ĪSUMĀ:
- LU Akadēmiskā centra attīstība notiek jau ilgi; neiztiek bez skandāla.
- Akadēmiskais centrs palīdzēs Torņakalnam attīstīties, ja uzmanību veltīs arī publiskajai ārtelpai un sabiedriskajam transportam.
- Eksperti norāda uz Nacionālo bibliotēku kā sliktu piemēru.
LU Akadēmiskā centra attīstība
LU Akadēmiskā centra attīstība Torņakalnā sākās pirms 10 gadiem, kad tika parakstīts līgums par Dabas mājas būvniecību. Pēc tam tika uzbūvēta arī Zinātņu māja. Tuvākajos četros gados LU iecerējusi attīstības apgriezienus dubultot gan ēku skaita ziņā, gan investīciju apjomā. LU rektors Indriķis Muižnieks pastāstīja, ka Akadēmiskā centra izveides iecere ir sena.
"Jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem tiek meklēta jauna vieta universitātei, jo ir sadrumstalotība pa vecām, nepiemērotām ēkām. Jau tolaik bija skaidrs, ka tas tā ilgi nevar turpināties. Toreiz Politehniskajam institūtam, tagad Rīgas Tehniskajai universitātei vieta tika atrasta Ķīpsalā. LU meklējumi bija plaši un dažādi – no Kleistiem līdz Rumbulai," stāstīja Muižnieks.
Aktualitāti universitātes jauno mājvietu meklējumi atguva pirms aptuveni 10 gadiem. Izvērtētas tika dažādas vietas – Skanstes rajons, Mūkusalas ielas rajons, Saliena un citas vietas.
"Un Torņakalns šajā ziņā izrādījās optimāls, jo faktiski tas ir Rīgas centrs, arī domājot par "Rail Baltica" attīstību, kas jau tajā laikā iezīmējās.
Īpaši ērts savienojums būs gājēju un velosipēdistu tilts ar Rīgas centrālo staciju. Burtiski piecu minūšu gājiena attālumā. Turpat esošās iespējas arī izmantot nākotnē Torņakalna staciju. Tāpat svarīgs ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas tuvums," stāstīja Muižnieks.
Nākamajā gadā Torņakalnā iecerēts atklāt Rakstu māju, ap kuras būvniecību virmo arī iespējamais korupcijas skandāls. Šajā kriminālprocesā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja toreizējo LU rektora vietnieci Baibu Broku, kura vēlāk atstāja šo amatu. Apsūdzēto statusā ir arī "Skonto būves" vadošie darbinieki. Muižnieks pauž pārliecību, ka universitāte ir izdarījusi visu, lai šādas situācijas vairs neatkārtotos.
"Tas par gadu aizkavēja Rakstu mājas celtniecību. Mēs esam nopietni pastiprinājuši iepirkuma procesa pārraudzības kvalitāti universitātē, un es domāju, ka tādiem pārmetumiem, kuri vēl ir jāpierāda, jo tiesa tos vēl nav izskatījusi, –
domāju, ka šādas problēmas vairs neatkārtosies," norādīja Muižnieks.
Savukārt runājot par plašo LU ēku pulku – vairāk nekā 50 adresēm, Muižnieks teica, ka tās tuvākajos piecos gados saruks par divām trešdaļām. Daļa no ēkām tiks nodotas īrei, daļa pārdotas.
Kā Akadēmiskais centrs varētu ietekmēt Torņakalnu?
"Grupas 93" vadītājs, pilsētplānotājs Neils Balgalis norādīja, ka universitāšu pilsētiņu veidošana pilsētu nomalēs ir ierasta prakse daudzviet Eiropā, bet ir vairāki priekšnoteikumi, lai to esamība konkrētajai apkaimei nestu arī labumu jeb vērā ņemamu attīstības grūdienu. Lai to sasniegtu, nepietiek vien ar ēku uzbūvēšanu kādā apkaimē. Balgalis atgādināja, kādi bija saukļi, kad tika plānota Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecība.
"Bibliotēka iedos mums lielu grūdienu kreisā krasta attīstībai. Pieaugs nekustamā īpašuma cenas. Jāsaprot, ka šie impulsi rodas, nevis tikai uzbūvējot objektu, bet izveidojot labu publisko ārtelpu un ērtus transporta savienojumus. Un šis ir mājasdarbs, kas nav līdz galam izpildīts bibliotēkas gadījumā.
Un no tā mums būs mācīties, ka līdztekus, veidojot universitāti, ir jāvelta liela uzmanība publiskā transporta ērtiem savienojumiem un publiskajai ārtelpai, kas ir jauka, staigājama un savienojama.
Tad tas viss labi strādā. Šāds viens enkura objekts, ja to neatbalsta investīcijas, nestrādās tik labi," skaidroja Balgalis.
Līdzīgās domās ir nekustamo īpašumu aģentūras "Latio" tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva. Viņa sacīja, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka ir izcils piemērs, kuru minēt, lai nākotnē nepieļautu kļūdas. Viņa uzsvēra, ka Torņakalnā nākotnē varētu veidoties jauns iedzīvotāju slānis.
"Mums jau ir Rīgā apkaimes, kas maina savu sociālo un kultūras nozīmi, un Torņakalns noteikti varētu būt viena no tām apkaimēm. Kā, piemēram, Āgenskalns, kas ir arī vēsturiskais rajons, bet mēs redzējām, kā tas pēdējos gados attīstījās, piesaistīja jaunus cilvēkus un palielinājās nekustamo īpašumu cenas. Un es domāju, ka Torņakalnam arī varētu būt tik gaiša nākotne," norādīja Ijevleva.
Tas ir pie nosacījuma, ja tiks attīstīts ne tikai universitātes Akadēmiskais centrs, bet arī apkārtējā infrastruktūra.
