Gan pārtikas patērētāji, gan ražotāji inflācijas augšupejas laikā meklē jaunus ietaupīšanas veidus

Gan patērētāji, gan pārtikas produktu ražotāji inflācijas augšupejas laikā meklē veidus, kā ietaupīt. Pircēji lūkojas pēc precēm ar zemāku cenu, bet pārtikas ražotāji savelk jostu un samazina ražošanas izmaksas – meklē lētākus enerģijas veidus, samazina produktu klāstu, maina arī receptūras un iepakojumu. 

Gan pārtikas patērētāji, gan ražotāji inflācijas augšupejas laikā meklē jaunus ietaupīšanas veidus
00:00 / 05:41
Lejuplādēt

Inflācijas kāpums mudina Latvijas iedzīvotājus krietni rūpīgāk pārdomāt iepirkšanās paradumus. Priekšroka tiek dota precēm ar zemāku cenu un akcijām, atzīmēja "Rimi" pārstāvis Juris Šleiers.

"Izmaiņas pircēju uzvedībā ir ļoti pamanāmas. Krievijas karš Ukrainā sākās agri pavasarī, un jau vasarā mēs redzējām būtisku cilvēku paradumu maiņu. Mūsu aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā 80% cilvēku sāka vairāk uzmanību pievērst uzmanību akcijām un cenām veikalos. Tas nav tikai Latvijas fenomens. Arī "McKinsey" dati liecina, ka Eiropas līmenī 9 no 10 cilvēkiem ir mainījuši savus patēriņa paradumus, aizvien vairāk skatoties akciju un privāto zīmola preču virzienā," sacīja Šleiers.

"Rimi" pārstāvis uzsvēra, ka aizvien lielāku popularitāti pircēju vidū iegūst ''Rimi'' privātā preču zīme. Šāda tendence citviet Eiropā nav jaunums un bija aktuāla arī pirms krīzes.

Šleiers norādīja: "Citur Eiropā privātās preču zīmes veikalu sortimentā aizņem līdz pat 80%. Latvijā tās vēl nav tik populārs segments, tomēr mēs redzam, ka šie notikumi ir ietekmējuši to, ka cilvēki sāk pievērst uzmanību privātām preču zīmēm un sāk novērtēt to, ka privātā preču zīme ir laba cena par ļoti labu kvalitāti. Tā ir labā ziņa arī tiem mūsu sadarbības partneriem, kas mums ražo privātās preču zīmes produktus. Dažās kategorijās ir 100% Latvijas ražotāji, citās līdz pat 70%."

Arī "Maxima" mazumtirdzniecības tīklā pieprasījums pēc šī uzņēmuma privātās preču zīmes produktiem ir stabils un pieaug, atzina "Maxima" pārstāve Laura Bagātā. Tāpat inflācijas ietekmē cilvēki dažas produktu grupas sākuši pirkt vairāk nekā iepriekš.

Bagātā stāstīja: "Pieprasījums pēc kartupeļiem ir pieaudzis par 30% un tas liecina, ka aizvien vairāk cilvēku gatavo mājās. Ja agrāk ļoti pieprasīti bija griķi, tad tagad palielinās pieprasījums pēc dažādām alternatīvām piedevām, piemēram, miežu putraimiem, grūbām, dažādām pupiņām. Cilvēki sāk skatīties plašāk, iepazīt jaunus produktus, ar kuriem var aizstāt to, ko lietojis ikdienā un kas varbūt ir bijis ne tik izdevīgs, varbūt nedaudz dārgāks. Un šobrīd cilvēki it kā seko līdzi cenai, bet patiesībā tā ir arī ļoti laba iespēja dažādot ēdienkarti un paskatīties uz citiem produktiem."

"Rimi" pārstāvis Šleiers norādīja, ka griķu uzvaras gājiens tomēr nav mitējies – "Rimi" to pārdošanas apjoms ir četrkāršojies. Taču izmaiņas vērojamas citu produktu segmentā.

Šleiers sacīja: "Līdz šim populārākā bija vistas gaļa, bet cūkgaļa cenas dēļ ir ieņēmusi tās vietu. Savukārt vistas gaļas segmentā agrāk populāra bija fileja, bet šobrīd vistas gaļa ar kaulu."

Uz jautājumu, vai Latvijas ražotāji zemākās cenas sacensībā nezaudē citu valstu ražotājiem, "Maxima" un "Rimi" pārstāvji atbildēja: "Mūsu pašu ražotāji ir ļoti konkurētspējīgi ar produktu kvalitāti un spēj piedāvāt labas cenas ļoti kvalitatīviem produktiem. Lielu daļu no produkta cenas veido loģistikas komponente. Tā kā lokāliem produktiem ir īsāks ceļš līdz plauktam, līdz ar to tiem Latvijā ir lielāka konkurētspēja."

Tomēr arī ražotājiem augošas inflācijas apstākļos jāmeklē veidi, kā ietaupīt, un iespējas ir vairākas. 

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe skaidroja: "Pārskata arī receptūras, maina produktus, skatās, vai nav iespējams atrast kādas lētākas izejvielas, kuras varētu izmantot, nemainot paša produkta būtību, bet lai cenu varētu samazināt. Tāpat mainās iepakojums, nav vairs tik smalks. Varbūt ir tikai bleķa kārbiņā, vairs nav papīrs virsū. Iepakojums vairs nav varbūt ar zeltu, vai aiztaisāmie vairs nav tik praktiski un ērti. Ir daudzas pozīcijas, kuras var samazināt, un tas viss tiek darīts."

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure apliecināja, ka uzņēmēji cenšas samazināt izdevumus, kur vien iespējams, arī atliek investīciju projektus, lai varētu izdzīvot šo laiku. Tāpat samazina ražoto produktu klāstu.

Šure norādīja: "Tos, kas mazāk iet, kā mēs sakām – cērtam asti nost. Ja, piemēram, uzņēmums ražo 100 dažādus produktus, tad izvērtē, kuri produkti ir vairāk vajadzīgi un paliek, piemēram, 80 produkti. Šādi optimizē ražošanas izmaksas, jo uz līnijas pāreja uz citu produktu tomēr maksā neefektīvo laiku. Arī tirgotāji samazina produktu klāstu un dara to kopā ar ražotājiem, līdz ar to paliek vienveidīgāki produkti."

Pārtikas ražotāji arī aktīvi patērē tādus enerģijas veidus, kas ir lētāki – no dabasgāzes pāriet uz propāna gāzi, pāriet uz šķeldas izmantošanu, uzstāda arī saules paneļus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti