Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
Deputāti uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 64. pantam. Proti, Ministru kabinets izlēmis Saeimas kompetencē esošus jautājumus, bet Satversme nosaka, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai un tautai.
Apstrīdētās normas attiecas uz elektroenerģijas ražotājiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī tiem, kas ražo elektroenerģiju koģenerācijā un kas saņem valsts atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma veidā.
Iesniedzēju ieskatā apstrīdētās normas nosakot netaisnīgu, nesamērīgu un to izdošanas mērķim neatbilstošu kompensācijas aprēķinu.
Proti, aprēķinos neesot ņemts vērā viss komersantam sniegtais valsts atbalsts, kā arī citi komersanta gūtie ienākumi. Savukārt normas, kas regulē pašpatēriņa kontroli, nosakot, ka pašpatēriņa principus var turpināt nepildīt, atliekot pašpatēriņa kontroles uzsākšanu par vairāk nekā gadu.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmei, ar tām Ministru kabinets esot izlēmis Saeimas kompetencē esošus jautājumus.
Pirms apstrīdēto normu pieņemšanas neesot notikušas arī pienācīgas diskusijas, ņemot vērā, ka tās radot būtisku slogu visai Latvijas sabiedrībai.
Vienlaikus pieteikuma iesniedzējs norāda, ka šīs normas neatbilst pilnvarojošo likumu normu saturam un mērķim, kā arī nenodrošina, ka elektroenerģijas lietotājiem elektroenerģija tiek piegādāta par pamatotām cenām.
Valdībai līdz 9. oktobrim Satversmes tiesai jāsniedz paskaidrojums.
KONTEKSTS:
Īpašu uzmanību OIK sistēma izpelnījās pēc tam, kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora.
Pēc tam Ekonomikas ministrija (EM) solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.
Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko izsauca OIK sistēmas maiņa, tagad liekot elektrības patērētājiem maksāt “zaļās enerģijas” komponenti par uzstādītajām jaudām.
Augusta sākumā speciāli izveidota darba grupa nāca klajā ar plānu OIK atcelšanai. Iecerēts atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli, OIK jaudas maksājumu iekļaut pārvades tarifā un dažādos veidos ierobežot OIK saņēmēju peļņu, tādā veidā samazinot obligātā iepirkuma apjomu. Savukārt pēc trim gadiem OIK aizstātu “zaļie sertifikāti”.
