Latvijas Universitātes folkloristu zinātniskajā ekspedīcijā šogad tiks pētīta Balvu novada Viļakas apkaime.
Autora ziņas
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policija jūnijā apturējusi noziedzīga grupējuma darbību, kurš taksometru pakalpojumu jomā nodarbojies ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu. Latvijas Radio neoficiāli iegūtā informācija liecina, ka grupējuma vadītājs ir Olaines domes deputāts no partijas „Sadarbība”.
Papildu finansiālais atbalsts teju 20 miljonus eiro apmērā lauksaimniekiem un pārtikas pārstrādātājiem palīdzēs tiem mazināt energoresursu un minerālmēslu cenu kāpuma ietekmi, bet patērētāji nevar cerēt uz pārtikas cenu samazināšanos veikalos. Drīzāk atbalsts palīdzēs turpināt ražošanu, lai krīzes situācijā vietējie ražotāji spētu pabarot valsti.
78% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav iegādājušies kontrabandas preces, piemēram, cigaretes, alkoholu vai degvielu, liecina pētījumu centra SKDS aptauja.
No 39 eiro līdz 198 eiro par megavatstundu (MWh) – tik krasa atšķirība ir siltuma tarifiem dažādās apdzīvotās vietās Latvijā. Latvijas rekordiste ir Rēzekne, bet tarifi turpina augt arī citviet.
Pensiju pārvaldītājs "Indexo" 28. jūnijā sāk publisko akciju piedāvājumu biržā "Nasdaq Riga". Attiecīgi investoriem ir iespēja piedalīties sākotnējā publisko akciju piedāvājumā jeb IPO. Vienas akcijas cena – 14 eiro. Publisko akciju piedāvājums ilgs līdz 11. jūlijam.
Pirmajos astoņos mēnešos, kopš pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" sabiedriskajā transportā viena brauciena biļeti ir iespējams iegādāties caur mobilo aplikāciju, šādu iespēju izmantojuši jau vairāk nekā pusotrs miljons pasažieru, atklāja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane.
Latvijā pēdējos desmit gados ik gadu saražotais siera un biezpiena apjoms lēnām, bet pieaug, un katrs valsts iedzīvotājs gadā patērē 22 kilogramus siera un biezpiena, pastāstīja Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Gada laikā pilnīgi visiem kurināmajiem ir pieaugusi cena. Visvairāk gāzei – desmitkārtīgi. Bet arī pārējiem vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem cena augusi. Piemēram, šķeldai cena gada laikā pieaugusi teju trīs reizes. Latvijas Radio aptaujātie eksperti norādīja, ka šķeldas cenu ceļ ne vien pieprasījums eksportā, bet arī pārspīlētais pieprasījuma kāpums vietējā tirgū. Eksperti lēš, ka cenas nevar traukties augšup mūžīgi, bet pagaidām ir grūti prognozēt, kad cenu kāpums mitēsies.
20. un 21. jūnijā Rīgā norisinās augsta līmeņa starptautisks pasākums - Trīs jūru iniciatīvas (3JI) samits un biznesa forums, kas pulcēs 12 Trīs jūru iniciatīvas reģiona valstu līderus, stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus. Samitā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.
Baltijas biržā kotētais Igaunijas uzņēmums "Punktid Technologies" ir jaunpienācējs regulētajā vērtspapīru tirgū. Ar ko uzņēmums nodarbojas un kā tam veicās sākotnējā publiskajā akciju piedāvājumā?
Latvijā aptuveni 11 000 klientu izmanto nelegālas derību vai azartspēļu vietnes internetā, un gadā valsts makam nenomaksāto nodokļos iet secen vairāki miljoni eiro. Tādi ir galvenie secinājumi par ēnu ekonomikas apmēru Latvijas interaktīvo azartspēļu tirgū.
Šajā vasarā energoietilpīgiem uzņēmumiem jāveic mājas darbs – jānoslēdz līgums par gāzes piegādēm nākamajai apkures sezonai. Latvijas Radio uzrunātie uzņēmumu pārstāvji gan pauž bažas, vai rudenī mūsu reģionā pieejamais gāzes apjoms būs pietiekams visiem uzņēmumiem.
Līdz ar Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu aizliegt Latvijā izplatīt atlikušos 80 Krievijā reģistrētos televīzijas kanālus, kas līdz šim bija pieejami Latvijas skatītājiem, kabeļtelevīzijas operatoriem nākas meklēt risinājumus, ar ko šos kanālus aizstāt. Aptaujātie komersanti neslēpa, ka klientu vidū valda arī neapmierinātība un ir arī tādi patērētāji, kas no pakalpojuma atsakās. Vienlaikus kabeļoperatori bažījās par pirātisma uzplaukumu, ņemot vērā informācijas vakuumu krievvalodīgai auditorijai.
Ārvalstu investori Latvijas pievilcību investīcijām novērtējuši ar trim ballēm piecu ballu skalā. Tas izriet no jaunākā Ārvalstu investīciju vides indeksa datiem. Par labākajiem politiskajiem lēmumiem šajā periodā investori uzskata nodokļu politiku atsevišķos gadījumos, augstākās izglītības sistēmas reformu un finanšu sektora "kapitālo remontu". Savukārt investoru kritiku valdība un Saeima ir izpelnījusies darbaspēka problēmu nerisināšanas un publiskā sektora efektivitātes trūkuma dēļ.
Pēdējos divos kovida pandēmijas gados ievērojami pieaudzis mājdzīvnieku skaits un līdz ar to arī veterinārārstiem darba kļuvis vairāk. Tomēr pagaidām Latvijā par vetārstu deficītu runāt nevarot – visi mājdzīvnieki savlaicīgi pie vetārsta tiek. Lielāka slodze klīnikām gan bijusi pirmajos divos Ukrainas kara mēnešos, jo mājdzīvniekiem tika sagatavoti visi dokumenti un čipi, kas nepieciešami izceļošanai.
Igaunijas slēgtais alternatīvais ieguldījumu fonds "EfTEN Real Estate Fund" darbojas vienā nozarē – komercīpašumi. Fonds ir pievilcīgs ar to, ka ik gadus izmaksā dividendes, bet, no otras puses, tā veiksme vai neveiksme iet roku rokā ar nekustamo īpašumu tirgu Baltijā. Ja iet labi, investori pelna, bet, ja ne – nepelna.
Līdz nākamās apkures sezonai vēl ir vairāki mēneši laiks, lai daudzdzīvokļu mājās pārbaudītu siltumapgādes sistēmas un novērtētu, kādas ir to optimizācijas iespējas, lai iespēju robežās samazinātu nākamās sezonas apkures rēķinus, kas solās būt krietni lielāki nekā šajā ziemā. Cik aktīvi iedzīvotāji dažādās pašvaldībās vēršas pie namu apsaimniekotājiem ar lūgumu siltumapgādes sistēmā veikt uzlabojumus?
Piektdien notiek tiešsaistes paneļa diskusija par Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz ES klimata un enerģētikas politiku, kurā piedalīsies Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere ("Jaunā Vienotība"), nozaru pārstāvji, kā arī žurnālisti.
Latvijā pašlaik ar kavēšanos tiek veidota nepārdomāta un dārga bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma. To revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Sistēmas ieviešana būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm. Ja netiks "restartēta" pašreizējā pieeja, iecerētā sistēma būs valstij dārga un iedzīvotājiem nedraudzīga, turklāt negatīvu ietekmi uz valsts budžetu var radīt potenciālās Eiropas Savienības (ES) sankcijas, ja sistēmu neievieš laikus.
Bijušais Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vladimirs Vaškevičs, kura krimināllieta par kukuļdošanu tiek iztiesāta jau 11 gadus, vēl aizvien ir darba attiecībās ar Finanšu ministriju (FM). Latvijas Radio noskaidroja, ka Vaškevičam saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu norādījumiem ir liegts tuvoties FM, tādējādi viņš ir atstādināts, nevis atlaists no darba.
Straujākā eksportējošo nozaru attīstība pērn bijusi Jelgavas, Jēkabpils un Alūksnes novadā, bet laikā no 2014. līdz 2021. gadam straujākā attīstība bijusi Ādažu, Līvānu un Ķekavas novadā, liecina "Luminor Bank" pētījums par reģionu attīstību.
Šajā sezonā tūristu skaits nebūt netuvosies pirmspandēmijas apjomam, taču nozarē strādājošie nākotnē skatās cerīgi, sakot, ka pieaug individuālo tūristu skaits un arī kruīzu kuģi šajā vasarā Rīgā piestās biežāk nekā citus gadus. Tomēr izaicinājumu nozarei ir daudz – sākot no katastrofālā darbaspēka trūkuma un beidzot ar nepieciešamību atjaunot grupu tūrisma apjomu, kas pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā ievērojami saruka.
Baltijas biržā kotētais Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Trigon Property Development" pēdējos gados pievērsies viena lielāka īpašuma attīstīšanai. Kā uzņēmumam ar to veicas, un, vai ir vērts lūkoties uz "Trigon Property Development" akcijām.
Cilvēku iepirkšanās paradumus ietekmē nu jau divi spēcīgi faktori – Covid-19 pandēmijas laikā iemantotie paradumi un inflācija, kuras dēļ ievērojami pieaugušas arī pārtikas produktu cenas. Iepirkšanās paradumu izmaiņas izjūt mazumtirgotāji.
Patlaban nav vēl precīzs aprēķins, cik Latvija varētu saņemt no Eiropas Savienības (ES) jaunā finanšu instrumenta "REPowerEU" energodrošības stiprināšanai, bet aptuvenās aplēses liecina, ka tie varētu būt starp 100 un 200 miljoniem eiro, atzina finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība").
Ekonomikas ministrija (EM) saņēmusi trīs pieteikumus no potenciālajiem investoriem, kuri ir gatavi Latvijā uzbūvēt sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG termināli. Visus pretendentus izvērtēja neatkarīga komisija EM valsts sekretāra vadībā. Komisija sagatavojusi arī kopsavilkumu par LNG termināļa izveides ieguvumiem un izmaksām. EM iepazīstas ar šo izvērtējumu, apkopo informāciju, lai to līdz šīs dienas beigām iesniegtu skatīšanai valdībā, kā tas arī bija uzdots. Plānots, ka šis izvērtējums valdības dienas kārtībā nonāks tuvākajās nedēļās. EM pagaidām plašākus komentārus nesniedz.
Nākamā apkures sezona nesīs vismaz divtik lielus rēķinus par siltumu. No valdības vadītāja izskanējis aicinājums izveidot mērķētu pabalstu sistēmu, kas sasniegtu tās iedzīvotāju grupas, kurām augstie rēķini būs nepanesams slogs. Latvijas Radio aptaujātie eksperti pagaidām izvairās prognozēt, vai nākamā apkures sezona nesīs vērā ņemamu parādnieku pulka pieaugumu, vien norāda, ka rudens un ziema rēķinu ziņā būs grūta lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju.
Šī gada pirmajā ceturksnī darba tirgū notiek atkopšanās no pandēmijas, pēdējos mēnešos sarūk bezdarbnieku skaits, bet tajā pašā laikā vēl aizvien ir kupls neaizpildīto vakanču apjoms. "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece norāda – tas liecina, ka pieprasījums pēc darbiniekiem ir liels, darbaroku pietrūkst, un tas savukārt veicina arī algu pieaugumu.
Biržā kotētais Igaunijas tehnoloģiju uzņēmums "Airobot Technologies" ražo inovatīvas gaisa kvalitātes sistēmas. Uzņēmums strādā nepilnus deviņus gadus, bet pandēmijas gadi radīja izrāvienu tā darbībā, jo pieprasījums pēc gaisa kvalitātes sistēmām tikai pieauga. Biržā uzņēmums savas akcijas sāka kotēt šī gada februārī. Kāds bija pieprasījums no investoru puses un vai ir vērts iekļaut "Airobot Technologies" akcijas savā portfelī?
Divus mēnešus Latvijas Radio veidoja sižetu sēriju "Zaudētais siltums", lai vērtētu, kā Latvijas iedzīvotājiem ir veicies ar sava dzīvojamā fonda renovēšanu un siltināšanu, kuru pašvaldību iedzīvotāji un kāpēc ir bijuši aktīvākie un tagad ar daudz mazākām bažām var gaidīt nākamo apkures sezonu, un kuriem tomēr būs jākož pirkstos, ka mājas nav nosiltinātas jau sen. Patlaban renovāciju ietekmē ne tikai iedzīvotāju aktivitāte un pašvaldību spēja palīdzēt ar savu ieguldījumu, šobrīd daudzus baida lielās būvmateriālu un renovācijas izmaksas.
Ja ieskatās ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijā, tad pēc nepilniem 30 gadiem apmēram 30% daudzdzīvokļu māju nebūs lietderīgi nedz siltināt, nedz atjaunot. To nolietojums un vecums būs tāds, ka īpašniekiem tas vienkārši finansiāli neatmaksāsies. Tomēr, mērķtiecīgi ieguldot ēku uzturēšanā, ir iespējams izglābt mājas no bojāejas. Jautājums tikai – cik tas maksās un vai atmaksāsies?
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
