Šajā sezonā stādu audzētāji atsevišķām produktu grupām, visticamāk, mainīs cenu par 5–10%. Tas attiecas uz ziemcietēm, košumkrūmiem. Stipri spēcīgāk šosezon mainījušās cenas dižstādiem. Stādu tirgus spēcīgi izjūt gan energoresursu cenu, gan dažādu citu izejmateriālu izmaksu kāpuma spiedienu.
Ik gadu Latvijas iedzīvotāji pazaudē vairākus miljonus vienu un divu centu monētas. Tās nonāk vidē, mētājas mājās pa atvilktnēm un kabatām. Protams, daļa iegulst arī krājkasītēs. Šī iemesla dēļ Latvijas Banka iecerējusi samazināt šo nominālu apriti. Ar kādiem instrumentiem un kad to iecerēts izdarīt?
Latvijā dzīvo gandrīz 100 tūkstoši ārvalstnieku no daudzām pasaules valstīm. Atšķirīgās etniskās izcelsmes un rases dēļ viņi ikdienā sastopas ar naidīgiem komentāriem. Ar rasistiskiem komentāriem cilvēki sastopas ne tikai uz ielas un internetā, bet arī Latvijas augstskolās. Statistika par naida uzbrukumiem neparāda patieso ainu valstī.
Lai arī pēdējos trīs gados e-komercijas apjoms Latvijā bijis ar strauju pieaugošu tendenci, tomēr pēdējos trīs mēnešos temps sācis nedaudz bremzēties. Vai e-komercijas izrāviens bija īslaicīgs Covid-19 pandēmijas laika uzplaiksnījums, vai iepirkšanās internetā ir uz palikšanu?
Lai gan krievu valodas zināšanas ir vienas no pieprasītākajām Latvijas darba tirgū, tomēr pēdējā gada notikumi Ukrainā šajā ziņā ieviesuši korekcijas. Bet tas nebūt nenozīmē, ka pieprasījums pēc krievu valodas zināšanām pēdējā gada laikā ir strauji krities, bet sabiedrības spiediena ietekmē krievu valodas prasība pazūd arī no darba sludinājumiem.
Apmēram miljonam Latvijas iedzīvotāju ir iespēja lietot e-paraksta funkciju, bet pēdējos piecos gados to izmantojuši tikai pusmiljons unikālo lietotāju. Lai gan e-paraksta lietošanas apjoms pēdējos gados ievērojami pieaug un tam vērā ņemamu pieprasījuma grūdienu radīja pandēmijas laiks, vēl aizvien Latvijā ir kupls skaits iedzīvotāju, kuri dažādu iemeslu dēļ neizmanto digitālās iespējas.
Līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu Latvijā pārtikas cenas mazumtirdzniecībā dažādās produktu grupās pieaugušas robežās no 5% līdz 30%. Taču tuvākajā nākotnē straujš cenu sarukums nav gaidāms, šādi situāciju ar pārtikas cenām Latvijas Radio piesardzīgi prognozēja ekonomisti un mazumtirgotāju pārstāvji. Tomēr labā ziņa esot tā, ka šobrīd ir beigušies visi objektīvie faktori, kas varētu veicināt pārtikas cenu pieaugumu.
Lai cīnītos ar atkarību, tūkstošiem cilvēku Latvijā ir brīvprātīgi lūguši viņiem aizliegt piekļūt azartspēlēm. Lai pretotos pārmērīgajai tieksmei spēlēt uz naudu, viņi ir iekļāvuši sevi speciālā sarakstā – pašatteikušos personu reģistrā. Reģistram jāattur atkarīgie no spēlēšanas laimētavās gan klātienē, gan arī internetā. Tomēr tiešsaistē tas nedarbojas. Arī īstajās spēļu zālēs atkarīgie var šā vai tā piekļūt monētu automātiem.
Pēdējos mēnešos vairāki globāli informācijas tehnoloģiju (IT) nozares milži paziņoja par darbinieku atlaišanu, taču pasaules IT nozares darbinieku skaita samazināšana neietekmēs situāciju Latvijā.
Attālinātais darbs līdz ar Covid-19 pandēmiju daudzviet pasaulē kļuva par normu, liela daļa uzņēmumu ieviesa vai nu pilnīgu, vai daļēju attālinātā darba modeli, un tika izteiktas prognozes, ka iespēja strādāt no mājām daudzos uzņēmumos būs uz palikšanu. Taču aizvien vairāk uzņēmumu pasaulē atgriežas pie darba klātienē.
Privātpersonu kreditēšanā – hipotekāro un patēriņa aizdevumu jomā – pēdējā gada laikā komercbanku noteiktās procentu likmes nav strauji mainījušās – nedz sarukušas, nedz pieaugušas. Savukārt pieprasījums pēc mājokļu kredītiem komercbankās pēdējā gada laikā šūpojies te augšup, te lejup.
Krievija gadu desmitiem ir izmantojusi gāzi kā ieroci, lai vairotu savu ietekmi Eiropā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropa šo gāzes ieroci ir sākusi pavērst pret pašu Krieviju. Lai nodrošinātu kritiski svarīgas infrastruktūras drošību, Polija un Vācija ir nolēmušas nacionalizēt Krievijas enerģētikas uzņēmuma "Gazprom" aktīvus.
Publiskots jaunākais taisnīgāko atalgojuma maksātāju tops, un tajā iekļauti uzņēmumi no dažādām nozarēm – sākot no finanšu un IT sektora un beidzot ar telekomunikācijām un apdrošināšanas jomu. Pētījumu piekto gadu veido vadības konsultācijas uzņēmums "Figure Baltic Advisory", kas ilgus gadus zināms ar nosaukumu "Fontes". Kas īsti ir taisnīgs atalgojums un kādas ir aktuālās tendences šajā jomā?
Latvijā ik gadu simtiem cilvēku kļūst par agresīvu mārketinga shēmu upuriem. Iedzīvotāji ir spiesti maksāt abonentmaksu par produktiem, kurus viņiem nevajag. Ja mārketinga darboņiem nesamaksā rēķinu, tad ar parāda piedziņu draud pat pensionārei. Bet atbildīgās iestādes shēmu upuriem neko daudz nespēj palīdzēt. Vai uzņēmumus, kas piekopj agresīvu mārketingu un uzspiež iedzīvotājiem abonēšanas līgumus par dažādiem produktiem, sauc pie atbildības?
Lai arī dažos pēdējos gados Rīgā koplietošanas auto tirgus spēcīgi attīstījies un tajā darbojas kupls skaits uzņēmumu, vēl aizvien pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums. Šobrīd Rīgā koplietošanā ir ap 1500 mašīnu, bet tas ir krietni par maz. Cik daudz koplietošanas auto Rīgā vajadzētu, lai cilvēki aizvien biežāk izvēlētos nebraukt ar personīgo auto vai pat neiegādāties to?
Šogad 13. Saeima pieņēma vēsturisku lēmumu enerģētikas likumā, kas iezīmē skaidru Latvijas ceļu prom no Krievijas gāzes piegādēm. Atteikšanās no Krievijas gāzes nākotnē būtu notikusi jebkurā gadījumā, jo tas ir fosilais kurināmais, pārliecināts siltumapgādes uzņēmuma "Rīgas siltums" valdes loceklis Raivis Elliņš.
Investējot 120 miljonus eiro, Latvijas Universitāte (LU) tuvākajos četros gados Torņakalnā paplašinās Akadēmisko centru ar vēl vairākām ēkām. Dabas un Zinātņu mājām piepulcēsies Rakstu māja, Tehnoloģiju, Veselības, Sporta un Studentu māja. Vai Akadēmiskais centrs spēs radīt spēcīgu grūdienu Torņakalna attīstībai?
Jau vairākus mēnešus tirdzniecības centri dažādos veidos taupa energoresursus – gan samazina apgaismojuma intensitāti, gan temperatūru telpās, gan modernizē apkures sistēmas. Tomēr Ziemassvētku laiks nes jaunu izaicinājumu – kā taupības pasākumus salāgot ar svētku rotājumiem, gaismiņām uz veikalu fasādēm un spuldzīšu virtenēm svētku egles zaros.
Ziedošanas iespējas nodrošināšana ir neatņemama mazumtirdzniecības tīklu ikdienas sastāvdaļa. Ziedošanas veidi veikalos pieejami daudz un dažādi, bet, mainoties cilvēku naudas lietošanas paradumiem, tiek meklēti aizvien jauni ziedošanas rīki.
Karstākā tendence īres tirgū – mājokļu piedāvājums krietni pārsniedz pieprasījumu jeb, citiem vārdiem sakot, īrniekam ir plaša izvēles iespēja. Tas ir pretēji tai situācijai, kas īres tirgū valdīja vasaras izskaņā un rudens sākumā, kad īres mājokļi tika izķerti kā karsti pīrādziņi tikko no krāsns. Uguni īres tirgum toreiz piešķīla gan studenti, kuri ik gadus šajā periodā īres tirgu uzkurina, gan arī Ukrainas iedzīvotāji, kuri Latvijā ieradās, meklējot patvērumu no kara. Kādēļ īres tirgū piedāvājums kļuvis bagātīgāks, un kā īres cenu ietekmē pieaugošās komunālo pakalpojumu izmaksas?
Valsts uzņēmumu – "Sadales tīkla" (ST) un "Augstsprieguma tīkla" (AT) – plāni palielināt elektrības sadales un pārvades tarifus ir ne tikai sadusmojuši sabiedrību, bet virkni jautājumu raisījuši arī politiķiem, kuri Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē plānus kritizēja. Deputāti aicināja pārskatīt un samazināt regulatorā pieteiktos tarifus.
Vispirms kvalitāte, pēc tam ātrums. Šādu viedokli pauž Latvijas Radio uzrunātie eksperti no Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas.
Aizvien pieaugošās energocenas ir aktuāls jautājums ikvienā mājsaimniecībā un uzņēmumā, un ar cerībām šajā jautājumā varētu raudzīties arī zinātnieku virzienā. Kā Latvijas zinātnieki modelē nākotnes scenārijus enerģētikas jomā, un kas mūs visus sagaida?
Latvijai cenšoties mazināt poligonos noglabāto atkritumu apjomu, dabas resursu nodokli varētu attiecināt uz plašāku produktu klāstu, tostarp uz tekstilizstrādājumiem un plastmasu saturošiem izstrādājumiem. Šāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere izskanējusi "Latvijas Zaļā punkta" ikgadējā konferencē "Latvija – valsts bez atkritumiem".
Valsts uzņēmuma AS "Sadales tīkls" (ST) iesniegtais sadales tarifa maiņas plāns, kas paredz tarifu no nākamā gada jūlija kāpināt par vidēji 75%, ir jāmaina. Tā pēc tikšanās ar ST vadību pauda ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).
Latvijas iedzīvotāji pēdējos mēnešos izrāda pastiprinātu interesi par krājobligāciju iegādi un, salīdzinot ar pagājušā gada izskaņu, šobrīd krājobligāciju apjoms, kas ir iedzīvotāju īpašumā, ir dubultojies. Patlaban iedzīvotāju īpašumā esošais krājobligāciju apjoms ir sasniedzis gandrīz desmit miljonus eiro. Kas veicinājis krājobligāciju likmju kāpumu, kas iet roku rokā ar pieprasījuma palielināšanos?
Latvijā piektdien, 18. novembrī, svin valsts proklamēšanas 104. gadadienu, kad visā valstī notiks dažādi svinīgi pasākumi. Daļu no tiem var vērot tiešraidē Latvijas Televīzijā (LTV) un sabiedrisko mediju vienotajā portālā LSM.
Koalīcijas partneri, kuri jau pusotru mēnesi cenšas izveidot valdību, apsprieduši pašreizējo valsts finanšu stāvokli un nākamā gada budžeta aprises jeb fiskālo telpu. Trešdien un ceturtdien ministrijas prezentē savas vajadzības jeb prioritātes, kas mērāmas vairākos miljonos eiro, bet nākamā gada budžetā tik daudz naudas nebūs.
Procentu likmju kāpums un aizvien pieaugošā inflācija var radīt samaksas problēmas 5–7% hipotekāro kredītu ņēmēju, tā lēš komercbanku eksperti. No vienas puses, komercbanku pārstāvji prognozēja grūtu ziemu, bet, no otras puses, ir optimistiski, sakot, ka kredītņēmēji to pārdzīvos, jo Latvijas sabiedrība ir finansiāli spēcīga un gatava grūtībām.
Gan patērētāji, gan pārtikas produktu ražotāji inflācijas augšupejas laikā meklē veidus, kā ietaupīt. Pircēji lūkojas pēc precēm ar zemāku cenu, bet pārtikas ražotāji savelk jostu un samazina ražošanas izmaksas – meklē lētākus enerģijas veidus, samazina produktu klāstu, maina arī receptūras un iepakojumu.
Vēl par mēnesi pagarināta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes disciplinārlietas pārbaude. Tā ilgst jau divus mēnešus, un, iespējams, šis būs viens no jautājumiem, kuru nāksies atrisināt nākamajam finanšu ministram.
Ievērojami pieaugusi uzņēmēju interese par dalību starptautiskās izstādēs, un to veicina divi faktori – Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas un karš Ukrainā. Vēl viens veicinošs faktors ir valsts atbalsta apjoma palielinājums dalībai starptautiskās izstādēs no 50 uz 80%.
