Satversmes tiesā «Saskaņa» zaudē lietu par OIK normām

Valdības noteikumi, kas saistīti ar valsts atbalstu obligātā iepirkuma (OIK) veidā elektroenerģijas ražotājiem, atbilst Satversmei. Tā secinājusi Satversmes tiesa (ST) lietā, kas tika ierosināta pēc 12. Saeimas "Saskaņas" frakcijas deputātu iesnieguma.

Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis sprieduma skaidrojumā norāda, ka nebija apstrīdēta paša OIK atbilstība konstitūcijai. Pieteikuma iesniedzēji uzskatīja, ka ar Ministru kabineta noteikumos paredzētajām normām nepamatoti pieļauts pārlieku dāsns valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā un no atjaunojamajiem energoresursiem.

Pieteikuma iesniedzēji uzskatīja, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 64. pantam, kas nosaka, ka “likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.” Deputāti uzskatīja, ka valdība izlēmusi tādu jautājumi, kas ir Saeimas kompetencē, un valdība rīkojusies ārpus pilnvarojuma robežām.

Konstitucionālās tiesas tiesnesis Jānis NeimanisMadara Fridrihsone
    Taču tiesnesis norāda, ka Saeima bija pilnvarojusi izdot valdībai kārtību, kā organizējams obligātais iepirkums, tostarp kārtību, kādā uzrauga un par kādu cenu iepērk saražoto enerģiju. Līdz ar to ST pārbaudīja to, vai valdība ievēroja dotā pilnvarojuma robežas.

     

    Satversmes tiesa secināja, ka Saeima izlēmusi galvenos ar OIK saistītos jautājumus. Saeima arī bija noteikusi, ka šo procesu finansē no sabiedrības līdzekļiem. Tāpat Saeima bija atstājusi spēkā garantijas nepasliktināt darbības noteikumus komersantiem, kuriem bija izsniegtas ražošanas licences. Valdība arī tika pilnvarota izlemt kārtību OIK uzraudzībai un cenai.

    Tiesa atzina, ka valdība nav pārkāpusi Saeimas doto pilnvarojumu un Satversmes normas. Līdz ar sprieduma spēkā stāšanos valdība nav kavēta ieviest apstrīdēto papildu kontroles mehānismu, bet komersantu peļņas apmēra aprēķins netiek grozīts, norādīja Neimanis.

    Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

    KONTEKSTS:

    OIK slogs iedzīvotājiem un uzņēmumiem pēdējos gadus kļuvis par "karsto kartupeli", un politiķi vairākkārt sprieduši par iespējām to mazināt. Vēl 12. Saeimas laikā vairākas normas Satversmes tiesā apstrīdēja "Saskaņas" deputāti.

    Arī 13. Saeima atbalstīja aicinājumu Ekonomikas ministrijai steidzami izstrādāt normatīvos aktus, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu no 2019. gada 31. marta. Taču EM secināja, ka steidzīga OIK atcelšana rada vairākus riskus - gan OIK saņēmēju prasības tiesā par miljardu eiro, gan dārgāku elektrību, kuru nāktos importēt, jo vairākas elektrostacijas bez atbalsta tiktu slēgtas, gan siltuma tarifu pieaugumu, jo daudzviet siltumu ražo atbalstu saņēmēji – koģenerācijas stacijas. Valdība nolēma nevirzīt tālāk ieceri atcelt OIK līdz 31. martam, un EM strādās pie alternatīvām.

    Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro gan apgalvoja, ka pēc valdības lēmuma nevirzīt tālāk OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā EM strādā pie vairākiem scenārijiem, kuru galvenais mērķis ir samazināt elektrības rēķinus, un to var izdarīt šogad. Arī premjers Krišjānis Kariņš pauda, ka OIK tiks likvidēta, taču tiesiskā ceļā.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti