Talsu novada Laidzes pagastā stādu audzētavā "Puķu lauki" vienā no vairākām siltumnīcām rosās Sanita un Raivis Reinbergi. Vēl pirms Lieldienu svinēšanas viņi kopā ar dēliem aplaista kuplo daudzgadīgo augu saimi. Sanita stāstīja, kas slēpjas daudzajās kastītēs, kas saliktas viena pie otras: "Te ir ehinācijas, te ir vijolītes, krimulītes, te ir visādas graudzāles."
Stādu audzētavā pamatā viss ir roku darbs. "Var jau arī ar sēšanas mašīnīti. Tāda arī ir, bet mums nav. Mums ir rociņas, mēs ar rociņām visu darām. Mašīnītēm šis apjoms nav pietiekams. Te jau var redzēt, ka sēklas nav tāpat birdinātas. Aptuveni pusotra centimetra atstarpei ir jābūt."
Raivis un Sanita stāstīja, ka savu stādaudzētavu izveidoja pirms vairāk nekā 15 gadiem, bet pirms tam abi satikās, strādājot kādā citā Latvijas stādu audzētavā. Un nolēma atgriezties dzimtas mājās Talsu pusē. Viņi atminējās, ka tolaik te bija klajš lauks, bet nu acīm paveras stādu klājumi. "Ražojošā platība ir 5000 kvadrātmetri. Siltumnīcas – ap 1000 kvadrātmetri," stāstīja Raivis.
Kopumā šeit aug teju 700 dažādu daudzgadīgo augu šķirnes.
Raivis un Sanita norādīja, ka viņu saimniecībā šobrīd stādi tikai mostas, bet īstenais krāšņums te būs vērojams vasaras pilnbriedā.
Stādi no viņu saimniecības ceļo pa visu Latviju – pārsvarā tos iegādājas stādu vairumtirgotāji, apzaļumošanas uzņēmumi, bet arī privātpersonas.
Raivis atzina, ka pēdējā gada ekonomikas satricinājumi ir jūtami. "Cilvēku maciņos ir mazinājusies brīvā nauda, un, tā kā stādi nav pirmās nepieciešamības prece, tad jūtam, ka cilvēki vairāk sāk skatīties, rēķināt."
Raivis teica, ka pagājušā sezonā stādiem cenas nepacēla, bet šogad to nācies darīt. "Vidēji ap 10%. Es nedaru tā, ka visiem stādiem pielieku vienādi klāt. Katram augam tomēr ir savas izmaksas, un mēs diezgan individuāli skatījāmies. Bet mēs arī nevaram ļoti lēti pārdot, jo mums arī ir savi izdevumi. Visas pozīcijas ir kāpušas. It kā šķiet, ka ne visas ir dramatiski, bet, kad visas kāpj, tad mums kopsummā sakrājas."
"Mēs izrēķinām, cik mums stāds maksā, mēs nevaram to pārdot lētāk tikai tāpēc, ka konkurenti to dara. Mēs tā nekad nedarīsim," piebilda Sanita.
Arī Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš teica, ka šajā sezonā stādu audzētāji no cenu celšanas neizspruks.
"Stādaudzētāji šajā sezonā atsevišķām produktu grupām, visticamāk, mainīs cenu par 5–10%. Tas attiecas uz ziemcietēm, košumkrūmiem. Stipri spēcīgāk ir mainījušās cenas dižstādiem, lielajiem stādiem. Šī produktu grupa ir ar lielāku iztrūkumu, ceļo no ārvalstīm un nāk klāt transporta izmaksas," norādīja biedrības vadītājs.
Vītoliņš stāstīja, ka stādu audzētājus īpaši ietekmē energoresursu un dažādu izejmateriālu cenu kāpums. "Tā ir kūdra, podiņi. Līdz ar to, neskatoties, ka audzētāji ir ļoti konservatīvi un cenas maina negribīgi, šobrīd mēs esam spiesti to darīt."
Bet ne visi. Vītoliņš teica, ka ir arī audzētāji, kuri spēcīgās konkurences dēļ ir nolēmuši stādiem cenas necelt, bet kāpināt apjomus, lai mēģinātu noturēt iepriekšējo ieņēmumu līmeni.
