Vārītas, ceptas, omletē vai kultenī – šāds ir tradicionālais un ierastais olu pagatavošanas veids. Protams, ola ir arī neatņemam sastāvdaļa daudzu ēdienu pagatavošanā. Tomēr vārīta ola, kas papildināta ar kādu specifisku garšu, ir kas neierasts. Latvijas Radio skaidroja, vai Latvijas iedzīvotāji ir atvērti kam jaunam, piemēram, paipalu olai ar čili, etiķi vai bietēm.
Autora ziņas
Saistībā ar Lieldienu brīvdienām laikā no 14. aprīļa līdz 19. aprīlim būs izmaiņas vairāk nekā 400 reģionālo autobusu maršrutos visā Latvijā. Autotransporta direkcijas pārstāve Lilita Felčere Latvijas Radio skaidroja, ka būs maršruti, kur gaidāmajās brīvdienās tiks atklāti jauni reisi, bet būs arī tādi reisi, kas tuvākajās dienās tiks atcelti.
Ukrainas karš sašūpojis privātmāju būvniecības sektoru. Pirmajās kara nedēļās būvnieki novēroja, ka potenciālie klienti nogaida, vērtē situāciju un būvniecības izmaksu kāpumu, un galu galā uz brīdi atliek lēmumu par mājas būvniecību. Latvijas Radio aptaujātie būvnieki skaidroja, ka sākotnējais satraukums nedaudz norimst un cilvēkiem sāk atgriezties interese par privātmāju būvniecību. Tiesa, lielais nezināmais, kas satrauc gan klientus, gan būvniekus, ir būvniecības izmaksu kāpums, kas sākās pandēmijas laikā un nu līdz ar karadarbību Ukrainā tupina uzņemt apgriezienus.
Šī ziema daudziem atnesa nepatīkamu pārsteigumu – lielus siltuma rēķinus. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju, visdrīzāk, nākamā apkures sezona nebūs labāka. Viena no iespējām, kā par siltumu maksāt mazāk, ir ne tikai meklēt lētākus apkures veidus, bet arī siltināt savu mājokli. Cik daudz daudzdzīvokļu mājas līdz šim jau ir nosiltinātas, un kāpēc iedzīvotāji joprojām ir skeptiski? Latvijas Radio sāk ierakstu ciklu "Zaudētais siltums", kurā stāstīs par iemesliem, kādēļ tik liels skaits māju vēl aizvien nav nosiltinātas.
Biržā kotētu uzņēmumu nostājas paušana attiecībā pret Krievijas sākto karu Ukrainā var izpausties dažādos veidos – Krievijas tirgus pamešana, publiski pausts nosodījums vai arī lēmums nesadarboties ar Krievijas uzņēmumiem. Kā un vai nostājas paušana ietekmē biržas emitentu akcijas, to biznesa rādītājus?
Mežsaimniecībā, piena lopkopībā un graudkopībā strādājošajiem uzņēmumiem Ukrainas kara izraisītā krīze nesusi nevis lejupslīdi, bet augšupeju, apliecināja Latvijas Radio aptaujātie ekonomisti. Ieguvēji ir arī tie uzņēmumi, kas jau pirms kara sākšanās bija izveidojuši dažādiem materiāliem krājumus, kuriem šobrīd ir strauji pieaugusi cena un sarukusi pieejamība. Tāpat kara negatīvā ietekme mazāk jūtama tiem uzņēmumiem, kas orientēti uz Rietumu tirgiem.
Covid-19 pandēmijas divos gados Latvijas valsts parāds pieaudzis par trīsarpus miljardiem eiro, sasniedzot 45% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas Radio aptaujātie eksperti norādīja, ka valsts parāda pieaugums ir bijis lēzenāks, nekā prognozēts iepriekš, un 45% no IKP ir vērtējams kā mērens parāds, turklāt divas reizes mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Eksperti gan prognozēja, ka kara izraisītās krīzes dēļ Latvijai šogad būs jāaizņemas atkal.
Lietuvai pilnībā atsakoties no Krievijas gāzes un patēriņu nodrošinot caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, ir skaidrs, ka situācija arī Latvijā ir nopietnāka par nopietnu, sacīja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
AS "Linda Nektar" ir Igaunijā bāzēts dzērienu ražošanas uzņēmums, kas ražo neiepakotus augļu vīnus, kurus pēc tam kā bāzi pārdod citiem uzņēmumiem alkoholisko dzērienu nozarē. "Linda Nektar" ražotne atrodas Dienvidigaunijā, līdz ar to loģistikas ziņā ir labvēlīgā stāvoklī salīdzinājumā ar Baltijas un Ziemeļeiropas tirgiem. Kā uzņēmumam veicas biržā, un vai pandēmijas gadi "Linda Nektar" nesuši izaugsmi vai lejupslīdi?
Uz Latviju, Lietuvu un Igauniju kopš aprīļa sākuma vairs neplūst gāze no Krievijas, norādīja dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora Latvijā "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Piegāde notiek no diviem piegādātājiem – no Klaipēdas sašķidrinātā dabas gāzes termināļa un Inčukalna dabasgāzes krātuves.
Rīgā darbu sākusi pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, kura iecerējusi galvaspilsētā radīt vienotu tēlu. Ieteikumi tiks apkopoti katalogā vai sava veida rokasgrāmatā, kas dažādiem Rīgas departamentiem, dienestiem, projektētājiem un komersantiem palīdzēs Rīgā vienotā stilā veidot āra iekārtojumu un izvēlēties piemērotus soliņus, stabiņus, velo novietnes, atkritumu tvertnes, izkārtnes, vides reklāmas materiālus un citus elementus.
Latvijā mazumtirdzniecības apgrozījums šogad februārī pieaudzis par 9,4% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 0,9%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 22,7%, autodegvielas – samazinājās par 0,3%.
Latīņu alfabēta pēdējais burts “Z” ļoti strauji kļuvis par Krievijas līdera Vladimira Putina sāktā kara Ukrainā simbolu. Kamēr Krievijā ir uzņēmumi, kuri speciāli cenšas „Z” burtu izcelt vai par mākslīgi iekļaut savā nosaukumā vai zīmolā, Rietumu pasaulē uzņēmumi tieši pretēji – meklē veidus un risinājumus kā „Z” burta dominanci zīmolā mazināt vai izskaust pavisam. Vai „Z” burta negatīvā nokrāsa būs uz palikšanu, un kā Latvijas uzņēmumi cenšas izvairīties no „Z” burta savos zīmolos?
Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmuma apturēt Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pēc paziņojuma par izstāšanos no partijas "Kustība Par!", kas automātiski nozīmē, ka viņš pamet arī apvienību "Attīstībai/Par!", informēja, ka neplāno stāties nevienā partijā un negrasās kandidēt 14. Saeimas vēlēšanās. Savukārt to, vai VARAM rīkojums apturēt Rīgas attīstības plānu ir adekvāts, visticamāk, nāksies lemt un vērtēt tiesai.
Liela daļa ziedojumu laikā, kad Latvijas iedzīvotāju sirdis ir atvērtas, lai palīdzētu cilvēkiem Ukrainā un tiem, kuri, bēgot no kara, ieradušies Latvijā, tiek novirzīti tieši šim mērķim. Tomēr no līdzcilvēku finansiāla atbalsta gadu no gada tiek palīdzēts ļoti daudziem Latvijā, un ziedojumu apsīkšanas gadījumā pašmāju vajadzības paliktu ēnā.