Augstā elektroenerģijas cena mudina iedzīvotājus taupīt, šādā veidā samazinot arī rēķinus. Tas atspoguļojas arī vērā ņemamā kopējā elektroenerģijas patēriņa sarukumā. Šajā septembrī, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, kopējais Latvijas elektroenerģijas patēriņš sarucis par 10%, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2017. gada jūnija. Valsts AS "Latvenergo" elektrības patēriņa mazināšanos saista ar energoefektivitātes un taupības pasākumiem.
Autora ziņas
Trīs gados Latvijā brīvprātīgi pašatteikušos personu reģistrā sev lieguši piekļuvi azartspēlēm un izlozēm vairāk nekā 37 tūkstoši cilvēki. Kopumā Latvijā azartspēles ir liegts spēlēt gandrīz 64 tūkstošiem cilvēku – gan tiem, kas ir reģistrā, gan 40 tūkstošiem cilvēku, kas ir uzturlīdzekļu maksājumu parādnieki. Kādus uzlabojumus reģistrā nepieciešams veikt? Cik tālu ir iecere izveidot Baltijas kopējo reģistru?
Lai neielaistu ekonomikā infekciju, centrālās bankas apņēmušās celt procentu likmes. Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā pirmdien, 17. oktobrī, eksperti vētīs, kā šis lēmums ietekmēs mājsaimniecības un uzņēmumus un vai Latvijas tautsaimniecība var izturēt augstas inflācijas un procentu likmju kāpuma kombināciju. Ekspertu diskusiju plkst.13–15 varēs skatīties arī Latvijas sabiedrisko mediju vienotajā portālā LSM.lv.
Tiesībsargs saskata cilvēktiesību riskus pašreizējā Valsts aizsardzības dienesta likumprojekta redakcijā. Tiesībsarga ieskatā likumprojekta tekstā ir tik daudz neskaidrību un pretrunu. Piemēram, likumprojekts noteic, ka pienākums pildīt valsts aizsardzības dienestu tiek attiecināts tikai uz vīriešiem, bet par šo modeli nav notikusi jēgpilna diskusija.
Pieņemot iecerētās izmaiņas minimālā ienākuma sliekšņa aprēķinā, tam piesaistītie pabalsti būs atkarīgi no konkrētā brīža pirktspējas. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns uz plānotajām izmaiņām raugās cerīgi, vienlaikus norāda uz trūkumu – pirktspējas izmaiņas tiks ņemtas vērā ar vairāku gadu nobīdi.
Valsts atbalsts tādiem kurināmiem kā briketes, granulas un malka būtisku ietekmi uz tirgu un šī kurināmā cenām neatstāj, bet cenas uz augšu dzen ražošanas izmaksas, kā arī pastiprinātais pieprasījums pēc koksnes kurināmā, uzsvēra aptaujātie eksperti, sakot, ka Latvijas kurināmā resursi ir pietiekamā apjomā, deficīts neveidojas.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti piektdien, 7. oktobrī, vienbalsīgi lēma virzīt uz Saeimu likumprojektu par minimālās algas celšanu no nākamā gada. Pret to iebilda sociālie partneri, sakot, ka minimālās algas jautājums jāskata nevis parlamentā, bet valdībā līdz ar nākamā gada budžetu. Patlaban Latvijā minimālā alga ir 500 eiro, un pērn gandrīz 18% no iedzīvotājiem saņēma minimālo algu vai mazāk.
Lai gan pieaugošās energoresursu cenas vēl spilgtāk izgaismo nepieciešamību paaugstināt daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti, tomēr apmēram puse jeb 50 no "Rīgas namu pārvaldnieka" paspārnē esošajām mājām, kas bija pieteikušas siltināšanas projektu, to ir apturējusi, skaidro pārvaldnieka pārstāvis Krists Leiškalns.
Lai gan jau pēc dažām dienām Rīgas skolās bērni pie pusdienām varēs tikt tikai tad, ja vecāki būs veikuši līdzmaksājumu, īstus pārbaudījumus šajās dienās piedzīvo jaunā bērnu ēdināšanas reģistrācijas sistēma "pusdienlaiks.lv". Vecāki tajā saskaras ar problēmām noslēgt distances līgumu ar skolu ēdinātāju un veikt līdzmaksājumu. Rīgas dome un Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija sola, ka pirmdien neviens skolēns ar tukšu vēderu nepaliks un siltas pusdienas būs visiem, kuri tās vēlēsies.
Lai gan finanšu ministra Jāņa Reira un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes attiecības ir bijušas saspīlētas jau iepriekš, tomēr šoreiz iemesls ir nopietns un šāda Reira rīcība nav saistīta tikai ar personisko rēķinu kārtošanu, Latvijas Radio komentēja Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle.
Iecere par energoresursu cenu griestiem, virs kuriem cilvēku maksājumi nepieaugtu un patēriņu segtu no valsts maka, būtu papildu atbalsts. Latvijas Radio aptaujātie Saeimas deputāti pauda vienprātību, ka ar esošajiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai varētu nebūt gana. Pagaidām diskusijas par papildu atbalstu Saeimā vēl nav notikušas.
Saules parku attīstīšana Latvijā pēdējos divos gados uzņēmusi apgriezienus, un tuvākā nākotnē pirmie saules parki, kas patlaban ir attīstīšanas stadijā, sāks nest darba augļus. Interesi par saules parku attīstīšanu Latvijā izrāda gan vietējie, gan ārvalstu investori. Konkurence par brīvajām jaudām ir milzīga, jo tīklā jaudu apjoms ir izsmelts.
Līdz ar valdības veiktajiem regulējuma grozījumiem, arī turpmāk maksājumu veikšana uzņēmumam "Latvijas gāze" paliks nemainīga – klienti varēs par gāzi maksāt gan pēc izlīdzinātā maksājuma principa, gan pēc faktiskā ikmēneša patēriņa. Tiesa, šāda kārtība saglabāsies tikai līdz 2023. gada marta beigām, lai lietotāji līdz pilnīgai dabasgāzes tirgus atvēršanai varētu pilnībā norēķināties par iepriekš saņemto gāzi.