Dienas notikumu apskats

Nogalinātais žurnālists Jāns Kucjaks pētījis itāļu mafijas aktivitātes Slovākijā

Dienas notikumu apskats

Māju-kuģi plāno aizvākt no kāpām Pāvilostā, neskaidrības par regulējumu paliek

Saeimas komisija atbalsta banku likvidatoru atlīdzību ierobežošanu

Saeimas komisija atbalsta banku likvidatoru atlīdzību ierobežošanu

Saeimas Budžeta un finanšu komisija trešdien, 28.februārī, atbalstīja Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas paredz samazināt banku likvidatoru atlīdzību. Plānots, ka likvidators nesaņemtu atlīdzību par viegli atgūto kredītiestādes līdzekļu daļu. Par grozījumiem Saeima lems ceturtdien, 1.martā, kad tos steidzamības kārtā varētu apstiprināt arī galīgajā lasījumā.

Kad runājot par "ABLV Bank" iespējamo likvidēšanu, politiķi aplēsa, ka likvidatora peļņa varētu būt mērāma pat simtos miljonu eiro, neizbēgams bija secinājums, ka tas nebūtu samērīgi – lielu daļu no šīs naudas varētu saņemt, pat īsti neieguldot darbu. Tad arī nāca priekšlikums atlīdzības principus mainīt, atalgojumu maksājot tikai par sadaļu, kur tiešām jāiegulda darbs.

"ABLV Bank" gan nolēma pašlikvidēties – tas nozīmē, ka likvidators no malas nebūs jāpiesaista. Tomēr no iecerētajiem grozījumiem politiķi neatteicās, norādot – tie jebkurā gadījumā vajadzīgi.

Nemaksās par viegli atgūstamo

Atkarībā no kreditoriem atmaksātās summas likvidatoriem no tās atlīdzībā pienākas 2–5%. Lai samazinātu nesamērīgu likvidatoru peļņu, jaunajā likuma redakcijā būs paredzēts, ka šos procentus nevarēs rēķināt no viegli pieejamās naudas. Tie ir:

  • summa kredītiestādes kasē,
  • noguldījumi Latvijas Bankā,
  • brīvi pieejamie (neapgrūtinātie) naudas līdzekļi citās kredītiestādēs,
  • līdzekļi no finanšu instrumentu pārdošanas, kas iekļauti tirdzniecībai regulētajā tirgū;
  • līdzekļi, kas saistīti ar prasījuma tiesībām pret Latviju vai citu valsti (valstu parādzīmes).

Būtiski, ka, kredītiestādei pašlikvidējoties, atlīdzības apmēru var noteikt akcionāri, bet grozījumos paredzētie gadījumi attieksies uz likvidāciju ar tiesas lēmumu.

Tādējādi “ABLV Bank” akcionāru lēmums par pašlikvidāciju nozīmē, ka šobrīd paredzētās izmaiņas likumā uz banku varētu neattiekties un likvidatora atlīdzību noteiks paši akcionāri.

Izmaiņas virza steidzamības kārtībā

Tomēr Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus mudināja virzīt grozījumus kā steidzamus jau uz nākamās dienas Saeimas sēdi.

"Protams, ka pēdējo dienu notikumi zināmā mērā šo diskusiju ir veicinājuši, bet tas noteikti nav grozījums tikai vienam konkrētam gadījumam. Te ir arī būtiski uzsvērt to, ka pati banka ir izlēmusi doties šo pašlikvidācijas ceļu, bet tam vēl ir vārds jāsaka arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, vai viņi šādu risinājumu redz par iespējamu," norādīja Kļaviņa.

Grozījumu redakcija gan tapusi strauji, un vēl pēdējā brīdi nebija īsti skaidrs, kāds būs jaunais regulējums. Neraugoties uz daudzajām neskaidrībām, komisijas sēdē nolēma neatteikties no steidzamības.

Saeimas Budžeta komisija priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un Zemnieku savienība) stāstīja, ka Saeimā grozījumiem atbalsts jau ir, tādēļ tos plānots apstiprināt steidzamības kārtībā. Ceturtdien, 1.martā, Saeimas sēdē tos paredzēts apstiprināt galīgajā lasījumā, lai nesāktos diskusijas par citiem priekšlikumiem.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis VucānsMāris Klūga

    "Ja mēs atveram Kredītiestāžu likumu un laižam to skatīšanai parastajā ceļā, tas ir trijos lasījumos, es esmu pilnīgi drošs, ka uz otro lasījumu tur būtu vismaz kādi 20-25 priekšlikumi, varbūt pat vairāk par pavisam citām lietām.

    Un to vēlamo rezultātu, ka šī atlīdzību bāze ir jāizmaina, mēs tik ātri nevarētu izdarīt. Kas pa šo laiku notiek, visādi var būt," sprieda Vucāns.

    ""ABLV Bank", visdrīzāk, tas neskars, tā kā viņa ir izvēlējusies pašlikvidēšanās ceļu. Bet tajā pašā laikā pēc mēneša, pēc diviem mēnešiem var gadīties kāds jauns precedents."

    No turīgas, kaut likvidējamas  bankas, arī saskaņā ar jauno kārtību likvidators atlīdzībā varētu iegūt miljonus, un jautājums par samērību palikšot aktuāls arī pēc šo grozījumu pieņemšanas. Nav izslēgts, ka ar laiku samazinās ne vien summu, no kuras rēķina atlīdzības procentus, bet arī pašus procentus.

    Komercbanku asociācija atbalsta 

    Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) grozījumus atbalsta, jo tie ļaus vairāk naudas atgūt slēdzamās bankas klientiem, kuri bankā turējuši vairāk nekā valsts garantētos 100 tūkstošus eiro, norāda asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

    "Mēs atbalstām jebkuru iniciatīvu, kas veicina pēc iespējas lielāku līdzekļu atgūšanu klientiem, sevišķi, ja runa ir par līdzekļiem virs garantētās summas," teica Brazovskis.

    Kredītiestāžu likvidatoru atlīdzības samazināšana neattieksies uz jau esošiem banku likvidācijas vai maksātnespējas procesiem, piemēram, uz "Trasta komercbankas" likvidāciju.

    KONTEKSTS:

    Pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma attiecībā uz "ABLV Bank"  rosināts steidzamības kārtā virzīt likuma grozījumus, lai samazinātu maksātnespējas administratoru un likvidatoru atlīdzības. "Atlīdzība būtu saņemama tikai par tiem aktīviem, kuru atgūšanā būtu jāiegulda pietiekami lielas pūles," jau iepriekš informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).

    Tāpat tiek apsvērta iespēja ieviest finanšu sektorā nodevu par čaulu kompāniju, ārzonu kompāniju  un citu īpaši riskantu ārvalstu klientu apkalpošanu, lai tādējādi bankas demotivētu nodarboties ar šādu riskantu klientu apkalpošanu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti