No valdības Saeimā iesniegtajos grozījumos Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ir tikai viens priekšlikums – par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam. Šis uzdevums Saeimai izriet no Satversmes tiesas lēmuma, ka Varakļānu pievienošana Rēzeknes novadam neatbilda Satversmei.
Turklāt Varakļānu novadā rīkotās aptaujās būtiski lielākā daļa iedzīvotāju atbalstījuši apvienošanos ar Madonas novadu, kam pamatā arī senāka sadarbība vēl krietni pirms administratīvi teritoriālās reformas. To Saeimas sēdē nekavējās uzsvērt Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs no "Latvijas attīstībai" un Madonas novada mērs Agris Lungevičs no Latvijas Zemnieku savienības.
"Šī neziņa un nestabilitāte ir diezgan slikta novada pārvaldībai, arī plānošanas dokumentos termiņi iet uz beigām. Jāsaprot, kā tad tālāk organizēt un lietderīgi apsaimniekot teritoriju. Šķiet, pienācis mirklis, kad droši vien deputātiem ir jāizlemj un jāuzņemas atbildība pateikt nākamo galavārdu," sacīja Justs.
"Mēs tiešām daudz sadarbojamies jau šobrīd. Kopīgi pašvaldības policija ir izveidota, kas veiksmīgi strādā. Esam ceļā uz kopīgu būvvaldi, uz kopīgu bāriņtiesu, sadarbojamies izglītībā, kultūras jomā – mums ir viens deju, koru apriņķis. Tāpat arī citās jomās, sportā sadarbojamies, un tas viss notiek. Tas ir veidojies gan vēsturiski, gan arī ģeogrāfiski sadarbība ir dažādās jomās. Mūsuprāt, būtu tikai loģiski to darīt vienā kopīgā novadā," sacīja Lungevičs.
Vairākums Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātu atbalstīja šo redzējumu un uzsvēra, ka visos novados gadu pirms pašvaldību vēlēšanām ir jābūt skaidrībai par novadu robežām un kopējām saistībām.
Tomēr jautājumā par Varakļānu novada piederību izskanēja arī atšķirīgi viedokļi. Saeimas opozīciju pārstāvošais deputāts un Latgales interešu aizstāvis Juris Viļums no "Apvienotā saraksta" argumentēja, ka iekļaušana lielākā novadā nozīmē arī apdraudējumu vietējām tradīcijām, tāpēc, viņaprāt, Varakļānu novadam vajadzētu turpināt ļaut darboties patstāvīgi.
"Man ir jāatgādina, ka Satversmes tiesas spriedumā netika norādīts, ka Varakļāni obligāti jāpievieno Madonai. Tur arī netika norādīts, ka tie vispār ir jāpievieno obligāti. Ņemot vērā, ka likumā šobrīd nav nekādu citu kritēriju, kas spiestu patiešām Varakļānus pievienot kādai pašvaldībai, es uzskatu, ka šobrīd viedākais lēmums būtu ļaut šai pašvaldībā līdz 2029. gadam darboties pašreizējā statusā un pašreizējās robežās," sacīja Viļums.
Novadu pārvaldībā nepieciešamas daudz plašākas pārmaiņas nekā tikai jautājums par Varakļānu piederības jautājumu, uzsvēra deputāts Māris Sprindžuks no "Apvienotā saraksta". Aizvadīto trīs gadu laikā pēc novadu apvienošanas brīnumi nav notikuši ne investīciju piesaistē, ne pakalpojumu pieejamībā, pauda deputāts, parādot virzienus, kuros sagaidāmas debates likumprojekta apspriešanā turpmākajās nedēļās.
"Igaunijā ir 15 pašvaldības ar mazāk nekā piectūkstoš iedzīvotāju. Tās veidojušās, dodot iespēju iedzīvotājiem atrasties tur, kur viņi jūtas piederīgi un vēlas maksāt nodokļus un saņemt pakalpojumus. Tas, kas likumā būtu jālabo, ir par reģionālās sadarbības uzlabošanu starp valsti un pašvaldībām būtiskākajos sabiedriskajos pakalpojumos - skolas, sabiedriskais transports, pasts, civilā aizsardzība. Valdības ambīciju reducēšana uz vieniem Varakļāniem ir kļūdaina. Latvija maksās ļoti augstu cenu, kad sāksim datos redzēt, kas patiesībā notiek un šai sadzīšanai aplokos nav nekādas jēgas," sacīja Sprindžuks.
Jautājumu par Varakļānu novada piederību Saeima pirmajā lasījumā apspriedīs nākamajā ceturtdienā, 16. maijā. Likuma izmaiņām noteiks steidzamību un priekšlikumu izskatīšanai divos otrajā lasījumā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs sola veltīt vairākas sēdes, lai lēmumus pieņemtu līdz 20. jūnijam. Deputātiem piedāvājot izskatīt vēl kādas teritoriālas pārmaiņas citos novados, par tām savs atzinums būs jāsniedz arī attiecīgajām vietvarām un valdībai, norādīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma būtiski samazināja Latvijas vietvaru skaitu un palielināja novadu lielumu, Līdz ar 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām 119 vietējo pašvaldību vietā Latvijā ir 43 vietvaras.
Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notika 2021. gada 11. septembrī.
Saeima sākusi skatīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Varakļānu novadu apvienot ar Madonas novadu. Savukārt opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" piedāvātās vērienīgās izmaiņas administratīvi teritoriālajā reformā parlamenta vairākums atteicās skatīt tālāk.
Vienlaikus vairākas pašvaldības izteikušas vēlmi turpmāk dzīvot šķirti.
