Noturēt sagrābto Hersonas pilsētu un apgabalu Krievijai nākas arvien grūtāk, jo Ukrainas armija kontrolē visus galvenos ceļus un nav palicis vairs neviena droša maršruta, pa kuru okupantu armija var sevi apgādāt. Morāle ir zema, ar Hersonu saistītie plāni izgāzušies – tā uzskata apgabala pašvaldībā.
Savukārt no citas okupētās teritorijas Zaporižjas apgabala Melitopoles Krievijas karavīri sākuši izvest savas ģimenes. To apstiprinājis pilsētas mērs Ivans Fedorovs. Viņaprāt, okupanti sapratuši, ka tiem vajadzēs bēgt un tāpēc vispirms ved prom savus tuviniekus. Tas noticis pēc tam, kad Ukrainas armija saspridzināja tiltus pār Dņepras upi, kā arī Antonivkas automašīnu tilts un arī Kahovkas tilts nav izmantojami, sašauts ir arī dzelzceļa tilts Hersonā un, kā ziņo Ukrainas Bruņotie spēki – Krievijas smagā bruņojuma pārvietošanai pār Dņepras upi vairs nevar izmantot nevienu stacionārās infrastruktūras objektu.
Pirmdien un aizvadītajā naktī Krievijas armija Ukrainā turpinājusi apšaudīt civilos objektus.
Piemēram, Harkivas apgabala Neatliekamās palīdzības dienesta pārstāvis Jevgēnijs Vasilenko norādīja: "Kopumā bijuši aptuveni 10 triecieni. Tas skāris baznīcas pagalmu, bērnu rotaļu laukumu, deviņstāvu dzīvojamās mājas, kā arī garāžu teritoriju, kur izcēlās ugunsgrēks."
Ukrainas armijas karavīrs Oleksijs Konovaļovs stāstīja, ka arvien turpina ciest civiliedzīvotāji: "Es uzreiz pamanīju divus cilvēkus, kas guļ te krustojumā, paņēmu aptieciņu, žņaugu un sāku viņiem palīdzēt. Sieviete bija ļoti smagā stāvoklī, viņai norauta labā kāja. Un vīrietim bija daudz šrapneļu brūču kājā, augšstilbā, iegurnī, krūtīs."
Ukrainas armija devusi triecienu Krievijas algotņu formējuma "Vagner" bāzei Luhanskas apgabala Popasnā. Iespējams, tur nogalināti ap 100 krievu algotņi, paziņojis Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs. Ukraiņiem arī izdevies notriekt Krievijas armijas helikopteru "Ka-52", kas divu diennakšu laikā ir jau trešais Krievijas zaudētais helikopters.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
