas militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Vilkuls Latvijas Televīzijai pastāstīja, kā tas notika.
Ukraiņu bērni, kuri savas pagaidu mājas raduši Rīgā, savas valsts Neatkarības dienas priekšvakarā tikās radošā darbnīcā. Tur mazās rokas nenogurstoši zīmēja, līmēja un rakstīja. Tapa kartītes tiem Ukrainas aizstāvjiem, kuri patlaban Rīgā ārstē smagos kara ievainojumus.
Kas pusgada laikā noticis karā Ukrainā? Lasi šeit.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
