Tuvāko gadu Baltijas un Eiropas elektroenerģētikas izaicinājums ir desinhronizācijas process no Krievijas energosistēmas, kas jāīsteno līdz 2025. gadam.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas institūta vadošais pētnieks Kārlis Baltputnis norādīja: "Ļoti iespējams, ka to varētu nākties darīt arī ātrāk. Ir nepieciešams atslēgties no Krievijas energosistēmas un pieslēgties kontinentālās Eiropas energosistēmai. Tas nozīmē, ka daudz aktīvāk vajadzēs ar vietējiem resursiem nodrošināt primāro frekvences regulēšanu, jo savienojumi caur Poliju, es negribētu teikt, ka tie būs vāji, bet katrā ziņā būs vajadzīgas lielākas drošības rezerves arī mums pašiem uz vietas."
Attālināšanās no Krievijas energosistēmas un šī procesa modelēšana ir arī RTU Enerģētikas institūta pētnieku dienas kārtībā, jo būs aktuāli jauni energotīkla aizsardzības paņēmieni.
Baltputnis skaidroja: "Institūtā tiek piedāvāta jauna energosistēmas atslodzes metode, kas ļautu samazināt nepieciešamo rezervju apjomu, tostarp starpsavienojumos. Tas nodrošinās, ka lielāka elektroenerģijas caurlaides spēja ir pieejama tirdzniecībai ar citām valstīm. Galvenais šajā ziņā būtu Somija un Zviedrija, jo tas palielinātu Baltijas iespējas importēt lētāku elektroenerģiju. Labi, šajā ziņā mēs runājam par samērā mazu samazinājumu, bet tomēr katrs eiro ir jākrāj, lai gūtu vērā ņemamu ietaupījumu."
Savukārt Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) asociētā profesore Ieva Pakere stāstīja, ka institūtā tiek modelēts, kā izskatīsies nākotnē enerģētikas sektors, kad tas pāries uz klimatneitrālo enerģiju ražošanu.
"Ir redzams vēja un saules enerģijas pieaugumus. Saules paneļu uzstādītās jaudas strauji pieaug – līdz 0,3 gigavatiem 2024. gadā. Savukārt vēja parku uzstādītās jaudas līdz 2050. gadam pieaugs līdz 1,9 gigavatiem. Pakāpeniski samazinās biomasas patēriņš tieši elektroenerģijas ražošanai, jo ekonomiski pamatotāk ir ražot elektrību ar vēja enerģiju. Pakāpeniski samazinās arī dabasgāzes izmantošana," stāstīja Pakere.
Eiropas Savienības nākotnes mērķis ir 2030. gadā sasniegt to, ka energobilancē 45% nodrošina atjaunīgie energoresursi.
