Latvijā kompensējamos medikamentus saņem vairāk nekā 700 tūkstoši cilvēku, tomēr ne visiem izdodas pie zālēm tikt savlaicīgi. Lai gan zāļu nepieejamība ir visas Eiropas problēma, Latvijā grūtības tikt pie zālēm saasinājās pirms nepilniem trīs gadiem, kad Veselības ministrija ieviesa jauno kārtību – aptiekas drīkst izsniegt aktīvo vielu par zemāko cenu.
Autora ziņas
Pagājušā gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Izraēlu bija 116,1 miljons eiro, kas ierindoja Izraēlu 45. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Visvairāk mūsu valsts uzņēmumi uz Izraēlu eksportēja graudus, pārtikas produktus, piemēram, saldumus un zivis, kā arī alkoholu un kokrūpniecības izstrādājumus. Latvijas eksportētāji izjūt loģistikas grūtības, pēc tam kad Izraēlā uzbrukumu izvērsa grupējums "Hamās".
Izraēlas aizsardzības spēki pilnībā atguvuši kontroli pār apdzīvotajām vietām, kurām uzbruka palestīniešu teroristu grupējums "Hamas". Turpinās arī triecieni pa kaujiniekiem Gazas joslā.
Latvijā ar katru gadu alkohola patēriņš tikai pieaug. Pērn vidēji viens cilvēks izdzēra teju 13 litrus tīra alkohola. No alkohola atkarīgam cilvēkam gan piekļuve dzērieniem, gan arī to reklāmas ir spēcīgs stimuls. Lai gan statistikas dati rāda, ka no alkoholisma Latvijā cieš ievērojams skaits iedzīvotāju, Saeimā ikviens likuma grozījums, kas skar alkohola apriti vai reklāmu, saskaras ar spēcīgu nozares lobiju.
Inflācija mudinājusi pārtikas un ne tikai pārtikas ražotājus ķerties pie sen pārbaudītiem trikiem – tie samazina produkta izmēru jeb apjomu, bet cenu ne. Laika gaitā tas jūtami noticis ar tualetes papīra ruļļiem un čipsiem. Inflācijai krītot, preču izmērs un cena gan saglabāsies, brīdināja eksperti.
Apmēram nepilns miljards eiro – tik daudz ik gadu Latvijas ekonomikā ieplūst no ārvalstu tiešajām investīcijām. Ja runā par dinamiku, tad vērienīgas ārvalstu tiešās investīciju ieplūdes bija treknajos gados, pēc tam sekoja bedre, bet izrāviens bija vērojams salīdzinoši nesen – pirms diviem gadiem. Kā pēdējos 20 gados kopš referenduma par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) mūsu valsts ekonomiku stimulējušas ārvalstu tiešo investīciju pieplūde, un vai Latvija pilnībā izmantojusi visas tai sniegtās iespējas?
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ievērojami pieaudzis arī Latvijas uzņēmumu eksports uz Krievijas kaimiņzemēm. Tas daļēji skaidrojams ar mēģinājumiem apiet sankcijas pret agresorvalsti. Uzņēmumi īsteno dažādas shēmas, piemēram, preces it kā eksportē uz Kazahstānu, bet līdz tai preces nemaz nenonāk. Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" pēta, kādēļ uzņēmumi pusotru gadu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā aizvien turpina eksportēt uz agresīvo kaimiņvalsti un kādi sankciju apiešanas riski slēpjas aiz straujā eksporta pieauguma uz Kazahstānu, Kirgizstānu un Armēniju.
Latvijā ir virkne amatu dažādās nozarēs un profesijās, kur darba pienākumus ir iespējams veikt, nezinot latviešu valodu, tomēr nereti valodas zināšanu trūkst arī tiem darbiniekiem, kuriem pēc likuma tām būtu jābūt. Sūdzību skaits par valsts valodas neprasmi privātajā un publiskajā sektorā nodarbinātajiem pieaug.
Šomēnes vēl pēdējās nedēļas pilnā sparā rit jauniešu nodarbinātības programma, kurā šogad piedalās kupls skaits uzņēmumu, kas devuši iespēju vasarā strādāt vairāk nekā 7500 pusaudžu. Kurās nozarēs jaunieši šovasar nodarbināti visvairāk, un kādu ieguvumu no šīs programmas gūst gan darba devēji, gan jaunie darba ņēmēji?
Šobrīd īres tirgū pieprasījums pēc mājokļiem uzņēmis apgriezienus, jo dzīvesvietu meklē kupls skaits cilvēku – no studentiem līdz sporta klubu spēlētājiem. Lai gan katrai īrnieku kategorijai ir nedaudz atšķirīgas prasības un rocība, Latvijas Radio aptaujātie nekustamo īpašumu eksperti atzina – pirmos no tirgus izķer Rīgas centra dzīvokļus, kas ir cenu kategorijā ap 500 eiro.
Restorāniem un bāriem vasaras sezonā, kad palielinās gan pašmāju, gan ārvalstu atpūtnieku skaits, ievērojami pieaug darba slodze, bet atrast sezonālam darbam palīdzīgas rokas nav viegls uzdevums. Restorānu pārstāvji kā vienu no iespējām redz jauniešu iesaisti, taču arī ar to neveicas tik labi, kā gribētos.
Mazajiem lauku veikaliem, kuru izmērs ir lielāks par 60 kvadrātmetriem, likums nosaka par pienākumu pieņemt tukšo taru, tomēr veikalnieki zvana trauksmes zvanus, ka šīs prasības izpildīšana nes ne mazums problēmu. Turklāt pēcsvētku periodu veikalnieki gaida ar bažām, jo pavisam iespējams, ka to jauda nebūs pietiekama, lai pieņemtu visas tukšās pudeles.
Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūra ("Live Riga") šogad atvēlējusi 635 tūkstošus eiro jaunuzņēmumu nozares un uzņēmējdarbības veicināšanas atbalsta programmām. Tādējādi aģentūra cer, ka jaunuzņēmumi tuvākā desmitgadē kļūs par pilsētas ekonomikas mugurkaulu. Pašvaldības atbalsts nozarei šogad ir trīs reizes lielāks nekā valsts piešķirtais finansējums.
Saldējuma ražotājiem sezona jau ir labi ieskrējusies, un tas nozīmē, ka ražošanas jaudas strādā teju uz pilnu klapi, lai spētu apmierināt pieprasījumu, kas pieaug līdz ar siltajiem vasaras saules stariem. Cik daudz saldējumu Latvijas iedzīvotāji gadā notiesā, kā tirgu dala vietējie un ārvalstu lielie saldējuma ražotāji, vai un kā iespējams tirgū sevi pieteikt un pastāvēt mazajiem, nišas saldējuma ražotājiem?
Lai būvniecības sektorā mazinātu ēnu ekonomiku, kas pērn sasniedza jau 34,5%, Ekonomikas ministrijas paspārnē tapuši vairāki priekšlikumi. To mērķis ir izskaust ēnu ekonomiku gan lielos, gan mazos objektos – zem lupas pakļūs arī privātmāju būvniecība un remonti, kuri šobrīd izsprūk no stingras kontroles.
Šobrīd ministrijas un to padotības iestādes ir izvietotas vairāk nekā 200 dažādās ēkās Rīgā. Liela daļa no birojiem atrodas tiem nepiemērotās telpās, bet ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī. Šādi darba apstākļi neveicina valsts pārvaldes darbinieku vēlmi doties uz darbu. Ierēdņi plāno ministrijas izvietot vairākās ēkās – gan tādās, kas patlaban stāv tukšas, gan arī jau daļēji apdzīvotā biroja kompleksā. Cik lietderīgi ministrijas un to pakļautības iestādes apdzīvo to biroju ēkas, un vai attālināta darba dēļ ēkas stāv pustukšas?
Pēdējo divu gadu laikā elektroauto skaits pieaug – nozarei bijusi straujākā izaugsme kā jebkad agrāk. Tādēļ pieaug arī elektroauto uzlādes punktu skaits. Vairāki Latvijas Radio uzrunātie eksperti pauda, ka uzlādes tīkls ir optimāls, bet "Enefit" biznesa attīstības departamenta analītiķis Daniels Treņins uzskata, ka Latvija atpaliek no citām Eiropas valstīm.
Šomēnes Rīgā mutuļos sports. Pavisam nesen, pagājušajā nedēļas nogalē Rīgā pulcējās vairāki tūkstoši skrējēju, bet no šī mēneša vidus līdz tā izskaņai Latvijā notiek pasaules hokeja čempionāts. Savukārt jūlijā Rīgu pieskandinās Dziesmu un deju svētki. Šie visi vērienīgie sporta un kultūras pasākumi ne tikai palīdz spodrināt Latvijas vārdu un tēlu ārvalstīs, bet arī atstāj vērā ņemamu pēdu Latvijas ekonomikā.
Lai gan Latvijā azartspēļu reklāma ir aizliegta, tā ir redzama gan interneta portālos, gan televīzijas kanālos. Latvijas Radio aptaujātie eksperti atzina, ka patlaban azartspēļu reklāmas aizliegums nepilda funkciju, turklāt, lai arī reklāmas aizlieguma pārkāpšana būtu jāuzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), tas netiek darīts, jo centram trūkst resursu un tam ir citas prioritātes. To savukārt izmanto azartspēļu organizētāji, kuri var viegli atrast apkārtceļus, kā tomēr gan internetā, gan televīzijā reklamēties un par sevi potenciālajiem klientiem pastāstīt.
Ja pandēmijas laikā velosipēdu tirdzniecība piedzīvoja strauju augšupeju, tad šajā pavasarī pieprasījums ir stabils, bet tas nebūt nepietuvojas kovidlaika rekordam. Labā ziņa ir tā, ka šopavasar velo tirgotāji vairs nesaskaras ar loģistikas problēmām, un tas nozīmē, ka pircēji var iegādāties to, ko vēlas, nevis to, kas ir veikalā.
No šodienas pilnībā atver dabasgāzes tirgu. Tas nozīmē, ka AS "Latvijas gāze" vairs neturpinās pildīt publiskā tirgotāja funkciju, piegādājot mājsaimniecībām dabasgāzi par regulētu cenu. No šodienas dabasgāzi mājsaimniecībā piedāvās vairāki uzņēmumi. Būtībā brīvais tirgus sniedz izvēles brīvību gāzi iegādāties no jebkura sev tīkama tirgotāja un katram pašam izlemt, vai gāzi pirkt pēc biržas vai fiksētās cenas.
Vairākiem tūkstošiem publisko ēku līdz nākamā gada rudenim ir jāveic obligātā tehniskā apsekošana, bet daudzdzīvokļu ēkām, kas Latvijā ir aptuveni 38 000, tas jāizdara tuvākajos astoņos gados. Turklāt tas ir nevis vēlami, bet obligāti. Daudzdzīvokļu mājām obligātās tehniskās apsekošanas veikšanai vēl ir samērā daudz laika, bet publiskajām ēkām termiņš jau min uz papēžiem.
Katru gadu Latvijā būvvaldes izsniedz vairākus tūkstošus būvatļauju – gan jauniem projektiem, gan senu ēku rekonstrukcijai. Blakus esošām mājām tas var sagādāt pamatīgas problēmas, ko ne vienmēr var uzreiz pamanīt. Pašvaldības amatpersonas no atbildības izvairās un par konstatētajiem bojājumiem vaino pašus īpašniekus. Kādā mērā atbildīgās iestādes pirms būvatļaujas izsniegšanas ņem vērā apkārt esošo māju stāvokli? Cik lielu vērību pirms būvdarbu sākuma projektu attīstītāji pievērš apkārtējās vides izpētei jeb ģeoloģijai?
Tradicionāli ekonomikas nenoteiktības periodos investori meklē ko mierīgāku, drošāku un stabilāku, un bieži vien tas ir zelts. Tādēļ zelta cena ekonomikas satricinājuma laikos kāpj augšup. Šobrīd inflācija un nedienas banku nozarē investorus mudina aizvien biežāk izsvērt iespēju iegādāties investīciju zeltu.
Līdz ar 2. pensiju līmeņa ieguldījumu ienesīguma kritumu atkal uzvirmojušas diskusijas par to, kas būtu maināms esošajā pensiju sistēmā, lai šādi negatīvi finanšu tirgus satricinājumi būtiski neietekmētu cilvēku pensijas apjomu. Labklājības un Finanšu ministrijas redzējumi par iespējamo risinājumu ir savstarpēji pretrunīgi.
Una, Juris, Didzis, Zintis, Anete, Valts – šie ir tikai daži no vārdiem, kas doti virtuālajiem asistentiem. Tie ik dienas veic klientu apkalpošanu gan publiskā sektora iestādēs, gan privātajos uzņēmumos. Cik noderīgi palīgi uzņēmumiem ir virtuālie asistenti, un vai tie patiesi var aizvietot cilvēka darbu?
Ik gadu Latvijas iedzīvotāji pazaudē vairākus miljonus vienu un divu centu monētas. Tās nonāk vidē, mētājas mājās pa atvilktnēm un kabatām. Protams, daļa iegulst arī krājkasītēs. Šī iemesla dēļ Latvijas Banka iecerējusi samazināt šo nominālu apriti. Ar kādiem instrumentiem un kad to iecerēts izdarīt?
Latvijā dzīvo gandrīz 100 tūkstoši ārvalstnieku no daudzām pasaules valstīm. Atšķirīgās etniskās izcelsmes un rases dēļ viņi ikdienā sastopas ar naidīgiem komentāriem. Ar rasistiskiem komentāriem cilvēki sastopas ne tikai uz ielas un internetā, bet arī Latvijas augstskolās. Statistika par naida uzbrukumiem neparāda patieso ainu valstī.