Madara Fridrihsone

LTV raidījuma “Kas notiek Latvijā?” redaktore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas

25.08.23

Čakša varētu turpināt, partneriem jāapsver savi talanti un tradīcijas var lauzt – Siliņa modelē valdības sastāvu

"Vai nu Saeimā ievēlēti, vai tie, kas ir profesionāļi, bet vispār nav startējuši vēlēšanās, bet, ja kāds ir startējis un diemžēl nav ieguvis vēlētāju atbalstu, tad tādu cilvēku negribētos," tā ceturtdien, atbildot uz jautājumu par to, pēc kādiem kritērijiem būtu jāizvēlas ministri nākamajai valdībai, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja Ministru prezidenta amatam izvirzītā Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").

25. augusts, 2023, 14:16

13.08.23

«Apakšā labi, ja apakšbikses», stagnācija premjera dēļ un «tas būs ātri» – politiķi un analītiķi preparē Kariņa ultimātu

Līdzšinējos "Jaunās Vienotības" (JV) partnerus Krišjāņa Kariņa valdībā pārsteidzis fakts, ka premjers šonedēļ publiskoja paša piedāvātā memoranda jeb darbu saraksta un ministriju pārdales detaļas vēl pirms termiņa, līdz kuram "Apvienotajam sarakstam" (AS) un Nacionālajai apvienībai (NA) bijis piekodināts klusēt. Iemeslus, kādēļ piedāvāts tieši šāds darāmo darbu saraksts un piedāvāta tieši divu konkrētu ministru nomaiņa, diskusijas "Kas notiek ar Kariņa valdību un Ministru prezidenta ultimātu koalīcijas partneriem?" dalībnieki – politikas vērtētāji – novērtēja drīzāk kā ieganstus.

13. augusts, 2023, 16:03

24.07.23

Kā veselībai valdībā 140 miljonus meklēja (III): atcēla zinātnes un sociālās prioritātes, bet 1% «nogriezt» nespēja

"Stingri jāgriež", "sāpīgi jāgriež", "man ir savs plāns" – tik dramatiski finanšu ministrs Arvils Ašeradens izteicās 17. maijā raidījumā "Kas notiek Latvijā?", kad uzvirmoja mediķu protesti un valdība solīja "atrast" šogad papildu 140 miljonus veselības aprūpei. Taču tā sauktās pārdales process un resoru ļoti atšķirīgā solidaritāte rada jaunus jautājumus. Par to, vai Latvijas budžeta politika nav kļuvusi vēl nekonsekventāka, un par to, vai nav radītas papildu problēmas drīzā nākotnē – par vēl lielākām summām cīņās par 2024. gada budžetu.

24. jūlijs, 2023, 16:00

20.07.23

Kā veselībai valdībā 140 miljonus meklēja (II): nevienādā ministriju solidaritāte – kam summa lielāka, tam ekonomija mazāka

Valdības nesenajos lēmumos par papildu finansējumu veselības aprūpei šim gadam un tiem sekojošajos publiskajos paziņojumos redzams, ka lielākās pārdales summas rastas Ekonomikas ministrijā un Satiksmes ministrijā. Tomēr šo un arī citu resoru devuma apjomi un proporcijas patiesībā ir mānīgi – raidījuma "Kas notiek Latvijā?" analīze par to, kā Finanšu ministrijas un citu resoru saziņā tapa šī pārdale, atklāj, ka dažādās ministrijās "jostu savilkšana" ir notikusi ļoti dažādi, kas liek jautāt, vai ir pamats piesaukt vārdu "solidaritāte". Turklāt lielākā daļa no līdz šim pārdalītajiem miljoniem ir nevis ekonomija, bet tikai izdevumu pārcelšana uz nākamajiem gadiem.

20. jūlijs, 2023, 7:30

18.07.23

Kā veselībai valdībā 140 miljonus meklēja (I): gandrīz trešdaļa no neparedzētiem gadījumiem, bet 10,9 miljoni – fikcija?

"Esam pierādījuši visiem skeptiķiem, ka viņiem nebija taisnības, ka pilnīgi visas nozaru ministrijas ir nopietni strādājušas ar Finanšu ministriju un pieņēmušas iekšēji gana sarežģītus lēmumus, lai pārdalītu naudu par labu veselības aprūpes vajadzībām" – tā jūnijā valdības sēdē par papildu 140 miljonu eiro novirzīšanu veselības aprūpei teica valdības vadītājs Krišjānis Kariņš. Taču vien pāris nedēļas agrāk šīs naudas meklējumu procesu Latvijas kino nozares pārstāvji nosauca par "starptautisku kaunu". Raidījums "Kas notiek Latvijā?" vairāku mēnešu garumā pēta, kā notiek valsts budžeta izmaiņas veselības nozares vajadzībām. Vai notikusi patiesi efektīva un solidāra pārdale – to iztirzāsim vairāku publikāciju sērijā.

18. jūlijs, 2023, 7:30

12.07.23

«Kas notiek Latvijā?» publicē dokumentus saistībā ar Staķa demisiju: Trauksmes ziņojums, Langes rīkojums, Vaivoda paskaidrojums

Rīgas pilsētas izpilddirektora Jāņa Langes padomnieka Māra Knoka ziņojums par iespējamu izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kas tapa pēc trauksmes cēlēja ziņojuma, noveda pie galvaspilsētas mēra Māriņa Staķa demisijas.

12. jūlijs, 2023, 15:38

26.06.23

«Visi pēkšņi sasparojušies» – Ašeradens kritizē koalīcijas partnerus pēc trīspusējām sarunām ar ZZS un «Progresīvajiem»

Šonedēļ valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa pārstāvētā "Jaunā Vienotība" (JV) gatavojas turpināt sarunas par iespējamu valdošās koalīcijas paplašināšanu. Iepriekš šajās sarunās, kuras ignorē JV pašreizējie partneri valdībā – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts", apspriestas iespējas risināt problēmas ar darbaspēka pieejamību, valsts kapitālsabiedrību kotēšana biržā, kā arī Stambulas konvencijas ratifikācija.

26. jūnijs, 2023, 11:46

20.06.23

Dzinējspēks inovācijām, «dāvanā» 44 000 ukraiņu un sapnis: politiķi un lietpratēji diskutē par ekonomikas transformāciju

Šodien valdības sēdē plānots izskatīt Ekonomikas ministrijā tapušo ziņojumu par prioritārajiem rīcības virzieniem ekonomikas transformācijas īstenošanai – pirms pusgada tieši ekonomikas transformācija tika pasludināta par Krišjāņa Kariņa valdības mērķi. Par līdz šim paveikto un iecerēto kritiski vērtējumi izskanēja diskusijā "Kas notiek ar ekonomikas transformāciju pusgadu kopš Kariņa valdības apstiprināšanas."

20. jūnijs, 2023, 9:30

16.06.23

«Izpurināt» informāciju un lētākais Baltijā: uzņēmēji un ekonomists kritiski par ekonomikas transformācijas prioritātēm

"Ja mēs turpināsim strādāt nozarēs, kas ir pasaulē un Eiropā ar zemu produktivitāti, tad cerēt uz lielām algām faktiski nav iespējams. Un tā ir tā strukturālā problēma, strukturālās produktivitātes problēma," raidījumā "Kas notiek Latvijā?", diskutējot par to, ko nozīmē valdības mērķis – ekonomikas transformācija un par Ekonomikas ministrijas piedāvātajiem rīcības virzieniem šī mērķa sasniegšanai, uzsvēra ekonomists Gundars Bērziņš. Diskusijas dalībnieki, kas pārstāvēja uzņēmēju organizācijas, akcentēja nepieciešamību nospraust izmērāmus īstermiņa mērķus un pievērsties datu kvalitātes problemātikai.

16. jūnijs, 2023, 11:12

11.06.23

«Varam gribēt vairāk», lēta atruna un 98% konvencijas - piecu politisko spēku pretrunas par koalīcijas paplašināšanu

Šonedēļ valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa vadītā "Jaunā Vienotība" (JV) tikās ar patlaban opozīcijā esošo Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem" – politiskajiem spēkiem, kurus kopš balsojuma par Valsts prezidentu tā uzlūko kā potenciālos partnerus valdībā. Tikmēr esošie JV koalīcijas partneri turpina uzstāt, ka valdību paplašināt nav nepieciešams.

11. jūnijs, 2023, 16:50

09.06.23

Robežsardzes priekšnieks: Lēmu par visiem uzņemtajiem imigrantiem, «Gribu palīdzēt bēgļiem»: atgrūda irākiešus ar bērniem

Latvijā no Baltkrievijas teritorijas neielaisto migrantu skaits jau mērāms tūkstošos, taču mēģinājumi šķērsot tā dēvēto zaļo robežu neapsīkst. Gluži pretēji, šogad šī tendence vēl pieaugusi. Vēl pirms Jāņiem Saeimā kā steidzamus plānots pieņemt grozījumus divos Valsts robežsardzes darbību regulējošos likumos, lai atteiktos no līdzšinējās prakses – ārkārtējās situācijas izsludināšanas saistībā ar nelikumīgu robežpārkāpšanas mēģinājumu skaita pieaugumu. Par šo grozījumu piemērošanu praksē un atbilstību starptautisko tiesību normām 7. jūnijā diskutēja "Kas notiek Latvijā?" dalībnieki.

9. jūnijs, 2023, 9:30

30.05.23

Frakciju vadītāji par Valsts prezidenta vēlēšanām: varas līdzsvarošana, «pie dzīva Kariņa» un nabassaite ar partiju

Nevienam no trim Valsts prezidenta amatam izvirzītajiem kandidātiem arvien nav ievēlēšanai nepieciešamās 51 Saeimas deputāta balss, turklāt valdību veidojošo partiju nespēja vienoties par kopīgu kandidātu novedusi pie tā, ka prezidenta vēlēšanu iznākums arvien ciešāk tiek saistīts ar iespējamām izmaiņām valdībā, precīzāk – līdzšinējās valdošās koalīcijas krišanu un jaunas izveidi. Par kandidātu izredzēm, plusiem un mīnusiem, politisko tirgu un scenārijiem, kā arī to, kāds Valsts prezidents būtu vajadzīgs Latvijai, ciklā "Valsts prezidenta vēlēšanas 2023" diskutēja 14. Saeimas frakciju vadītāji.

30. maijs, 2023, 9:15

28.05.23

Elīna Pinto intervijā Domburam: prezidenta prioritāte - cilvēkdrošība, «ko tur kasīsies» un priekšroka ģimenes interesēm

Elīna Pinto, kuru Valsts prezidenta amatam izvirzījusi opozīcijā esošā partija "Progresīvie", uzsver, ka viņas prioritāte ir mūsdienīga valsts, visu ģimeņu aizsardzība un cilvēkdrošība. Intervijā Jānim Domburam viņa skaidroja, ko domā ar šiem jēdzieniem un kādēļ uzskata sevi par piemērotu valsts augstākajam amatam.

28. maijs, 2023, 10:30

24.05.23

Aptauja par prezidenta vēlēšanām: Rinkēvičs un Pīlēns teju vienlīdz populāri; 35% neatbalsta nevienu

Aptauja, kuru pēc Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma pagājušajā nedēļā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS, liecina, ka 35% aptaujāto neatbalsta nevienu no trim Valsts prezidenta amatam izvirzītajiem kandidātiem.

24. maijs, 2023, 21:35

18.05.23

«Neredzu, kā mēs bez šī varam tikt cauri» – 310 miljoni veselībai būs jāmeklē nodokļu celšanā, brīdina finanšu ministrs

Lai izpildītu mediķu un pacientu organizāciju atklātajā vēstulē pausto prasību 2024. gada valsts budžetā veselības aprūpes nozarei paredzēt finansējuma pieaugumu vismaz 310 miljonu eiro apmērā, būs jāceļ nodokļi. To trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā pavēstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), uzsverot, ka pie esošās ekonomikas struktūras un izaugsmes prognozēm viņš šobrīd neredzot citu iespēju.

18. maijs, 2023, 13:34

14.05.23

Deputāti lēš izredzes 31. maijā ievēlēt prezidentu: «nebūs persona XY» un «90% – ievēlēs pirmajā dienā»

Tas, vai Valsts prezidentu izdosies ievēlēt 31. maijā, lielā mērā atkarīgs no tā, cik gatavi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki būs atdot balsis par citu kandidātu, ja to sākotnēji atbalstītais kandidāts kādā no vēlēšanu kārtām "izkritīs", bet vēlēšanas turpinās, deputātiem balsojot par vēl palikušajiem kandidātiem. Šobrīd nevienam no pieteiktajiem kandidātiem nepietiek balsu ievēlēšanai jau pirmajā kārtā – trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā izskanēja gan prognozes, ka visu izšķirs tas, cik pārliecinošu iespaidu pieteiktie kandidāti spēs atstāt uz to frakciju deputātiem, kas pašas savus kandidātus Valsts prezidenta amatam nav izvirzījušas, gan pieļāvums, ka 31. maija vēlēšanās Saeima prezidentu neievēlēs.

14. maijs, 2023, 17:00

03.05.23

Kam tiek valsts budžets? Valsts prezidenta kancelejai – papildus vairāk nekā pusmiljons algu celšanai par līdz pat 25%

"Kanceleja lēma lūgt papildu finansējumu, lai paaugstinātu atalgojumu līdz konkurētspējīgākam līmenim," tā uz jautājumu, kādēļ 2023. gada budžetā Valsts prezidenta kanceleja pieprasījusi vairāk nekā pusmiljonu eiro atalgojuma palielināšanai, atbildēja Valsts prezidenta kancelejā. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" jau vēstīja, ka, ņemot vērā 2023. gadā piešķirto papildu finansējumu atlīdzību palielināšanai, vidējā atlīdzība amata vietai mēnesī Valsts prezidenta kancelejā tagad sasniedz 4368 eiro un ir visaugstākā visā valsts pārvaldē, nedaudz apsteidzot Augstāko tiesu un Valsts kanceleju, būtiski – Saeimu. "Kas notiek Latvijā?" sīkāk analizēja vairāk kā 3,2 miljonu eiro lielās izmaksas atlīdzībām, kas paredzētas prezidenta kancelejas budžetā.

3. maijs, 2023, 8:29

27.04.23

Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam

Aptauja, kuru pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma pagājušajā nedēļā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS, liecina, ka 36% aptaujāto neatbalsta nedz Egila Levita, nedz Ulda Pīlēna kandidatūru un Valsts prezidenta amatā vēlētos redzēt kādu citu kandidātu.

27. aprīlis, 2023, 11:45

24.04.23

50 procesi, perēkļi, «skaidrs, ka iejaukšos» – VID vadītāja un ģenerālprokurors par korupciju un pasūtījuma lietām VID

Visa informācija saistībā ar bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku Initas Lūres un Intara Štālberga sniegtajās intervijās pausto par VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes un ģenerālprokurora Jura Stukāna līdzdalību sapulcēs, kurās apspriesta konkrētu kriminālprocesu gaita, ir nosūtīta Valsts drošības dienestam (VDD) pārbaužu veikšanai. To trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pavēstīja ģenerālprokurors Stukāns. "Skaidrs, ka no likuma viedokļa tas tiks vērtēts," viņš teica, pēc brīža gan uzsverot, ka īsti nezina, ko tieši VDD pārbauda.

24. aprīlis, 2023, 9:35

20.04.23

Aptaujas: kā mainījās Valsts prezidentu reitingi no 1996. līdz 2023. gadam un kuru partiju vēlētāji atbalsta Levitu?

Šā gada martā pozitīvi, tas ir, ļoti pozitīvi un drīzāk pozitīvi, esošā Valsts prezidenta Egila Levita darbību vērtēja kopumā 27% Latvijas pilsoņu, bet negatīvu vērtējumu viņa darbībai pauduši kopumā 64% Latvijas pilsoņu, liecina aptaujas dati, kurus raidījums "Kas notiek Latvijā?" saņēma no sabiedriskās domas pētījumu firmas SKDS. Levita reitings jau ilgstoši ir vēsturiski zemākais no Latvijas Valsts prezidentu reitingiem.

20. aprīlis, 2023, 11:00

19.04.23

Kam tiek valsts budžets? KNAB prioritāte – 65 000 vērtais «Ērgļa izaicinājums» skolās, divkārt dārgāk nekā «Ētikas spēle» ierēdņiem

"Ērglis priecīgs", "ērglis skeptisks", "Learning agent – ērglis" jeb ērglis mācību aģents, tās ir dažas frāzes no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) spēles "Ērgļa izaicinājums" 7.–9.klašu skolēniem, kurai iztērēti 60 000 eiro. Atsaucoties uz to, KNAB plāno "Ērgļa izaicinājumam" radīt "vecāko brāli" – spēli arī vidusskolēniem. Kamēr daudzās citās nozarēs valsts budžetā naudas pietrūka, starp budžeta prioritātēm šogad iekļauts papildus finansējums KNAB šādas spēles izveidei – kopumā 65 000 eiro. Raidījums "Kas notiek Latvijā?", turpinot pētīt valsts budžeta prioritātes, analizēja šo KNAB pieprasījumu. Izmaksā uz pusi vairāk nekā pretkorupcijas spēle Moldovā, kas tapa aizpērn un pērn izveidotā Valsts administrācijas skolas "Ētikas spēle", kuras autorus KNAB min starp konsultantiem. Eksperts šādu interaktīvu spēļu veidošanu sauc par naudas dedzināšanu.

19. aprīlis, 2023, 7:00

17.04.23

Kam tiek valsts budžets? Cik «jāieber MAISā» – VID infosistēmai ar 25 miljoniem nepietiek, vajagot vēl 31 miljonu

14. aprīlī kļuva zināms, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība" (JV)) aicinājis drošības iestādes pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmu iespējamo ārējo ietekmējamību. Valsts kontrole jau aizvadītā gada vasarā revīzijas ziņojumā konstatēja gan VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (MAIS) izstrādātāja "EMERGN" pieļautās drošības ievainojamības, gan citas šī vērienīgā projekta ieviešanas nepilnības. Tomēr tas nebija šķērslis, lai valdība nolemtu, ka 2023. gada valsts budžeta prioritātēs MAIS attīstībai jāpiešķir papildu finansējums 5,6 miljoni eiro, nākamgad – 11 miljoni, aiznākamgad – vēl 10,7 miljoni.

17. aprīlis, 2023, 13:00

13.04.23

«Konceptuāli nepiekrītu» – ministre Čakša noraida alternatīvas par pedagogu atalgojumu sistēmas maiņu streika novēršanai

Lai izpildītu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības izsludinātā streika prasības, valdībai būtu jāpieņem ne tikai jau ilgāku laiku izstrādātais, taču ar pedagogu intereses aizstāvošo arodbiedrību, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju un Latvijas Pašvaldību savienību nesaskaņotais rīkojuma projekts par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim, bet arīdzan izmaiņas vairākos Ministru kabineta noteikumos, kas regulē pedagogu atalgojumu. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") konceptuāli nepiekrīt minēto organizāciju uzstādījumiem.

13. aprīlis, 2023, 15:12

12.04.23

Tiesību eksperts: SAB direktora vietnieks maldās par iespēju apstrīdēt valsts noslēpuma statusu tiesā (papildināts ar SAB un E. Pastara komentāriem) (papildināts)

Gadījumos, kad informācijas sniegšana tiek atteikta, jo informācija klasificēta kā valsts noslēpums, atteikumus nav iespējams apstrīdēt tiesā. To, atsaucoties uz līdzšinējo tiesu praksi un Augstākās tiesas senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē pieņemtu spriedumu, uzsver tiesību eksperts Edgars Pastars. Tādējādi Satversmes aizsardzības biroja direktora pirmā vietnieka Jāņa Batalauska paustais 5. aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā?" neatbilst patiesībai.

12. aprīlis, 2023, 9:38

31.03.23

Vai apvienot sabiedrisko TV un radio? Aidis Tomsons uzsver naudas jautājumu, ministrs: «gribat, lai FM saka – ņemiet un ejiet?»

Kopš aizvadītā gada 7. februāra, kad Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai iesniedza koncepciju par sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa maiņu un koncepciju par apvienota sabiedriskā medija izveidi, Finanšu ministrija (FM) vairākkārt cēlusi iebildumus pret SEPLP piedāvājumu. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens to sauc par nepietiekami detalizētu un neskaidru. SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis tam īsti nepiekrīt, bet Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons atzīst, ka neskaidrības par finansējumu ir viens no iemesliem, kādēļ tapusi Latvijas Radio darbinieku atklātā vēstule ar aicinājumu nesasteigt apvienošanu.

31. marts, 2023, 7:02

27.03.23

Kam tiek valsts budžets? Bagātās un nabagās iestādes – atlīdzības 2256 un virs 4000 eiro, prezidenta kancelejā visvairāk

Valsts pārvaldē Latvijā vēsturiski izveidojies dalījums "bagātajās" un "ne tik bagātajās" iestādēs – tā pērn pēc Valsts pārvaldes reformas revidēšanas norādīja Valsts kontrole (VK), brīdinot par atalgojuma nevienlīdzību dažādos resoros. "Saglabājas nosacīti bagātākās ministrijas, nabadzīgākās ministrijas" – tā VK padomes locekle atzina gadu vēlāk, šī gada sākumā raidījumā "Kas notiek Latvijā?", kurā tika analizēta pērn aizsāktā atlīdzības reforma un straujais atalgojuma pieaugums politiķiem un augstākajām amatpersonām. Pēc valsts budžeta 2023. gadam pieņemšanas "Kas notiek Latvijā?" turpina analizēt atalgojumu dažādās ministrijās un ārpusresoru iestādēs, secinot, ka vidējo atlīdzību summas atšķiras līdz pat diviem tūkstošiem jeb gandrīz divkārt.

27. marts, 2023, 13:37

26.03.23

Simt kuģu līgums un «Inčukalns gana tukšs» – vai Latvija pērn palaida garām iespēju slēgt līgumu par lētāku gāzi no ASV

Ekonomikas ministrijas un "Latvenergo" bijusī un esošā vadība turpina uzstāt, ka pērnpavasar, kad plaša delegācija no Latvijas apmeklēja ASV un tikās ar vairākiem sašķidrinātās dabasgāzes tirgotājiem, izdevīgākus līgumus par dabasgāzes piegādēm Latvijai nav bijis iespējams noslēgt. Tikmēr Latvijas Bankas Ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners, kurš publiski paudis, ka sarunu neuzsākšana ar ASV kompānijām radījusi tālejošas sociālās un ekonomiskās sekas Latvijai, trešdien "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra, ka jautājums ir par to, vai izmantotas visas iespējas panākt noslēgt darījumu, kas nodrošinātu stabilas dabasgāzes piegādes.

26. marts, 2023, 13:30

23.03.23

Pretinieki un investora aizbiedētāji – «Skulte LNG Terminal» apsūdz politiķus, «pilnīgs murgs» – noliedz ministrs

Nacionālās apvienības (NA) politiķi un Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks bremzē Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta virzību, turklāt pērn politiķi "aizbaidījuši" vienu no iespējamiem termināļa investoriem no ASV. Ar šādām apsūdzībām trešdien "Kas notiek Latvijā?" klajā nāca "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons. Diskusijas dalībnieki – politiķi – pārmetumus noliedz, norādot uz nepārliecinošu piedāvājumu no pašu projekta virzītāju puses.

23. marts, 2023, 14:00

16.03.23

«Salipināts saraksts» un politiskās gribas trūkums: ko KNAB un politiķi neiekļāva korupcijas novēršanas plānā

Šonedēļ valdībā apstiprinātais Korupcijas novēršanas un apkarošanas plāns 2023. gadam tapis kā dažādu institūciju iesniegts darbu saraksts, turklāt tā apspriešanas gaitā bijis vērojams, kā dažādas ministrijas "bīda uzdevumus viena otrai atpakaļ". Tā valdībā ar aptuveni divu gadu novēlošanos apstiprinātā plāna tapšanu trešdien "Kas notiek Latvijā?" raksturoja nevalstisko organizāciju pētnieki, kas piedalījušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavotā plāna saskaņošanas sanāksmēs.

16. marts, 2023, 16:30

13.03.23

Saeimas lēmums: algas politiķiem un augstākajām amatpersonām 2024. gadā augs vēl par 239-478 eiro

Pēc tam, kad valsts augstāko amatpersonu algu pieaugums no šā gada par 27%–75% izraisīja neapmierinātību sabiedrībā, "Mana balss" portālā rosināto algu iesaldēšanu Saeima pāradresēja valdībai – izvērtēšanai. Taču, lai arī vērtēšanas termiņš vēl nav pienācis, aizvadītā mēneša laikā valdība un Saeima, apstiprinot valsts budžetu šim un turpmākajiem diviem gadiem, bez jebkādiem publiskiem skaidrojumiem nolēmusi izdarīt grozījumus atalgojuma sistēmā, nodrošinot fiksētus nākamos algu pieaugumus arī no 2024. gada 1. janvāra. Tostarp piecām augstākajām amatpersonām – par teju 478 eiro, ministriem – par 423 eiro, bet Saeimas deputātu pamatalgas pieaugs par gandrīz 239 eiro mēnesī.

13. marts, 2023, 13:50

12.03.23

Naids vai duelis starp konservatīvo un liberālo – aktrise pret ministru par seksuālo minoritāšu tiesībām

Valsts jeb politiķu un sabiedrības noraidošā attieksme pret seksuālajām minoritātēm piederīgajiem ir savā starpā saistītas, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?", pirmo reizi aci pret aci tiekoties ar kultūras ministru Nauri Puntuli, pauda aktrise Marija Luīze Meļķe. Nacionālo apvienību pārstāvošais ministrs viņas viedoklim nepiekrīt un apgalvo, ka, ilgus gadus strādājot Latvijas Nacionālajā operā un baletā, nekādu naidu vai noraidošu attieksmi nevienā brīdī neesot manījis.

12. marts, 2023, 16:00

10.03.23

Kam tiek valsts budžets? 11 miljoni pētījumiem – jaunajai Klimata ministrijai detalizētu aprēķinu nav, klimats «apdalīts»

Pagājušā gada pēdējos mēnešos, runājot par nepieciešamību veidot jauno Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), politiķi un amatpersonas apgalvoja, ka budžeta izdevumi jauna resora dēļ būtiski nepieaugs, jo tiks pārdalīti esošo ministriju resursi. Taču šā gada un turpmāko divu gadu valsts budžetā noteikts, ka KEM papildus saņems 11 miljonus eiro pētījumu veikšanai. Enerģētikas sistēmas attīstības scenāriju modelēšanas rīks, ziņojums Saeimai par kodolenerģijas attīstības perspektīvām Latvijā un valsts interesēm atbilstošas energoapgādes infrastruktūras attīstību veicinoša regulējuma izstrāde – šie ir daži no pasākumiem paskaidrojumos par miljonu tēriņiem. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" vērtēja sīkāk, kāds ir to pamatojums, izvaicājot Latvijas un aizrobežu lietpratējus.

10. marts, 2023, 12:57