Nedaudz vairāk nekā gadu pēc tam, kad darbu sāka 14. Saeima, 40,7% vēlētāju ir vairāk vīlušies, nekā izjūt gandarījumu par savu izvēli parlamenta vēlēšanās, liecina aptauja, kuru šā gada decembra sākumā pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas īstenoja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Autora ziņas
2023. gadā Valsts prezidenta amatā Egilu Levitu nomainījis Edgars Rinkēvičs, bet Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība" (JV)) Ministru prezidenta amatā – Evika Siliņa (JV). Gada otrajā pusē pierima inflācija, taču teju apstājies arī iekšzemes kopprodukta pieaugums. Jau otro gadu turpinās Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas ietekmē arī sabiedrisko un politisko dienaskārtību Latvijā. Atskatoties uz aizejošo 2023. gadu, raidījums "Kas notiek Latvijā?" skaidroja iedzīvotāju vērtējumu par dzīves kvalitātes izmaiņām, gandarījumu vai vilšanos par 2022. gada rudenī izdarītajām izvēlēm 14. Saeimas vēlēšanās, kā arī atskatījās uz zīmīgākajām diskusijām "Kas notiek Latvijā?" studijā. Aizvadītā 2023. gada būtiskākās norises politikā, ekonomikā un sabiedrībā komentē un vērtē Jānis Domburs.
Tikai 0,6% iedzīvotāju uzskata, ka 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, dzīves kvalitāte Latvijā būtiski uzlabojusies. Tikmēr 11,8% vērtē, ka gada laikā tā ir būtiski pasliktinājusies, liecina aptauja, kuru pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas šā gada decembra sākumā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Latvijas delegācijas ceļa izdevumi uz Eiropadomes samitiem, kas segti no Eiropas Savienības (ES) budžeta, laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam bijuši 557 274 eiro, liecina Eiropadomes Ģenerālsekretariāta sniegtā informācija raidījumam "Kas notiek Latvijā?". Šajā laika posmā notikušas kopumā 15 Eiropas līderu sanāksmes, uz kurām, izmantojot līgumreisus ar privātām lidmašīnām, devās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ar delegāciju. Informācija par visām Eiropas Savienības valstīm liecina, ka Latvijai izmaksātā summa ir vislielākā – kopumā vairāk nekā piektā daļa no visiem maksājumiem.
Latvijai vienpusēji noteikt Krievijas izcelsmes labības importa aizliegumu nav iespējams – šāds lēmums būtu jāpieņem Eiropas Savienības līmenī. Tomēr esošajam zemkopības ministram Armandam Krauzem (Zaļo un Zemnieku savienība) un viņa priekštecim Didzim Šmitam ("Apvienotais saraksts") ir dažas idejas, kā apturēt Krievijas graudu plūsmu uz Latviju.
Cik ticamas bijušas 2017. gada aplēses par to, ka "Rail Baltica" būvniecība Latvijā izmaksās 1,97 miljardus eiro, kurš vainojams tajā, ka projekta ieviešana par vairākiem gadiem atpaliek no sākotnēji plānotajiem grafikiem un kurš pieņēmis lēmumus par dažādu papildu objektu būvniecību, kam līdzi nāk miljardos eiro mērāms izmaksu pieaugums? Uz šiem jautājumiem atbildes "Kas notiek Latvijā?" diskusijā meklēja bijušie un esošie ministri, projekta ieviesēji, Valsts kontroles padomes locekle un jurists, kas specializējies būvniecības jautājumos.
Visus šos gadus "Rail Baltica" projekts ticis nemākulīgi vadīts – pārvaldības riski, uz kuriem pirms teju četriem gadiem norādījusi Valsts kontrole, tā arī nav tikuši novērsti, bet šovasar atklājies, ka projektā iesaistītie nespēj atbildēt uz jautājumu, kurš tad īsti šo milzīgo infrastruktūras projektu vada. Tagad Satiksmes ministrijā tiek plānots veidot īpašu valsts sekretāra vietnieka amatu tieši "Rail Baltica" vadīšanai, taču tas, kurš šo amatu ieņems, nav zināms.
Nākamnedēļ Saeima galīgajā lasījumā skatīs 2024. gada budžetu – likumprojekta tapšanas process lielā mērā sakrita ar valdības maiņu, tādēļ trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā jau atkal izskanēja solījumi pie nopietnākas budžeta izdevumu vētīšanas ķerties nākamgad. Arī pamatīgāka nodokļu politikas pārskatīšana notikšot jau pēc tam, kad nākamā gada valsts budžets jau būs stājies spēkā.
Valsts parāda apkalpošanas izmaksas salīdzinājumā ar šo gadu nākamgad gandrīz dubultosies, liecina Saeimā izskatāmais valsts budžeta projekts. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ turpmākajos gados resursi valsts budžeta izdevumu segšanai būtu jāmeklē, rūpīgāk izvērtējot līdzšinējos tēriņus un to pamatotību, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" atzina vairāki politiķi.
Kopumā divām trešdaļām jeb 67% iedzīvotāju nav pieņemama bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa prakse izmantot privātas lidmašīnas, lai dotos komandējumos, liecina pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas notikušās sabiedriskās domas pētījumu firmas SKDS aptaujas rezultāti. 46,5% respondentu atzinuši, ka šādi braucieni viņiem šķiet pilnībā nepieņemami, bet vēl 20,5% tos novērtējuši kā drīzāk nepieņemamus.
Līdztekus skolēnu skaitam klašu grupās kritērijam skolu tīkla plānošanā jābūt arī skolu sasniedzamībai – 1.–6. klašu grupā ceļam uz skolu vienā virzienā nevajadzētu būt ilgākam par 40 minūtēm, savukārt skolas attālumam no skolēna dzīvesvietas nevajadzētu pārsniegt 25 kilometrus, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie kritēriji. Tomēr konkrēta plāna, kā šos kritērijus sasniegt, nav – tam "nepieciešams dialogs ar Satiksmes ministriju par finansējuma plānošanu ceļu infrastruktūras pilnveidei un autotransporta iegādes atbalstam pašvaldībām".
Jaunais izglītības finansēšanas modelis izskatīšanai valdībā tiks iesniegts līdz šā gada beigām, šonedēļ raidījumā "Kas notiek Latvijā?" solīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), gan atzīstot, ka šajā modelī vēl nebūs rodamas atbildes uz visiem jautājumiem, toskait – par to, kur valsts atradīs vismaz 300 miljonus eiro, kas būtu nepieciešami jaunas skolu infrastruktūras būvniecībai vietās, kur skolēnu skaits pieaug. Izglītības jomas lietpratēji šonedēļ apstiprinātos skolu tīkla optimizācijas kritērijus diskusijā vērtēja gan ar optimismu, gan ar zināmu piesardzību, norādot uz daudzām neskaidrībām.
Kamēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbības nodrošinājums jau ilgstoši saistās ar finanšu trūkumu, līdzās citiem iepirkumiem notiek arī jaunu vieglo auto iepirkums, tostarp dienesta centrālajam aparātam un struktūrvienību vadītājiem – 30 labākā aprīkojuma hibrīda apvidus auto. Iepirkuma specifikācija izveidota tā, ka vairāki lieli auto dīleri atteikušies piedalīties un ir tikai viens potenciālais piegādātājs ar cenu virs 1,5 miljoniem eiro.
Eiropas Padomes Konvencijas "Par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" jeb tā dēvētās Stambulas konvencijas ratificēšanu Latvijā pilnībā atbalsta 22%, bet nemaz neatbalsta 22,5% iedzīvotāju, liecina sabiedriskās domas aptauja, kuru pēc raidījuma "Kas notiek Latvijas?" iniciatīvas īstenoja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Satiksmes nozarē samilzušu problēmu ir pārpārēm – pa dzelzceļu pārvadāto un ostās pārkrauto kravu apjoms krītas, autoceļu uzturēšanai līdzekļu nepietiek, sakaru infrastruktūras izbūves tempi buksē, "RailBaltica" projekta patiesās izmaksas nav zināmas. Pirms diviem mēnešiem par satiksmes ministru kļuvušais Kaspars Briškens ("Progresīvie") izeju cer atrast pārvaldības modeļa un metodoloģiju maiņā, taču viņa priekštecis Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) brīdina, ka ar to būs par maz.
Nepilna mēneša laikā Saeimas deputāti ne tikai būtiski mainījuši koncepciju par to, kā varētu notikt hipotekāro kredītu likmju samazināšana, bet arīdzan iecerējuši likumā noteikt detalizētākus kritērijus kredītņēmējiem. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs raidījumā "Kas notiek Latvijā?" lēsa, ka tādējādi no potenciāli atbalstāmo kredītņēmēju loka varētu būt izslēgti aptuveni 50 tūkstoši hipotekāro kredītu ņēmēju.
Dažādu iemeslu dēļ lauksaimniecības un mežu nozare šogad piedzīvo dažādus sarežģījumus – tie saistīti gan ar ekonomisko situāciju, gan ar kaprīzajiem laikapstākļiem, gan ar dažādu prasību ieviešanu. 27. oktobrī raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā brīžiem izskanēja visnotaļ atšķirīgi skatījumi par to, kas darāms, lai šīs tautsaimniecībai nozīmīgās nozares saglabātu un attīstītu, vienlaikus paturot prātā arī vides intereses.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir pārmaiņu priekšā – atbildība par vides jomu tai būs jānodod Klimata un enerģētikas ministrijai, taču šis process, visticamāk, būs laikietilpīgs. Tāpat atklāts ir jautājums par ministrijas pilnvarām un atbildību pašvaldību darbības uzraudzībā un tās lomu valsts pārvaldes digitalizācijas procesos.
Aizvadītā gada nogalē izveidotā Klimata un enerģētikas ministrija līdz šim vairāk bijusi aizņemta ar pašas ministrijas "uzcelšanu", savukārt "darbs pie satura" ir iekavējies, 13. oktobra cikla "Kas jādara Evikas Siliņas valdībai?" otrajā raidījumā pauda gan vides, gan enerģētikas jomu pārstāvošie dalībnieki.
Iespējamas tiesvedības, negatīva ietekme uz finanšu pakalpojumu pieejamību nākotnē un vairākos simtos miljonu mērāmi zaudējumi valsts budžetam – uz šādiem riskiem norādīts Saeimas konceptuālu atbalstu guvušo Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu anotācijā. Kredītņēmēju atbalstam paredzētais likumprojekts, ko izstrādājusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija bija 11. oktobra raidījuma "Kas notiek Latvijā?" temats.
No nākamā gada 1. janvāra spēku zaudēs likuma norma, kas noteic, ka lielai daļai augļu, ogu un dārzeņu tiek piemērota samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme 5% apmērā. Lauksaimnieki un pārtikas tirgotāji aicina politiķus lemt par samazinātā nodokļa saglabāšanu, brīdinot, ka pretējā gadījumā no 1. janvāra sagaidāms augļu un dārzeņu cenu pieaugums.
"Partiju nostāja ļoti mainās no tā, kurā pusē viņi tur Saeimā dalās," tā, vērtējot nesen izveidotās valdības nostāju attiecībā uz samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes turpmāku piemērošanu augļiem un dārzeņiem, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" secināja kooperatīvās sabiedrības "Baltijas dārzeņi" valdes priekšsēdētājs Jānis Bušs.
Nule kā izveidotā valdība 26. septembrī vienojās par 783,5 miljonu eiro sadalīšanu nākamā gada budžeta prioritātēm. Līdztekus 275 miljonu eiro papildu piešķīrumam veselības nozarei un nepilnu 120 miljonu eiro papildu piešķīrumam izglītībai ministri nolēmuši piešķirt, piemēram, arī 700 tūkstošus eiro Latvijas dalības Eiropas Savienībā divdesmitgades atzīmēšanai. 27. septembra "Kas notiek Latvijā?" trīs koalīcijā esošos politiskos spēkus pārstāvošie ministri aizstāvēja Evikas Siliņas valdības "pirmos soļus" darbā pie 2024. gada valsts budžeta.
"Euribor" likmes pieauguma dēļ arvien vairāk kredītņēmēju izjūt maksājumu grūtības – šā gada augustā bankās ar lūgumu pārskatīt līguma nosacījumus jau vērsušies vairāk nekā 1000 klientu. Attiecībā uz banku pretimnākšanu klientu pieredze ir krasi atšķirīga, liecina kredītņēmēju e-pastos raidījumam "Kas notiek Latvijā?" izklāstītie stāsti. Latvijas Banka mudina komercbankas būt sociāli atbildīgākām, tikmēr baņķieri uzstāj, ka katrs gadījums jārisina individuāli, tostarp – izvēloties citus risinājumus, nevis bankas pievienoto likmju samazināšanu.
"Es ļoti ceru, ka tā ir bijusi tāda pirmsvēlēšanu retorika," tā, komentējot trešdien Saeimas priekšsēdētāja amatā ievēlētās Daigas Mieriņas (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) pirms gada izteiktās uzslavas ilggadējam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam, "Kas notiek Latvijā?" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa.
Kamēr Rēzeknē no pašvaldības bankrota glābjas, pat samazinot pabalstus trūcīgajiem, Latgales plānošanas reģions (LPR), kura padomē ir arī no amata atstādināmais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, šovasar izsludinājis iepirkumu dārga elektro automobiļa iegādei. Divas dienas pirms iepirkuma piedāvājumu iesniegšanas termiņa, kas bija noteikts 10. augustā, raidījums "Kas notiek Latvijā?" nosūtīja LPR administrācijai jautājumus par šo iepirkumu. Nākamajā dienā elektronisko iepirkumu sistēmas datubāzē parādījās ieraksts, ka šis iepirkums ir pārtraukts, vēlāk to skaidrojot ar kļūdu tehniskajā specifikācijā. Vietvaras uzraugošā ministrija iepirkumā problēmas nesaskata, bet vides eksperts norāda – "zaļo kursu" mēdz izmantot dārgu spēkratu iegādes attaisnošanai.
Šodien Saeimas ārkārtas sēdē parlaments lems par uzticības izteikšanu Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") izveidotajai valdībai. Pagaidām diskusijas raisījušas vairāku ministru kandidatūras, savukārt valdības deklarācija šoreiz ir visai lakoniska, bet jaunās koalīcijas veidotāji sola, ka konkrēti valdības darbi tiks iekļauti tās rīcības plānā. Neilgi pirms valdības apstiprināšanas jaunās koalīcijas partiju politiķi, tostarp divi topošie ministri, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" ar redzamāko nevalstisko organizāciju pārstāvjiem diskutēja par jaunās valdības iecerētajiem darbiem un to, kā vērtēt to rezultātus.
19% Latvijas iedzīvotāju, kurus pagājušajā nedēļā pēc LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas aptaujāja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, uzskata, ka jaunā valdības koalīcija, ko veidos līdzšinējā premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvētā "Jaunā Vienotība" (JV) kopā ar līdzšinējiem opozicionāriem no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvajiem", būs labāka par līdzšinējo Kariņa valdības koalīciju.
Ministru prezidenta amatam izvirzītās Evikas Siliņas pārstāvētās "Jaunās Vienotības" valdes loceklis Arvils Ašeradens kā vienu no argumentiem, kādēļ tā arvien cenšas panākt pēc iespējas plašākas koalīcijas atbalstu jaunajai valdībai, min sabiedriskās domas aptaujas, kas liecinot, ka plašāku koalīciju vēlas arī sabiedrība.