Panorāma

ABLV banka: varējām turpināt strādāt

Panorāma

Intervija ar Jāni Priedi

Saistībā ar «ABLV Bank» atgādina par reputācijas nozīmi

Saistībā ar «ABLV Bank» problēmām atgādina par reputācijas nozīmi

Nevis finanšu, bet reputācijas problēmas bija galvenais cēlonis šādam iznākumam – tā sestdien, 24. februārī, par "ABLV Bank" problēmām sacīja gan atbildīgo institūciju amatpersonas, gan arī banku nozares eksperti. ASV finanšu uzraugu ziņojumā ietvertie fakti par naudas atmazgāšanu ir pašas bankas atbildība. Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) gan norāda, ka ASV norādītās ziņas saistās ar senākām lietām un bankā noticis darbs, lai attīrītos, taču, iespējams, – par vēlu.

Notikumu hronoloģija:

ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ziņojumā pārmetumi "ABLV Bank" bija par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

 

""ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu," tik skarbs secinājums par banku Latvijā bija ASV.

Tas bija ziņojuma projekts, kas turklāt, pēc FKTK uzsvērtā, pamatā balstījās uz pagātnes notikumiem. Un šobrīd tiek uzdoti jautājumi, vai bankai sāktos šādas nedienas, ja ASV vēl nebūtu publiski nākusi klajā ar šādiem secinājumiem. Latvijas amatpersonas ASV motīvu nekomentē, vien atzīst – ziņojuma secinājumi bijuši likumsakarīgi.

"Diemžēl pagātni nav iespējams tā vienkārši izsvītrot no dienas kārtības un "ABLV Bank" ir pietiekoši sarežģīta pagātne un tā pieredze bijusi pārkāpumu jomā, un šajā gadījumā tie pagātnes grēki, ja tā varētu teikt, bankai šajā gadījumā materializējās arī šāda veida riskā, kā arī FINCEN dokumentā tika norādīts," teica FKTK priekšsēdētājs Pēters Puniņš.

FKTK noraida pārmetumus, ka "ABLV Bank" sakarā uzraugs būtu rīkojies pārāk pielaidīgi un tādēļ ASV puse tā rīkojusies, publicējot ziņojumu. "Latvijai nav otras tādas bankas, kurai no komisijas puses būtu uzlikta tik smaga pienākumu nasta," sacīja Putniņš.

Komisijas vadītājs atgādina, ka 2016. gadā "ABLV Bank" saņēma sodu – 3,2 miljonu eiro, un toreiz tika izteikts arī  brīdinājums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu atbildīgajam bankas valdes loceklim Aleksandram Pāžem. Viņš šonedēļ no amata atkāpās. FKTK arī bija izvirzījusi noteikumus parrisku mazināšanu līdz 2020. gadam, ko banka arī apņēmās īstenot un jau bija sākusi.

To, ka darbs notika, saka arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība). Tomēr acīmredzot par maz.

"Banka nonāca izolācijā un biznesa grūtībās tieši reputācijas dēļ. Un, es domāju, ka tas ir diezgan skaidrs signāls arī pārējām bankām, kam ir liels ārvalstu kapitāls jeb riskanto ārvalstu klientu īpatsvars, ka izmaiņām ir jānotiek straujāk, nekā tās līdz šim jau ir bijušas, neskatoties uz to, ka daudz darīts pēdējos divos gados," sacīja ministre.

Žurnāla "Ir" ekonomikas procesu komentētājs Pauls Raudseps gan atgādināja, ka paši politiķi iepriekš nereti pauduši, ka Latvija šajā jomā var būt kā tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Taču jāsaprot, ka riskantais nerezidentu bizness Latvijai nav piemērots.

"Šis ir bizness, kuru acīmredzot mēs paši nespējam kontrolēt.

Ir nepieciešami amerikāņi, kas norāda uz šiem riskiem, ir nepieciešama Eiropas centrālā banka, lai iesaistās, lai rīkotos attiecīgās riska situācijās. Tā skaidrākā vēsts ir, ka šis bizness ir maksimāli jāsamazina," teica Raudseps.

Finanšu ministre šodien sacīja – par to tiek domāts. Piemēram, ministrijā apsver iespēju ieviest maksimālu nodevu saistībā ar "čaulu" jeb tā dēvētajām paskatīšu kompānijām bez pierādāmas faktiskās darbības. Tas bankas demotivētu nodarboties ar šādu riskantu klientu apkalpošanu, sprieda ministre.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti