Stāstot par ekspertu secinājumiem, Zitcere norādīja: "Skatoties uz mūsu tirgu kā tādu, tas vēl nav pietiekami attīstīts. Ja mēs salīdzinām iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājus uz vienu iedzīvotāju starp mums, mazāk vai vairāk attīstītiem tirgiem, tad mēs jau diezgan stabili virzāmies attīstītākas valsts virzienā. Savukārt kapitāla tirgus lielums pret iekšzemes kopproduktu tomēr mums būtiski atpaliek no tā līmeņa, kas mums varētu būt pie labāka tirgus attīstības."
Viens no pirmajiem soļiem, lai piesaistītu starptautisko investoru interesi un tādējādi veicinātu kapitāla tirgus attīstību, varētu būt vienotas vērtspapīru tirgus indeksu klasifikācijas ieviešana.
Par šādas klasifikācijas ieviešanu jau aizvadītā gada nogalē sāktas sarunas ar starptautisko indeksu pakalpojumu sniedzēju MSCI, kas jau atzinis, ka vienotas klasifikācijas izveide Baltijā ir iespējama.
"Šobrīd mums ir vienota birža, kas ir "Nasdaq" kā vienotais tirgus organizētājs. Mums ir viens Baltijas saraksts gan uzņēmumiem, gan obligācijām.
Mums ir ļoti grūti iekļūt šajā indeksā tāpēc, ka mūsu apjoms ir mazs. Uzņēmumi ir mazi, tirgus ir mazs. Ja mēs paskatītos uz Baltijas tirgu kopumā, tad jau tas ir lielāks tirgus, un tādēļ mēs varētu iegūt lielāku redzamību.
Ne tikai varbūt šīs redzamības aspektā, bet mums ir arī vairāki citi projekti, kur mēs skatāmies, kā mēs varam ciešāk sadarboties, lai šīs investīciju vides būtu līdzīgākas," sacīja ministrijas pārstāve.
Tāpat FM jau sākusi darbu pie izmaiņām vairākos kapitāla tirgus regulējumu nosakošos normatīvajos aktos. Vairākās jomās šis regulējums jau ir saskaņots, bet ir arī jomas, kurās tas būtiski atšķiras un tādējādi kavē vienota tirgus izveidi.
Patlaban Finanšu ministrijā lēš, ka normatīvo aktu izmaiņas, kuru pieņemšana varētu veicināt Baltijas kapitāla tirgus attīstību, varētu stāties spēkā nākamgad.
