Linda Zalāne

Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Nepilnīgā kompensējamo zāļu sistēma pat mēnešiem dzenā pacientus pa aptiekām 
Nepilnīgā kompensējamo zāļu sistēma pat mēnešiem dzenā pacientus pa aptiekām 
Latvijā kompensējamos medikamentus saņem vairāk nekā 700 tūkstoši cilvēku, tomēr ne visiem izdodas pie zālēm tikt savlaicīgi. Lai gan zāļu nepieejamība ir visas Eiropas problēma, Latvijā grūtības tikt pie zālēm saasinājās pirms nepilniem trīs gadiem, kad Veselības ministrija ieviesa jauno kārtību – aptiekas drīkst izsniegt aktīvo vielu par zemāko cenu.
Latvijas tirdzniecībā ar Izraēlu pašlaik lielākās grūtības sagādā loģistika
Latvijas tirdzniecībā ar Izraēlu pašlaik lielākās grūtības sagādā loģistika
Pagājušā gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Izraēlu bija 116,1 miljons eiro, kas ierindoja Izraēlu 45. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Visvairāk mūsu valsts uzņēmumi uz Izraēlu eksportēja graudus, pārtikas produktus, piemēram, saldumus un zivis, kā arī alkoholu un kokrūpniecības izstrādājumus. Latvijas eksportētāji izjūt loģistikas grūtības, pēc tam kad Izraēlā uzbrukumu izvērsa grupējums "Hamās".
Nozares lobija dēļ pēdējos 10 gados lielas izmaiņas alkohola apritē nav notikušas
Nozares lobija dēļ pēdējos 10 gados lielas izmaiņas alkohola apritē nav notikušas
Latvijā ar katru gadu alkohola patēriņš tikai pieaug. Pērn vidēji viens cilvēks izdzēra teju 13 litrus tīra alkohola. No alkohola atkarīgam cilvēkam gan piekļuve dzērieniem, gan arī to reklāmas ir spēcīgs stimuls. Lai gan statistikas dati rāda, ka no alkoholisma Latvijā cieš ievērojams skaits iedzīvotāju, Saeimā ikviens likuma grozījums, kas skar alkohola apriti vai reklāmu, saskaras ar spēcīgu nozares lobiju.
Kā Latvijas ekonomiku pēdējos 20 gados stimulējušas ārvalstu investīcijas
Kā Latvijas ekonomiku pēdējos 20 gados stimulējušas ārvalstu investīcijas
Apmēram nepilns miljards eiro – tik daudz ik gadu Latvijas ekonomikā ieplūst no ārvalstu tiešajām investīcijām. Ja runā par dinamiku, tad vērienīgas ārvalstu tiešās investīciju ieplūdes bija treknajos gados, pēc tam sekoja bedre, bet izrāviens bija vērojams salīdzinoši nesen – pirms diviem gadiem. Kā pēdējos 20 gados kopš referenduma par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) mūsu valsts ekonomiku stimulējušas ārvalstu tiešo investīciju pieplūde, un vai Latvija pilnībā izmantojusi visas tai sniegtās iespējas?
Svaru kausos peļņa un morāles principi. Kādēļ uzņēmumi joprojām eksportē uz Krieviju?
Svaru kausos peļņa un morāles principi. Kādēļ uzņēmumi joprojām eksportē uz Krieviju?
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ievērojami pieaudzis arī Latvijas uzņēmumu eksports uz Krievijas kaimiņzemēm. Tas daļēji skaidrojams ar mēģinājumiem apiet sankcijas pret agresorvalsti. Uzņēmumi īsteno dažādas shēmas, piemēram, preces it kā eksportē uz Kazahstānu, bet līdz tai preces nemaz nenonāk. Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" pēta, kādēļ uzņēmumi pusotru gadu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā aizvien turpina eksportēt uz agresīvo kaimiņvalsti un kādi sankciju apiešanas riski slēpjas aiz straujā eksporta pieauguma uz Kazahstānu, Kirgizstānu un Armēniju.
Studenti «uzkarsē» īres tirgu
Studenti «uzkarsē» īres tirgu
Šobrīd īres tirgū pieprasījums pēc mājokļiem uzņēmis apgriezienus, jo dzīvesvietu meklē kupls skaits cilvēku – no studentiem līdz sporta klubu spēlētājiem. Lai gan katrai īrnieku kategorijai ir nedaudz atšķirīgas prasības un rocība, Latvijas Radio aptaujātie nekustamo īpašumu eksperti atzina – pirmos no tirgus izķer Rīgas centra dzīvokļus, kas ir cenu kategorijā ap 500 eiro.
Neiztur slodzi un negrib strādāt – restorāniem vasaras sezonā trūkst darbaroku
Neiztur slodzi un negrib strādāt – restorāniem vasaras sezonā trūkst darbaroku
Restorāniem un bāriem vasaras sezonā, kad palielinās gan pašmāju, gan ārvalstu atpūtnieku skaits, ievērojami pieaug darba slodze, bet atrast sezonālam darbam palīdzīgas rokas nav viegls uzdevums. Restorānu pārstāvji kā vienu no iespējām redz jauniešu iesaisti, taču arī ar to neveicas tik labi, kā gribētos. 
«Prusaki sagrauzuši taromātu» – mazajiem lauku veikaliem depozīta sistēma rada ne mazums problēmu
«Prusaki sagrauzuši taromātu» – mazajiem lauku veikaliem depozīta sistēma rada ne mazums problēmu
Mazajiem lauku veikaliem, kuru izmērs ir lielāks par 60 kvadrātmetriem, likums nosaka par pienākumu pieņemt tukšo taru, tomēr veikalnieki zvana trauksmes zvanus, ka šīs prasības izpildīšana nes ne mazums problēmu. Turklāt pēcsvētku periodu veikalnieki gaida ar bažām, jo pavisam iespējams, ka to jauda nebūs pietiekama, lai pieņemtu visas tukšās pudeles.  
Rīgas pašvaldība uzņēmumiem piešķir trīs reizes lielāku finansējumu nekā valsts; cer uz eksportu
Rīgas pašvaldība uzņēmumiem piešķir trīs reizes lielāku finansējumu nekā valsts; cer uz eksportu
Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūra ("Live Riga") šogad atvēlējusi 635 tūkstošus eiro jaunuzņēmumu nozares un uzņēmējdarbības veicināšanas atbalsta programmām. Tādējādi aģentūra cer, ka jaunuzņēmumi tuvākā desmitgadē kļūs par pilsētas ekonomikas mugurkaulu. Pašvaldības atbalsts nozarei šogad ir trīs reizes lielāks nekā valsts piešķirtais finansējums.
Latvijā saldējuma ražošanas apjomi augoši. Vieta tirgū – arī nišas produktu ražotājiem
Latvijā saldējuma ražošanas apjomi augoši. Vieta tirgū – arī nišas produktu ražotājiem
Saldējuma ražotājiem sezona jau ir labi ieskrējusies, un tas nozīmē, ka ražošanas jaudas strādā teju uz pilnu klapi, lai spētu apmierināt pieprasījumu, kas pieaug līdz ar siltajiem vasaras saules stariem. Cik daudz saldējumu Latvijas iedzīvotāji gadā notiesā, kā tirgu dala vietējie un ārvalstu lielie saldējuma ražotāji, vai un kā iespējams tirgū sevi pieteikt un pastāvēt mazajiem, nišas saldējuma ražotājiem?
Valstij piederošās ēkas joprojām apsaimnieko sadrumstaloti, ministrijas – patukšas
Valstij piederošās ēkas joprojām apsaimnieko sadrumstaloti, ministrijas – patukšas
Šobrīd ministrijas un to padotības iestādes ir izvietotas vairāk nekā 200 dažādās ēkās Rīgā. Liela daļa no birojiem atrodas tiem nepiemērotās telpās, bet ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī. Šādi darba apstākļi neveicina valsts pārvaldes darbinieku vēlmi doties uz darbu. Ierēdņi plāno ministrijas izvietot vairākās ēkās – gan tādās, kas patlaban stāv tukšas, gan arī jau daļēji apdzīvotā biroja kompleksā. Cik lietderīgi ministrijas un to pakļautības iestādes apdzīvo to biroju ēkas, un vai attālināta darba dēļ ēkas stāv pustukšas?
Līdz ar elektroauto skaita pieaugumu sakuplo arī uzlādes punktu tīkls
Līdz ar elektroauto skaita pieaugumu sakuplo arī uzlādes punktu tīkls
Pēdējo divu gadu laikā elektroauto skaits pieaug – nozarei bijusi straujākā izaugsme kā jebkad agrāk. Tādēļ pieaug arī elektroauto uzlādes punktu skaits. Vairāki Latvijas Radio uzrunātie eksperti pauda, ka uzlādes tīkls ir optimāls, bet "Enefit" biznesa attīstības departamenta analītiķis Daniels Treņins uzskata, ka Latvija atpaliek no citām Eiropas valstīm. 
Hokeja čempionāts, dziesmu svētki. Kāda ir lielo sporta un kultūras norišu pēda Latvijas ekonomikā?
Hokeja čempionāts, dziesmu svētki. Kāda ir lielo sporta un kultūras norišu pēda Latvijas ekonomikā?
Šomēnes Rīgā mutuļos sports. Pavisam nesen, pagājušajā nedēļas nogalē Rīgā pulcējās vairāki tūkstoši skrējēju, bet no šī mēneša vidus līdz tā izskaņai Latvijā notiek pasaules hokeja čempionāts. Savukārt jūlijā Rīgu pieskandinās Dziesmu un deju svētki. Šie visi vērienīgie sporta un kultūras pasākumi ne tikai palīdz spodrināt Latvijas vārdu un tēlu ārvalstīs, bet arī atstāj vērā ņemamu pēdu Latvijas ekonomikā.
Nozarē vēlas pārskatīt azartspēļu reklāmas aizliegumu; to apiet un ievērošanu neuzrauga
Nozarē vēlas pārskatīt azartspēļu reklāmas aizliegumu; to apiet un ievērošanu neuzrauga
Lai gan Latvijā azartspēļu reklāma ir aizliegta, tā ir redzama gan interneta portālos, gan televīzijas kanālos. Latvijas Radio aptaujātie eksperti atzina, ka patlaban azartspēļu reklāmas aizliegums nepilda funkciju, turklāt, lai arī reklāmas aizlieguma pārkāpšana būtu jāuzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), tas netiek darīts, jo centram trūkst resursu un tam ir citas prioritātes. To savukārt izmanto azartspēļu organizētāji, kuri var viegli atrast apkārtceļus, kā tomēr gan internetā, gan televīzijā reklamēties un par sevi potenciālajiem klientiem pastāstīt. 
Velo tirdzniecības apjomi pēc kovidlaika rekorda tuvojas pirmspandēmijas līmenim
Velo tirdzniecības apjomi pēc kovidlaika rekorda tuvojas pirmspandēmijas līmenim
Ja pandēmijas laikā velosipēdu tirdzniecība piedzīvoja strauju augšupeju, tad šajā pavasarī pieprasījums ir stabils, bet tas nebūt nepietuvojas kovidlaika rekordam. Labā ziņa ir tā, ka šopavasar velo tirgotāji vairs nesaskaras ar loģistikas problēmām, un tas nozīmē, ka pircēji var iegādāties to, ko vēlas, nevis to, kas ir veikalā. 
Atver gāzes tirgu mājsaimniecībām: var izvēlēties tirgotāju un izlemt par labu biržas vai fiksētai c...
Atver gāzes tirgu mājsaimniecībām: var izvēlēties tirgotāju un izlemt par labu biržas vai fiksētai cenai
No šodienas pilnībā atver dabasgāzes tirgu. Tas nozīmē, ka AS "Latvijas gāze" vairs neturpinās pildīt publiskā tirgotāja funkciju, piegādājot mājsaimniecībām dabasgāzi par regulētu cenu. No šodienas dabasgāzi mājsaimniecībā piedāvās vairāki uzņēmumi. Būtībā brīvais tirgus sniedz izvēles brīvību gāzi iegādāties no jebkura sev tīkama tirgotāja un katram pašam izlemt, vai gāzi pirkt pēc biržas vai fiksētās cenas.
Publiskām ēkām tuvojas termiņš, kad obligāti jāveic tehniskā apsekošana
Publiskām ēkām tuvojas termiņš, kad obligāti jāveic tehniskā apsekošana
Vairākiem tūkstošiem publisko ēku līdz nākamā gada rudenim ir jāveic obligātā tehniskā apsekošana, bet daudzdzīvokļu ēkām, kas Latvijā ir aptuveni 38 000, tas jāizdara tuvākajos astoņos gados. Turklāt tas ir nevis vēlami, bet obligāti. Daudzdzīvokļu mājām obligātās tehniskās apsekošanas veikšanai vēl ir samērā daudz laika, bet publiskajām ēkām termiņš jau min uz papēžiem.  
Vai atbildīgie pirms būvatļauju došanas pienācīgi izvērtē apkārt esošo māju stāvokli?
Vai atbildīgie pirms būvatļauju došanas pienācīgi izvērtē apkārt esošo māju stāvokli?
Katru gadu Latvijā būvvaldes izsniedz vairākus tūkstošus būvatļauju – gan jauniem projektiem, gan senu ēku rekonstrukcijai. Blakus esošām mājām tas var sagādāt pamatīgas problēmas, ko ne vienmēr var uzreiz pamanīt. Pašvaldības amatpersonas no atbildības izvairās un par konstatētajiem bojājumiem vaino pašus īpašniekus. Kādā mērā atbildīgās iestādes pirms būvatļaujas izsniegšanas ņem vērā apkārt esošo māju stāvokli? Cik lielu vērību pirms būvdarbu sākuma projektu attīstītāji pievērš apkārtējās vides izpētei jeb ģeoloģijai? 
Būvniecības nozarē šogad sagaida mērenu recesiju
Būvniecības nozarē šogad sagaida mērenu recesiju
Šogad būvniecības nozare nepiedzīvos strauju izaugsmi un no pagājušā gada krituma, kas bija mērāms 11% apmērā, neizrāpsies pavisam. Aptaujātie eksperti prognozēja, ka šogad būvniecības nozari sagaida mērena recesija. Pirmos ceturkšņus tirgus vēl neatdzīvosies.
Stādu audzētāju biedrība: Šajā sezonā stādu cenas pieaugs par 5–10%
Stādu audzētāju biedrība: Šajā sezonā stādu cenas pieaugs par 5–10%
Šajā sezonā stādu audzētāji atsevišķām produktu grupām, visticamāk, mainīs cenu par 5–10%. Tas attiecas uz ziemcietēm, košumkrūmiem. Stipri spēcīgāk šosezon mainījušās cenas dižstādiem. Stādu tirgus spēcīgi izjūt gan energoresursu cenu, gan dažādu citu izejmateriālu izmaksu kāpuma spiedienu.
Latvijas Banka grib ierobežot viena un divu centu monētu apriti
Latvijas Banka grib ierobežot viena un divu centu monētu apriti
Ik gadu Latvijas iedzīvotāji pazaudē vairākus miljonus vienu un divu centu monētas. Tās nonāk vidē, mētājas mājās pa atvilktnēm un kabatām. Protams, daļa iegulst arī krājkasītēs. Šī iemesla dēļ Latvijas Banka iecerējusi samazināt šo nominālu apriti. Ar kādiem instrumentiem un kad to iecerēts izdarīt?
Rasisms Latvijā: Statistika par naida uzbrukumiem neparāda patieso ainu valstī
Rasisms Latvijā: Statistika par naida uzbrukumiem neparāda patieso ainu valstī
Latvijā dzīvo gandrīz 100 tūkstoši ārvalstnieku no daudzām pasaules valstīm. Atšķirīgās etniskās izcelsmes un rases dēļ viņi ikdienā sastopas ar naidīgiem komentāriem. Ar rasistiskiem komentāriem cilvēki sastopas ne tikai uz ielas un internetā, bet arī Latvijas augstskolās. Statistika par naida uzbrukumiem neparāda patieso ainu valstī.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd