Parakstu vākšana par šo iniciatīvu uzsākta pēc tam, kad kļuva zināms par Izglītības un zinātnes ministrijas virzītajiem Izglītības likuma grozījumiem, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Šos Izglītības likuma grozījumus Saeima pagājušajā nedēļā atbalstīja pirmajā lasījumā, un tie paredz, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā tiek uzsākta no 2019. gada 1. septembra.
Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (“Vienotība”), pamatojot iemeslus, kādēļ kolektīvais iesniegums par bilingvālās izglītības saglabāšanu būtu noraidāms, ceturtdien sacīja, ka mazākumtautību skolās šobrīd jau 92% skolēnu kārto vidusskolas eksāmenus valsts valodā, pirms trim gadiem tie bija 76%.
Iniciatīvas iesniedzēji aicina rast risinājumu bilingvālās izglītības modeļa saglabāšanai pašreizējā veidā, bet šobrīd Izglītības komisijā jau izskata likumprojektu par bilingvālās izglītības modeļa maiņu, un komisija šonedēļ saņēma “identiskus priekšlikumus par esošā bilingvālā modeļa saglabāšanu”, norādīja Adamovičs.
“Mums ir iespēja otrajā un trešajā lasījumā izteikt savu viedokli un lemt, vai nu mēs mainām šo bilingvālo modeli vai arī atstājam, kā ir,” skaidroja deputāts.
Saeimā šo pozīciju atbalstīja tikai "Saskaņas" frakcija. Pārējie deputāti gan koalīcijā, gan opozīcijā bija pret iniciatīvas tālāku apspriešanu. “Saskaņas” deputāti norādīja uz demokrātijas principu pārkāpšanu, šo iniciatīvu atsakoties skatīt atsevišķi.
Iepriekš, norādot uz to, ka Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija jau izskata ar mazākumtautību skolās īstenojamās izglītības programmas reformu saistītos grozījumus Izglītības likumā, šo iesniegumu bija noraidījusi arī Mandātu, iesniegumu un ētikas komisija. „Saskaņas” deputāts Igors Pimenovs šādu argumentāciju uzskata par nekorektu.
Tikmēr Nacionālās Apvienības deputāts Raivis Dzintars, kurš vienlaikus ir gan Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas, gan par izglītības likuma virzību atbildīgās Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputāts, debatēs pauda pārliecību, ka, nolemjot virzīt tālāk kolektīvo iesniegumu, tiktu „raidīts signāls”, ka iecerētā reforma vēl ir apturama.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis iepriekš uzsvēra, ka iecerētā izglītības reforma nav pretrunā ar bilingvālās izglītības saglabāšanu, jo pamatskolas posmā mācības mazākumtautību skolās arī turpmāk notiks bilingvāli, bet vidusskolas posmā skolēni dzimtajā valodā varēs apgūt ar mazākumtautību valodu un kultūru saistītos priekšmetus.
Bet Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.
KONTEKSTS:
Saeima 22. februārī pirmajā lasījumā atbalstīja Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā, procesu noslēdzot 2021./2022.mācību gadā. Pret šo ieceri iebilst Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija, kuru vada opozīcijas partijas “Saskaņa” deputāts Igors Pimenovs.
