ĪSUMĀ:
- "WorkingDay": šobrīd darba devēji sludinājumos kaunas norādīt krievu valodas prasību.
- Sabiedrības spiediena ietekmē krievu valodas prasība pazūd arī no darba sludinājumiem.
- "CV-Online Latvia": mainījies ir valodu prasības fokuss no krievu uz angļu valodu.
- Darba tirgū pieprasīti arī speciālisti ar vācu, kā arī skandināvu valodas prasmēm.
No visiem darba sludinājumiem, kas pieejami internetā, kur uz vakanci izsludināts atklāts konkurss, lielākajā daļā kā prioritārā prasība ir latviešu valodas prasme, teica personāla atlases uzņēmuma "WorkingDay" pārstāvis Māris Silinieks.
"Aptuveni varu teikt, ka procentuāli no 3000 sludinājumiem, kas šobrīd ir pieejami internetā, atklātos konkursos apmēram puse – 48% – prasa latviešu valodu un 46% gadījumu angļu valodu," stāstīja Silinieks.
Savukārt krievu valodas prasmes tiek prasītas 22% no visiem darba sludinājumiem. Silinieks novērojis, ka pēdējā gada notikumi Ukrainā tiešā veidā ietekmē krievu valodas nozīmīgumu darba tirgū.
"Iespējams, tas procents varētu būt lielāks, bet šobrīd darba devēji kaunas norādīt krievu valodas prasību."
Bet tas nebūt nenozīmē, ka pieprasījums pēc krievu valodas zināšanām pēdējā gada laikā ir strauji krities, taču sabiedrības spiediena ietekmē krievu valodas prasība pazūd arī no darba sludinājumiem.
"Arī "WorkingDay" ir viens no piemēriem, ka mums bija vairākos darba sludinājumos prasība pēc krievu valodas, un uz Valsts darba inspekciju sāka nākt sūdzības, ka mēs prasām krievu valodu. It kā tas nav nekas nelikumīgs, un, ja darba devējs var pierādīt krievu valodas nepieciešamību attiecīgajā amatā, tad to drīkst prasīt. Bet, lai izvairītos no taisnošanās un skaidrojumiem, vienkārši nācās šo prasību izņemt no sludinājumiem. Mums kā personāla atlases uzņēmumam ir arī citas metodes, kā noteikt valodu zināšanas," skaidroja "WorkingDay" pārstāvis.
Iemesls, kādēļ darba devēji prasa krievu valodu, ir ne tikai, lai sazinātos ar klientiem.
"Ir uzņēmumi, kuros viss kolektīvs ir krievvalodīgie un tādā kolektīvā ir ļoti grūti komunicēt cilvēkam, kurš vispār nemāk krievu valodu.
Bieži vien tie ir ne Latvijas, ne vietējie Latvijas krievi, bet tas var būt arī uzņēmums, kas izvērš filiāli Latvijā un pat ne obligāti no Krievijas, jo visās bijušajās Padomju Savienības republikās kā otrā valoda dominē krievu valoda," norādīja Silinieks.
Arī personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" pārstāvis Kaspars Kotāns apstiprināja, ka mainījies ir valodu prasības fokuss no krievu valodas uz angļu valodu. Turklāt līdz ar ukraiņu ieplūšanu darba tirgū mazinās arī striktās prasības pēc latviešu valodas zināšanām.
"Piemēram, tirdzniecībā strādā cilvēki no Ukrainas un viņiem pie krūtīm ir zīmīte, kurā norādīts, ka darbinieks ir no Ukrainas, līdz ar to pie pārdevēja nebūs iespējams vērsties, runājot latviešu valodā. Jārunā krievu valodā vai angļu valodā. Tas atkarīgs, kādas valodas pārzina ukrainis. Turklāt jau labu laiku "CV Online" ir sadaļa, kur darba devēji publicē sludinājumus, pie kuriem ir Ukrainas karodziņš, un tas nozīmē, ka piedāvā darba iespējas ukraiņiem," norādīja Kotāns.
Bet latviešu, angļu un krievu valoda nebūt nav vienīgās, kuras pieprasa darba tirgū.
"Nākošā pēc popularitātes ir vācu valoda. Dažreiz ir sarežģīti atrast darbinieku, kuram būtu labā līmenī gan angļu, gan vācu valoda.
Noteikti var minēt arī skandināvu valodas. Latvijā ir pietiekami daudz apvienoto pakalpojumu centru, kas nodrošina pakalpojumus klientiem Skandināvijā," atzina "CV-Online Latvia" pārstāvis.
Darba tirgus tendences tiešā veidā jūt arī valodu apmācības uzņēmumi. "Skrivanek Baltic" direktors Vasilijs Ragačevičs stāstīja, ka pēdējā laikā ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc latviešu valodas kursiem – gan no krievvalodīgo puses, gan ukraiņiem.
"Ukrainas cilvēki ļoti bieži, it īpaši tie, kas ir augstāka līmeņa vai vidēja līmeņa vadītāji, izvēlas apgūt latviešu valodu. Ja kādreiz starpnieku valoda būtu krievu valoda, tad šobrīd principā to dara caur angļu valodu. Tā ir lielākā atšķirība," sacīja Ragačevičs.
Tomēr kopumā valodu apmācībā visvairāk izvēlas angļu valodu.
"Cilvēki no Latvijas var strādāt ārvalstu uzņēmumos attālināti. Nav noslēpums, ka angļu valoda ir darījuma pasaules galvenā saziņas valoda. Tā ir zinātnes galvenā valoda. Angļu valoda ir nepārtraukti numur viens," uzsvēra "Skrivanek Baltic" direktors.
Pēc tam seko skandināvu valodas – norvēģu un zviedru, jo pieprasījums pēc Latvijas speciālistiem Ziemeļvalstīs ir augsts.
