Priekšlikumu aicināt Rimšēviču atkāpties iesniedza partijas "Vienotība" Saeimas frakcijas deputāti.
Saeimas deputāti ar 52 balsīm par, četrām balsīm pret un septiņiem atturoties, nobalsoja par aicinājuma iekļaušanu darba kārtībā kā prezidija ziņojumu par iesniegtajiem priekšlikumiem. Taču, tā kā tas nav bijis pieejams deputātiem vismaz 72 stundas pirms sēdes, deputāti varēja iebilst pret šī priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē, un pret to iebilda deputāts Valdis Kalnozols (Zaļo un Zemnieku savienība), tāpēc priekšlikumu izskatīs nākamajā Saeimas sēdē.
"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri iepriekš pauda, ka Rimšēviča turpmākā atrašanās Latvijas Bankas prezidenta amatā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzsāktā kriminālprocesa par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā negatīvi ietekmē Latvijas valsts starptautisko reputāciju un met ēnu uz Latvijas finanšu sistēmu.
"Ņemot vērā, ka šobrīd nav citu juridisku līdzekļu, kā atbrīvot no amata Latvijas Bankas prezidentu, aicināsim Saeimu lemt par neuzticības izteikšanu Ilmāram Rimšēvičam un aicinājumu atkāpties no amata," norāda Abu Meri.
Rimšēvičam Saeimas aicinājums nebūtu jāpilda, tomēr “Vienotība” cerēja šādā veidā izdarīt spiedienu uz Rimšēviču.
“Mums kā parlamentam ir tiesības un pienākums reaģēt, jo mēs esam institūcija, kas ievēlēja šo konkrēto cilvēku 2013. gadā. Otrkārt, tas ir starptautisks signāls par to, ka mums rūp mūsu finanšu sistēma un mūsu finanšu sistēmas reputācija,” sacīja Abu Meri.
Saeimai iesniegtajā aicinājuma projektā ir uzsvērta Latvijas Bankas loma un simboliskā nozīme valsts finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanā un tās prezidenta reputācijas ietekme uz Latvijas valsts starptautisko tēlu un norādīts, ka Rimšēviča atrašanas bankas vadītāja amatā var diskreditēt Latvijas Bankas lēmumus un radīt šaubas par Latvijas Bankas kā institūcijas rīcībspēju.
Abu Meri, aicinot parlamentu iekļaut šo jautājumu darba kārtībā, norādīja, ka nav runa par Rimšēviča vainu, bet par reputāciju, un viņam pēc izteiktās neuzticības kā valstsvīram un godavīram būtu jāatkāpjas.
Kalnozols no tribīnes iebilstot pret šādu aicinājumu klāstīja: “Ko tas nozīmē – autodafē? Autodafē ir publiska nāves soda izpilde, nocērtot galvu vai pakarot, vai sadedzinot. Atcerēsimies, dārgie brāļi un māsas, nevainīguma prezumpciju. Neļausimies mediju radītai masu psihozei! Neesam, dārgie kolēģi, lupatu lelles specdienestu spēlēs, kuru ļoti pieprot bijušie VDK darbinieki.”
“Vienotības” rosināto aicinājumu Rimšēvičam atkāpties neatbalsta lielākā daļa Zaļo un zemnieku savienības deputātu, arī frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš norādīja, ka Saeima šajā situācijā var nonākt muļķa lomā, ja Rimšēvičs Saeimas aicinājumu nepildīs. Brigmanis balsojumu uzskata par “Vienotības” priekšvēlēšanu aktivitāti.
“Es neslēpšu, ka “Vienotības” frakcijas vadītājs pie manis bija atnācis par šo jautājumu. Mēs runājām. Es teicu – nu pagaidi, vēlēšanas būs rudenī, paspēsiet savas spalvas paspodrināt, Rimšēvičam izsakot neuzticību. Bet tagad situācija ir tāda, ka ir jāsagaida no tiesībsargājošajām institūcijām kaut kādi konkrēti fakti un dati,” sacīja Brigmanis.
KONTEKSTS
Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā - ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā. Lai arī virkne Latvija amatpersonu paudusi, ka šajos apstākļos valsts finanšu reputācijas vārdā Rimšēvičam būtu jāatstāj Latvijas Bankas prezidenta amats, viņš pats uzskata, ka tas nav jādara.
Likums pašlaik paredz, ka Saeima var atcelt Latvijas Bankas vadītāju no amata tikai pēc viņa iniciatīvas vai arī, ja viņš ir pieļāvis pārkāpumus, par ko ir notiesājošs spriedums. Saeimā piedāvāti likuma grozījumi, lai pilnveidotu mehānismu Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanai no amata
