Valsts kancelejā informēja, ka Baklānes-Ansbergas nozīmīgākā vadītājas pieredze iegūta, sešus gadus vadot Valsts zemes dienestu. Pēc šī amata atstāšanas viņa divus gadus vadīja Ekonomikas nodaļu Venspils pilsētas domē, vēlāk kļūdama par vairākmiljonu eiro ietilpīgā projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” vadītāju, kā arī Ventspils un Valmieras partnerības veidotāju.
Šajā laikā Baklāne-Ansberga esot apguvusi un izkopusi tādas prasmes kā pārmaiņu vadīšana, organizāciju veidošana un restrukturizācija; uzkrātas arī zināšanas par integrētu teritorijas attīstības plānošanu.
Baklānei-Ansbergai ir maģistra grāds vadībzinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Tāpat arī VVD ģenerāldirektora amata pretendente, studējot Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā, ieguvusi maģistra grādu ekonomikā. Viņa teicami pārvalda angļu un krievu valodu, pārzina vācu valodu un pamatzināšanu līmenī prot arī spāņu valodu.
Konkursa komisijas bija vienisprātis par to, ka no visiem pretendentiem tieši Baklāne-Ansberga vispārliecinošāk pierādīja savu piemērotību VVD ģenerāldirektores amatam.
Baklāne-Ansberga, skaidrojot motivāciju ieņemt VVD ģenerāldirektora amatu, esot norādījusi, ka viena no VVD prioritātēm ir vides piesārņojošo darbību, īpaši atkritumu apsaimniekošanas jomas un gaisa piesārņojuma kontroles sistēmas pilnveidošana un ekoinovāciju ieviešanas sekmēšana. Kontroles procesu un preventīvo pasākumu attīstību šajās jomās viņa izvirzīs starp svarīgākajiem darāmajiem darbiem. Viņa arī plāno uzlabot komunikāciju ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmumiem.
Elitas Baklānes-Ansbergas kandidatūra ir ieteikta ministram Pūcem, kurš trešdien, 17. aprīlī, tikās ar pretendenti. Pūce pauda gandarījumu, ka jaunajai VVD ģenerāldirektora pretendentei ir skaidrs redzējums par dienesta attīstību.
Viņš jaunās VVD ģenerāldirektores sagaida dienesta modernizāciju: „Pēdējos gados mēs šeit esam iegādājušies daudzas tehnoloģijas, kuru mērķis ir sekot līdzi vides kvalitātei, mērīt to, uzmanīt to, izmantot šīs iespējas, ko tehnoloģijas dod. Izmantot šos datus, mācēt ar tiem strādāt, pāriet no modeļa, kur mēs ieraugām dūmus un skrienam uz tiem skatīties, tā vietā redzēt datus par piesārņojošām darbībām reālā laikā un preventīvi iedarboties uz tām vietām, kur piesārņojuma draudi ir augstāki.”
Baklāne-Ansberga pauda, ka viņai svarīgs ir ministra politiskais atbalsts: „Protams, ar iekšējiem resursiem, izmantojot dažādus efektivitātes paņēmienus, var panākt ļoti būtiskas izmaiņas kontroles sistēmas pilnveidē. Bet būtiskas pārmaiņas nevar panākt bez izmaiņām normatīvajos aktos.”
Interesanti, ka Baklāne-Ansberga panākusi, ka tieši Ventspils tiek atzīta par piemērotāko vietu Valsts zemes dienesta arhīva ēkas būvniecībai. Pūce gan neuzskata, ka šis notikums mestu kādu ēnu uz viņas reputāciju: „Es nesaskatu nekādus reputācijas riskus. Es uzskatu, ka kandidāte ir ar nevainojamu reputāciju.”
Pati Baklāne-Ansberga stāsta, ka, tieši dzīvojot Ventspilī, kur darbojas vairāki lieli tranzītuzņēmumi, kas pārkrauj apkārtējai videi kaitīgas kravas, esot sapratusi, cik liela nozīme ir vides kvalitātei. „Ikviens pilsētas iedzīvotājs, īpaši jaunpienācēji šo sajūt kā dzīves kvalitāti pazeminošu faktoru, kā diskomfortu Ventspils pilsētā. Protams, respektējot neitralitātes un objektivitātes principu, uzņēmumu tiesības nodarboties ar komercdarbību, šis ir viens no tādiem man sev uzliktiem izaicinājumiem – gaisa piesārņojuma kontroli uzlabot. Ir jāspēj sabalansēt iedzīvotāju intereses un uzņēmumu intereses veikt komercdarbību, un beidzot rast risinājumus, kā panākt likumdošanā noteikto, ka uzņēmumiem, kas veic piesārņojošās darbības, ir jāizmanto labākie tehniskie līdzekļi,” viņa skaidroja.
Darba attiecības ar Ventspils domi Baklāne-Ansberga pārtraukšot jau tuvākajā laikā. Valdība par viņas apstiprināšanu Valsts vides dienesta ģenerāldirektores amatā varētu lemt nākamnedēļ.
KONTEKSTS:
Valsts vides dienesta vadītāja amats kļuva vakants pēc tam, kad dažas dienas pēc stāšanās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā Juris Pūce ("Attīstībai/Par") tikās ar toreizējo VVD vadītāju Ingu Koļegovu, un pēc sarunas paziņots, ka viņa atstās amatu. Ministrs pauda, ka ar Koļegovu pārrunātas gan vēsturiskās, gan šī brīža situācijas un esot panākta abpusēja vienošanās. Savukārt Koļegova atklāja, ka viņai citas alternatīvas, kā vien pamest amatu, dotas netika.
Pēc tam uz VVD ģenerāldirektora amatu izsludināts konkurss, kurā Valsts kanceleja saņēma 12 pretendentu pieteikumus, bet konkursa finālam izraudzīti trīs.
