Iespējams, tas saistīts ar lietu, kurā Manskis tiek apsūdzēts par neslavas celšanu kinorežisoram Ņikitam Mihalkovam, kurš pazīstams kā dedzīgs Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītājs.
Manskis maijā intervijā Krievijas mediju personībai Ksenijai Sobčakai pavēstīja, ka Mihalkovs, kurš ir Krievijas Kinematogrāfistu savienības prezidents un Maskavas starptautiskā kinofestivāla organizators, piesavinās vismaz 85% festivāla rīkošanai atvēlētās naudas.
"Es kā festivālu menedžeris varu precīzi izrēķināt, cik izmaksā šis festivāls. Un tas izmaksā ne vairāk kā 15% no summas, ko viņš [Mihalkovs] saņem pa tiešo no valsts. Par šiem vārdiem esmu gatavs atbildēt tiesā," intervijā Sobčakai teica Manskis.
Sobčaka tagad ziņo, ka Mihalkovs par šiem izteikumiem ir vērsies policijā, kas ierosinājusi lietu pret Manski. Par neslavas celšanu iespējams piespriest pat divu gadu cietumsodu.
Krievijai gan ir maz izredžu apcietināt Manski, jo viņš jau vairākus gadus dzīvo Latvijā. Šādu lēmumu Manskis pieņēma pēc Putina režīma īstenotās Krimas aneksijas.
Viņš gan regulāri braucis uz Maskavu, kur rīkoja dokumentālo filmu festivālu "Artdocfest". Taču pēdējos gados Putina režīma atbalstītāji centušies izjaukt festivāla norisi.
Piemēram, šogad martā Manskis tika apliets ar sarkanu krāsu. Pēc tam Manskis paziņoja, ka festivāla rīkošana Krievijā vairs nebūs iespējama, kamēr pie varas ir tagadējais režīms.
Ukrainā dzimušais Manskis ir veidojis vairākus desmitus dokumentālo filmu, tai skaitā par Kremļa saimniekiem Mihailu Gorbačovu, Borisu Jeļcinu un Vladimiru Putinu. Viņš nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā, tādēļ kritis Krievijā valdošās varas nežēlastībā.
Manskis LTV norādīja, ka nekādu oficiālu paziņojumu nav saņēmis: "Kopumā runājot, esmu saņēmis dažādus uzaicinājumus no dažādu līmeņu prokuroriem un esmu ieradies, pat speciāli braucis uz Krieviju. Par mani sūdzējušies visādi lieli priekšnieki, politiķi, spīkeri, deputāti;
apvainojuši etniskā naida kurināšanā un ko tik vēl nav inkriminējuši. Bet tajā pašā laikā es tikai centos pēc fakta atainot reālo dzīvi,
mākslinieciski reflektēt ar mūsdienu dokumentālā kino paņēmieniem, veidojot filmas arī Latvijā un Ukrainā, mēģināju ar kultūras spēku caur dokumentālo kino panākt sabiedrības atjēgšanos, atmošanos no letarģiskā miega, kādā to iemidzinājusi Krievijas Kremļa propaganda. Valsts to uzskatīja par etniskā naida kurināšanu. Tādā gadījumā es vispār nesaprotu, kas ir "etniskais, nacionālais naids" kaut vai pēc tā paša Mihalkova publiskās uzstāšanās, kurā viņš paziņoja, ka neeksistē ukraiņu nācija, Ukrainas valsts, ukraiņu valoda. Vai tā nav etniskā naida kurināšana? Bet neviens nerosina lietas, neizsludina viņu starptautiskajā meklēšanā. Bet es arī uz to neaicinu. Uzskatu, ka zināmā vecumā katrs cilvēks nonāks tiesas priekšā un tā nebūs Basmannaja rajona tiesa Maskavā vai kāda cita Krievijas tiesa, ko var ietekmēt pa tālruni. Tā būs visaugstākā tiesa, kurai jāatbild. Un Mihalkovs, manuprāt, ir ticīgs cilvēks vai vismaz par tādu izliekas, tātad no šīs tiesas viņam neizvairīties."
Savukārt 76 gadus vecais Mihalkovs, kurš par savām filmām savulaik saņēmis "Oskaru", Kannu kinofestivāla "Grand Prix" un citas prestižas balvas, ir pretējās pozīcijās, jo atbalsta Putina režīma īstenoto politiku. Piemēram, šogad viņš paziņoja, ka Ukraina esot izstrādājusi bioloģisko ieroču programmu, ar šiem ieročiem inficējot putnus un izskaitļojot viņu lidojuma trajektoriju virs Krievijas. "Tas bija absolūti fašistisks mēģinājums iznīcināt slāvu etnosu," toreiz pavēstīja Mihalkovs.
Никита Михалков уверен, что в Украине, чтобы "истребить славянский этнос", разрабатывалось биологическое оружие, которое могут переносить птицы.
— Андрей Пивоваров (@brewerov) March 19, 2022
Когда забыл принять таблетки. pic.twitter.com/lhIlBO4Jm8
Savukārt nesen Mihalkovs paziņoja, ka Ukrainas skolās Krievijas spēku okupētajā teritorijā nedrīkst pieļaut bērnu mācīšanu ukraiņu valodā, jo ukraiņu valoda esot "rusofobijas izpausme", kas vairo naidu pret Krieviju.
Поехавший на голову путинский холуй Никита Михалков на встрече с российскими учителями заявил, что в школах на оккупированных территориях Украины нельзя преподавать на украинском языке.
— Մιtαuskαs 🇱🇹🇺🇦 (@_A_Vit_) August 25, 2022
Это же не нацизм, не уничтожение культуры и идентичности целого народа, правда? pic.twitter.com/GbZ4R0dMUi
KONTEKSTS:
Dokumentālists, kino režisors Vitālijs Manskis pēc Krimas aneksijas 2014. gadā ar ģimeni pārcēlās uz Latviju. Viņš ir izveidojis dokumentālā kino festivālu "Artdocfest/Riga", un pēdējos gados viņa veidotās filmas "Radinieki", "Putina liecinieki", "Gorbačovs. Paradīze" dokumentē jaunāko laiku vēsturi, kuras iekšpusē atradies arī režisors. Viņš ir bijis krievu politiskās elites dokumentētājs.
Manskis iestājies pret neseno Krievijas iebrukumu Ukrainā. "Es uzskatu, ka, pat dzīvojot Latvijā, ja man ir Krievijas pase, es nesu līdzatbildību par Krievijas rīcību. Pat uzstājoties pret Kremļa kursu. Es nesu šo atbildību (..)," atzina Manskis intervijā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris".
