Iecere par energoresursu cenu griestiem, virs kuriem cilvēku maksājumi nepieaugtu un patēriņu segtu no valsts maka, būtu papildu atbalsts. Latvijas Radio aptaujātie Saeimas deputāti pauda vienprātību, ka ar esošajiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai varētu nebūt gana. Pagaidām diskusijas par papildu atbalstu Saeimā vēl nav notikušas.
Autora ziņas
Saules parku attīstīšana Latvijā pēdējos divos gados uzņēmusi apgriezienus, un tuvākā nākotnē pirmie saules parki, kas patlaban ir attīstīšanas stadijā, sāks nest darba augļus. Interesi par saules parku attīstīšanu Latvijā izrāda gan vietējie, gan ārvalstu investori. Konkurence par brīvajām jaudām ir milzīga, jo tīklā jaudu apjoms ir izsmelts.
Līdz ar valdības veiktajiem regulējuma grozījumiem, arī turpmāk maksājumu veikšana uzņēmumam "Latvijas gāze" paliks nemainīga – klienti varēs par gāzi maksāt gan pēc izlīdzinātā maksājuma principa, gan pēc faktiskā ikmēneša patēriņa. Tiesa, šāda kārtība saglabāsies tikai līdz 2023. gada marta beigām, lai lietotāji līdz pilnīgai dabasgāzes tirgus atvēršanai varētu pilnībā norēķināties par iepriekš saņemto gāzi.
Eiropas valstu ministri piekrīt, ka elektrības un apkures rēķiniem ir jābūt jūtami mazākiem. Tomēr viņu viedoklis par to, kā tas panākams, atšķiras. Tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem pēc piektdien Briselē notikušās šīs nozares ministru sanāksmes no 27 bloka valstīm. Nākamnedēļ ir sagaidāms, ka Eiropas Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem par jauniem konkrētiem soļiem.
Dažādas akcijas, kas dod iespēju iegādāties produktus par zemāku cenu, pārtikas veikalos ir ierasta prakse, bet krīzes laika risinājums ir cenu fiksēšana. Šādu risinājumu no otrdienas ieviesis mazumtirdzniecības tīkls "Rimi". Vai cenu fiksēšana nav pretrunā ar godīgas tirdzniecības praksi? Ko par šādu iniciatīvu domā pārtikas ražotāji un piegādātāji?
Uzturot divas galvenās prasības – par iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu un par darba slodzes sabalansēšanu ātrāk nekā sešu gadu periodā – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome lēmusi no 19. septembra organizēt izglītības un zinātnes darbinieku beztermiņa streiku. Pirms tam gan arodbiedrība sūtīs vēl vienu vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), no kuras trīs dienās gaidīs nostājas maiņu.
Tikai nedaudz vairāk nekā puse no pašvaldībām izpildījušas mājasdarbu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) iesūtījušas informāciju par kurināmā resursiem un gatavību nākamajai apkures sezonai. Ministrija informāciju pieprasīja pēc tam, kad atsevišķas pašvaldības publiskā telpā ziņoja, ka, iespējams, tām būs problēmas ar energoresursu iepirkumiem.
Latvijā daudzdzīvokļu ēku siltināšana beidzot uzņēmusi apgriezienus. Stimulējošie faktori ir fakts, ka plānošanas periods, kas aizsākās 2014. gadā, tuvojas finišam, šī programma beidzas, un ir pēdējais brīdis ielēkt vilcienā, kā arī straujais energoresursu cenu lēciens, kas daudziem liek aizdomāties – vai nebūtu prātīgāk dzīvot siltinātā mājā un apkures sezonā neizjust tik spēcīgu siltuma rēķina kāpumu.
Pirmajos piecos mēnešos, kopš pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktas plašas sankcijas, Latvijā konstatēti vairāk nekā 1200 sankciju pārkāpumi. Lielākoties sankciju pārkāpumus veic uzņēmumi, bet arī ne mazums privātpersonu pamanās aizliegtās preces apzināti vai neapzināti ievest vai izvest no sankcijām pakļautajām valstīm. Lielākoties sankciju noteikumu pārkāpumi tiek novērsti, bet ir ierosināti arī vairāki desmiti lietu, kas šobrīd ir izmeklēšanas stadijā.
AS "Latvijas gāze" uz 2022. gada 31. augustu nevarēs nodrošināt Enerģētikas likumā noteikto publiskā tirgotāja pienākumu par nepieciešamo dabasgāzes krājumu apjoma uzglabāšanu Inčukalna pazemes krātuvē, norādīts paziņojumā uzņēmuma mājaslapā. Savukārt Ekonomikas ministrija norādīja, ka uz “Latvijas gāze” vārda Inčukalna gāzes krātuvē tiek glabāta dabasgāze vairāk nekā nepieciešams mājsaimniecību nodrošināšanai.
Lai gan vairāku nenoteiktības faktoru dēļ pašlaik ir grūti izteikt precīzas prognozes, kad varētu stabilizēties energoresursu cenas, Latvijas Radio aptaujātie ekonomisti lēsa, ka tas varētu notikt divu līdz trīs gadu laikā. Turklāt jārēķinās, ka līdz tik zemam cenu līmenim, kāds bija, piemēram, gāzes resursam pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā, vairs nenonāksim. Attiecīgi kopumā iedzīvotājiem par energoresursiem būs jāatvēl lielāka ikmēneša ienākumu daļa.
Mājokļu tirgus šobrīd ir karsts – gan īres, gan īpašumu iegādes jomā pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu. Tas nozīmē, ka tiem, kuri meklē jaunu īres mājokli, jo esošais augsto energoresursu cenu pieauguma dēļ kļuvis neizdevīgs, ir krietni jānopūlas, lai ko piemērotu atrastu par saprātīgu cenu. Savukārt tiem, kas vēlas mājokli iegādāties, jārēķinās, ka augstā pieprasījuma dēļ nekustamā īpašuma cenas ir augstas, tās sasniegušas augstāko punktu kopš dižķibeles jeb finanšu krīzes laika.
Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi regulējumu, kas paredz atbalstīt arī tās mājsaimniecības, kas apkurei izmanto malku un koksnes briketes. Iedzīvotāji, uzrādot pirkuma apliecinošu dokumentu, varēs šo atbalstu saņemt par malku un briketēm, kas iegādātas laika periodā no šī gada maija līdz nākamā gada aprīļa izskaņai. Aptaujātie eksperti gan uzsvēra, ka malkas tirgū plaukst un zeļ ēnu ekonomika un lielākoties pirkumi notiek skaidrā naudā, bez čeka. Tāpat paredzams, ka klupšanas akmens būs atbalsta administrēšana pašvaldībās un iedzīvotāji atbalstu nevarēs saņemt 40 dienās, kā to paredz likums, bet gan pēc diviem vai trim mēnešiem.
Atkal pastiprinās bažas par gāzes pietiekamību nākamajā ziemā. Valdība līdz šim ir mierinājusi sabiedrību, ka apkurei gāzes pietiks visiem, tomēr ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) nu jau min, ka gāzes pavisam noteikti pietiks tikai mājsaimniecībām un stratēģiski nozīmīgajiem uzņēmumiem. Savukārt Latvijas Radio rīcībā nonācis dokumenta fragments, kas apliecina, ka visai izmisīgi un neveiksmīgi gāzi apkures sezonai meklē arī lielākie apkures nodrošinātāji.
Otrdien, 2. augustā, ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) ir sasaukusi Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdi videokonferences formātā, lai ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunātu pasākumus enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, kā arī nepieciešamos pasākumus tautsaimniecības stabilitātes un konkurētspējas nodrošināšanai.
"Tas ir nenormāli," tā saņemto jauno rēķinu par gāzi vērtēja Latvijas Radio uzrunātais rīdzinieks Raivis. Ievērojami lielākus rēķinus par dabasgāzi saņēmušas mājsaimniecības, kas norēķinus par gāzi veic pēc izlīdzinātā maksājuma metodes. Pārsteigums un izbīlis iedzīvotājiem ir liels, jo rēķins pieaudzis pat vairākas reizes, piemēram, Raivim rēķins pieaudzis četras reizes. Mazāka bēda ir tām mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai, bet maciņš plašāk jāatver tiem, kas gāzi izmanto arī apkurei.
Digitalizācija, aktīva mākslīgā intelekta izmantošana un darbs ar nodokļu maksātājiem – šīs ir Valsts ieņēmuma zelta atslēdziņas, kas pērn palīdzēja samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisu jeb nesamaksāto nodokļu apmēru, ko nodokļu maksātāji nedeklarē vai, ja deklarē, tomēr valsts budžetā nesamaksā.
Lai veicinātu tekstila šķirošanas infrastruktūras attīstību un paplašinātu šķirošanas konteineru pieejamību, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu sagatavojuši īpašu aptauju, kurā līdz šī mēneša beigām aicina rīdziniekus paust savu viedokli par piemērotākajām tekstilizstrādājumu šķirošanas punktu izveides vietām.
Pagaidām Ministru kabineta noteikumi liedz siltumapgādes uzņēmumiem ieviest izlīdzināto maksājumu. Latvijas Radio aptaujātie siltumapgādes uzņēmumu pārstāvji atklāj, ka izlīdzinātā maksājuma ieviešana būtu labs risinājums, kā atslogot patērētājus no lieliem rēķiniem nākamajā apkures sezonā, bet, lai šādu sistēmu ieviestu, nepieciešams laiks – vismaz pusgads, un līdz rudenim to vairs nevar paspēt.
Apmēram 50 kaimiņu vārdi, uzvārdi, personas kodi, informācija par īpašumu, vai tas ir ieķīlāts, vai iegādāts hipotēkā, vai cilvēki ir šķīrušies un dalījuši īpašumu – šāda informācija kā uz delnas redzama kādai iedzīvotājai, kura uzrunāja Latvijas Radio. Viņu pamatīgi samulsinājis fakts, ka, pieprasot zemesgrāmatas apliecību par kopīpašumu, tajā tiek sniegti dati ne tikai par viņu, bet par visām kopīpašuma personām, līdz ar to iznāk gluži kā pa atslēgas caurumu ielūkoties citu personu datos. Vai zemesgrāmatas apliecībā par kopīpašumu personas datu nonākšana trešās personas rokās ir tiesiska, un vai ir iespēja ļaunprātīgi izmantot šo informāciju?
Pēdējo sešu mēnešu laikā radio vismaz reizi dienā klausījās viens miljons 28 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Viens radio klausītājs vidēji dienā radio klausīšanai veltījis 4 stundas un 13 minūtes, tā liecina jaunākais “Kantar” pētījums. Latvijas Radio aptaujātie eksperti uzsvēra, ka radio kā medijs savu aktualitāti nezaudē nedz klausītāju, nedz reklāmas devēju acīs un tas ir spēcīgs konkurents citiem medijiem, piesaistot auditoriju un reklāmas devējus.
No 30 līdz 1400 eiro – tik liels naudas sods draud privātpersonai par kāpu aizsargjoslā uzbūvētu telti. Valsts vides dienestā (VVD) Latvijas Radio noskaidroja, ka ik sezonu inspektori pieķer un soda vairākus pārkāpējus. Šajā sezonā sodītas jau 10 privātpersonas, tomēr lielākas raizes inspektoriem rada nevis cilvēki, kas kāpās ceļ teltis, bet gan tie, kas kāpu aizsargjoslā brauc ar automašīnām, motocikliem un kvadricikliem. Kur ir atļauts un kur ir aizliegts jūras krastā celt telti?