Latvijas Banka iecerējusi rosināt likumdevēju ierobežot viena un divu centu monētu apriti. Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa stāstīja, ka banka ik gadu emitē jeb papildus laiž apgrozībā vairākus miljonus viena un divu centu monētas.
"10 miljonus viena centa monētu un vēl astoņus miljonus divu centu monētu, kas ir milzīgs apjoms, un tas ir papildus katru gadu. Tas nozīmē, ka apmēram tādu skaitu mēs kā sabiedrība Latvijā kopumā pazaudējam. Nomētājam šīs monētas vai tās "iesēžas" kabatās vai vecos makos. Tas nozīmē, ka šī nauda neriņķo pa maksājumu asinsriti. Tā mums kaut kur pazūd," klāstīja Zariņa.
Tas ir iemesls, kādēļ Latvijas Banka uzskata, ka ir pienācis laiks viena un divu centu monētu skaitu apritē samazināt. Par šo jautājumu banka ik gadu taujā arī sabiedrības viedokli.
"Apmēram uz pusēm sadalās tie, kuri atbalstītu mazo nomināla monētu izņemšanu no apgrozības, un tie, kuri ir pret," norādīja centrālās bankas pārstāve.
Zariņa stāstīja, ka viens no variantiem būtu viena un divu centu monētas no apgrozības izņemt pavisam, bet to var darīt tikai visā eirozonā kopā. Tomēr Eiropas Komisija pie kopīga risinājuma vēl nav nonākusi. Tas nozīmē, ka valstis var nacionālā līmenī ierobežot šo nominālu apriti ar noapaļošanu, un to vairākas valstis jau ir izdarījušas.
"Tas, par ko mēs šobrīd Latvijas Bankā ļoti nopietni domājam, – ka mēs gribam piedāvāt likumdevējam ieviest pirkuma gala summas noapaļošanu jau kā normatīvus noteikumus, kas būtu obligāti piemērojami," teica Latvijas Bankas pārstāve.
Tas attiektos tikai uz pirkumiem skaidrā naudā, un gala summas apaļošana būtu gan uz augšu, gan uz leju.
"Piemēram, ja kopējā pirkuma summa būtu 4,97 centi, tad apaļošana būtu uz 4,95 centiem," piebilda Zariņa.
Jautāta, kad šāds noteikums varētu tikt ieviests, Latvijas Bankas pārstāve sacīja: "Tas būtu atkarīgs no likumdevēja un no tā, kā viņi uz šo ideju skatītos un cik ilgā laikā būtu ar mieru apstiprināt, jo grozījumi būtu nepieciešami vairākos likumos un normatīvajos aktos, bet mums pašiem sākotnējs plāns ir, ka šo ieviešanu varētu sākt no nākamā gada vidus. Iespējams, ar pārejas periodu, jo būtu vairākas tehniskas lietas, kas jāsakārto."
Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs ir skeptisks par Latvijas Bankas ieceri, sakot, ka patlaban tirgotājiem viena un divu centu monētu aprite galvassāpes nerada.
"No uzskaites viedokļa tas būtu sarežģīti, jo grāmatvedības programmās zūd precizitāte, cik par kuru preci ir iekasēts un saņemts, jo noapaļojot kādai no precēm mainīsies cena. Tas rada papildu problēmas.
Šīs sarunas Latvijas Banka risina, varētu teikt, gandrīz gadu desmitus. Manuprāt, vai nu bankai nav ko darīt, tas aparāts ir par lielu un tas ir jāsamazina, vai arī jāķeras normāli pie darba un jāvienojas ar centrālo banku un, ja ir nepieciešamība kaut ko izņemt no aprites, tad eirozonā tai ir jābūt vienotai prasībai. Varbūt arī banka par daudz šīs monētas ir palaidusi apritē, jo banka to plāno," sprieda Danusēvičs.
Savukārt, vērtējot nozaudēto monētu ietekmi uz vidi, SIA "Zaļā josta" valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa sacīja, ka lielus draudus neredz, jo viena un divu centu monētas dabā nonāk salīdzinoši mazā apjomā.
"Protams, tas, ka šīs monētas ir pārklātas ar vara pārklājumu, tad varš kā metāls lielā koncentrācijā varētu nodarīt kaitējumu, bet, ja mēs ņemam vērā, ka mums ir apkures un dzeramā ūdens caurules no vara un mēs tās ikdienā lietojam, tad būtu vairāk no cilvēku ērtības, no šī naudas uzkrājumu vai pazušanas viedokļa jāskatās un ne tik daudz kā no vides aizsardzības viedokļa. Tā koncentrācija jebkurā gadījumā, ja tā kaut kur ir, tad tā ir ne tik liela. Turklāt tas, kas nonāk pludmalēs vai kādās citās publiskās vietās, – mums ir gana daudz cilvēku, kuri monētu meklēšanai izmanto metāla detektorus. Bet tās monētas, kas nozudušas mājās, skapjos un vēl kaut kur, var uzskatīt kā liecības nākamajām paaudzēm," teica Lapsa.
Latvijas Banka uzsvēra, ka viena un divu centu monētu apjoms, kas ik gadus nonāk vidē, atvilktnēs, kabatās un vecos makos, ir mērāms vairākos desmitos tonnu.
