ĪSUMĀ:
- Atbildīgā Saeimas komisija secina: Valdība nav tikusi galā ar uzdevumu atcelt OIK.
- Opozīcija pārmet valdībai parlamenta ignorēšanu.
- Vairāki pozīcijas deputāti atzina: Saeimas lēmums par OIK atcelšanu bija vien šovs.
Par enerģētikas nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija un arī valdība nav tikusi galā ar uzdevumu atcelt obligātā iepirkuma komponenti - to trešdien, uzklausot Ekonomikas ministrijas ziņojumu, secināja par šā gada janvārī pieņemtā Saeimas lēmuma izpildes kontroli atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti.
Opozīcijas partiju politiķi neskopojās ar pārmetumiem par parlamenta ignorēšanu.
„Ja bija Saeimas uzdevums dots, tad arī OIK bija jāatceļ. Bet tur ir, protams, „bet”. Mēs nevaram… Tikko lauksaimnieki teica, Zemkopības ministrija, ka tur būtu lieli zaudējumi saistībā ar Eiropas fondiem. Ja mēs atceļam OIK, bija arī jāpasaka, kā mēs saglabājam šos patiesi zaļos enerģijas veidus, kā mēs nemaksājam par dabasgāzi no Krievijas. Te bija jānāk uz Saeimu ar patiesi gatavu risinājumu,” komisijas sēdē izteicās Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.
Tikmēr „Saskaņas” deputāts Ivars Zariņš pauda aizdomas, ka Ekonomikas ministrija apzināti izvēlējusies ļoti šauri traktēt Saeimas doto uzdevumu un nemaz nav meklējusi piemērotu risinājumu.
“Saeimas lēmuma mērķis bija atrast risinājumu, lai samazinātu šo energomaksājumu slogu visiem Latvijas patērētājiem, ievērojot tiesiskos principus. Ja kāds kaut ko runā, ka mēs te kaut ko zaudēsim, būs tiesvedības, tad iznāk, ka lēmums nav pildīts. Es esmu runājis par to, ka šo OIK afēru var izbeigt ātri, vienkārši un tiesiski. Atcelt afēru un atcelt OIK ir divas dažādas lietas.
Tas ir apmēram tā, kā izoperēt smadzeņu audzēju un nocirst galvu. Jā, nocērtot galvu, arī var atbrīvoties no smadzeņu audzēja, bet tas nav risinājums,” sacīja Zariņš.
Tikmēr vairāki valdības partiju deputāti beidzot atzina – neilgi pirms Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdības apstiprināšanas pieņemtais Saeimas lēmums par OIK atcelšanu no 31. marta bijis vien šovs.
Jaunās konservatīvās frakcijas deputāts Sandis Riekstiņš, kurš pats gan balsoja par šo Saeimas lēmumu, tagad sacīja:
“Mēs sēžam un turpinām tēlot pajolīšus. Tika pieņemts lēmums šova pēc - 31. martā atceļam. Nu, ja mēs ceturtdien nobalsosim, ka apšaujam visus, tad arī nāks uz bļaustīsies, kāpēc jūs nepildāt šo lēmumu?”
KONTEKSTS:
Janvāra pirmajā pusē, kad vēl nebija izveidota jaunā valdība, ZZS, kam nākamajā valdībā bija paredzēts opozicionāru liktenis, Saeimā virzīja aicinājumu Ekonomikas ministrijai (EM) steidzami izstrādāt normatīvos aktus, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no šā gada 31. marta. Uzdevumu par jomu atbildīgajai ministrijai Saeimas sēdē atbalstīja 86 deputāti.
Taču EM secināja, ka steidzīga OIK atcelšana rada vairākus riskus - gan OIK saņēmēju prasības tiesā par miljardu eiro, gan dārgāku elektrību, kuru nāktos importēt, jo vairākas elektrostacijas bez atbalsta tiktu slēgtas, gan siltuma tarifu pieaugumu, jo daudzviet siltumu ražo atbalstu saņēmēji – koģenerācijas stacijas. Valdība nolēma nevirzīt tālāk ieceri atcelt OIK līdz 31. martam, un EM strādās pie alternatīvām.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro gan apgalvoja, ka pēc valdības lēmuma nevirzīt tālāk obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā Ekonomikas ministrija (EM) strādā pie vairākiem scenārijiem, kuru galvenais mērķis ir samazināt elektrības rēķinus, un to var izdarīt šogad.
