Šogad Latvijas iedzīvotāji iegādājušies divas reizes vairāk krājobligāciju nekā pērn un pieprasījuma kāpumu veicina pieaugošās likmes.
Valsts kases Finanšu departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka atzina, ka pieprasījums nerimst, bet turpina pieaugt: "Valsts piedāvā krājobligācijas iegādāties uz četriem dažādiem termiņiem – seši, divpadsmit mēneši, pieci un desmit gadi. Likmes atbilstoši pašreizējai tirgus situācijai ir šādas: sešiem mēnešiem krājobligācijām var fiksēt termiņu līmenī 2,35% gadā. Uz 12 mēnešiem – 2,85% gadā. Uz pieciem gadiem 4%. Uz 10 gadiem 4,3% gadā."
Salīdzinājumam: iepriekšējos gados procentu likmes atradās vēsturiski zemākajos līmeņos. Valsts kase emitēja parastos vērtspapīrus, kuru likme bija tuvu nullei. Likmju kāpums sākās šogad līdz ar izmaiņām finanšu tirgos, kuru spēcīgi pēdējos mēnešos ietekmē monetārās politikas lēmumi cīņā ar augsto inflāciju.
"Krājobligāciju likmes atbilda tirgus situācijai, un krājobligāciju likmes arī kāpj. Valsts, izlaižot krājobligācijas, faktiski aizņemas naudu no Latvijas iedzīvotājiem. Tas ir īpašs parāda vērtspapīrs, un ir iespēja, šobrīd iegādājoties krājobligācijas, iedzīvotājiem fiksēt šos ienesīguma līmeņus," skaidroja Jalovecka.
Likmes tiek fiksētas uz visu termiņu, proti, noteikumi spēles laikā nemainās. Turklāt bez likmēm krājobligācijām ir arī vairākas citas priekšrocības.
Jalovecka atzīmēja: "Aizdodot līdzekļus valstij, šajā gadījumā Latvijai, kas ir valsts ar augstu kredītreitingu, šis instruments ir ar zemu risku, praktiski nulles risku.
Ienesīgums atbilst pašreizējai tirgus situācijai. Krājobligācijas var jebkurā brīdī pirms termiņa dzēst un atgriezt naudu. Un valsts atgriež pamatsummu pilnā apmērā.
Tā ir garantēta pamata summas atgriešana. Un atkarībā no tā, cik ilgi krājobligācija ir bijusi īpašumā, var paturēt arī daļu no iegūtā procentu ieņēmuma."
Monetārās politikas lēmumi pozitīvi ietekmējuši arī komercbanku piedāvāto depozītu procentu likmes. Termiņnoguldījumiem jeb depozītiem kredītiestādēs likme svārstās no 0,2% līdz 0,35% gadā. Likmju kāpums nav tik sparīgs kā krājobligācijām, tomēr pagrieziena punkts ir vērā ņemams.
"Swedbank" Privātpersonu pārvaldes vadītāja Karīna Kulberga norādīja: "Gandrīz nepilnus desmit gadus termiņnoguldījumiem jeb depozītiem bija nulles vai negatīvās procentu likmes laikmets. Līdz ar to šajā laikā piedāvājums no bankas puses nemaz neeksistēja. Tāpēc atgriešanās pie šī produkta arī no klientu puses ir lēna. Jaunāki klienti šādu produktu pat varbūt nav pieredzējuši."
Bankas "Citadele" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks skaidroja, ka pārmaiņas sākās vasaras vidū, kad Eiropas Centrālā banka izmainīja noteikto procentu likmi un banka sāka piedāvāt maksāt par noguldījumiem.
''Pieprasījums pamazām ir, mēs redzam, ka ļoti lēnām un pakāpeniski klienti aizvien vairāk sāk izmantot šo, bet nav novērojams būtisks izrāviens," atzina Mūrnieks, jo cilvēki izvēlas paturēt naudu kontā, kur tā ir pieejama nekavējoties.
Arī "SEB bankas" finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš pauda, ka klientu interese par depozītiem nav vērā ņemama: "Šobrīd, protams, depozītu likmju kāpums nav straujš, un pagaidām šī aktivitāte nav milzīga. Mēs sagaidām, ka pieprasījums, augot procentu likmēm, vēlāk varētu arī pieaugt."
"INVL pensiju fondu" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs ir skeptisks, sakot, ka depozītiem procentu likmes neseko tirgus tendencēm, un tas ir iemesls, kādēļ šis produkts nav klientiem interesants.
Martinovs sacīja: "Droši vien no kredītiestādes puses nebija intereses, jo cilvēki Latvijā ir samērā konservatīvi un daudz izvēlas šādus produktus. Es domāju, ka no klienta puses pieprasījums ir bijis vienmēr, bet, ja piedāvā saņemt nulli, tad interese arī virzās nulles virzienā. Runājot par krājobligācijām – tas ir ērts, viegli pieejams instruments tiem iedzīvotājiem, kam nauda atrodas kontos. Tas ir šobrīd līderis no pieejamības viedokļa un atdeves, ko šis instruments nodrošina."
Latvijas iedzīvotāji krājobligācijas var no valsts iegādāties deviņus gadus, un šogad iedzīvotāju īpašumā esošais krājobligāciju apjoms ir sasniedzis gandrīz 10 miljonus eiro.
