Gerhards norādīja, ka nekādā gadījumā netiks pieļauta nolikuma grozījumu atstāšana esošajā redakcijā. Ar ministra rīkojumu grozījumi tikšot apturēti.
Ministrs arī norāda – šis lēmums būs apstrīdams tikai Satversmes tiesā. Mēģinājumi atrast kompromisus šajā jautājumā pašu deputātu iedzīti strupceļā.
Piektdien, 23.martā, domē noritēja pirmā sēde, kurā ierobežojumi ir spēkā. Domes opozīcijas deputāti jau sākotnēji cerēja uz ministrijas iejaukšanos, jo asi iebilst pret jauno kārtību.
Jau piektdien domes sēdē deputāti par tajā izskatāmo tematu ziņotājam varēja uzdot ne vairāk kā trīs jautājums. Tāpat viena jautājuma skatīšanas laikā nedrīkstēja ņemt vairāk par vienu pārtraukumu. Pozīcijas un opozīcijas deputātu savstarpējās tikšanās, kuru mērķis bija šo ierobežojumu vietā atrast kompromisa variantu, beigušās bez rezultāta. Un piektdien opozicionāri pie katras iespējas uzsvēra šo ierobežojumu nedemokrātisko raksturu. Piemēram, kritizējot pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisam” konsultatīvās padomes likvidēšanu.
Rīgas dome piektdien skatīja lielākoties ikdienišķus jautājumus, kas citkārt īpašas diskusijas neraisītu. Opozīcija vairākkārt pauda kritiku par pašvaldības nolikuma grozījumiem, kas līdz trīs jautājumu uzdošanai ierobežo domniekus. Visvairāk tas izskanēja pie lēmumprojekta laukumu pie Brīvības pieminekļa nosaukt par Brīvības laukumu.
«Es esmu par Brīvības laukuma daļas nosaukšanu par Brīvības laukumu, bet es esmu pret to, ka jūs mums brīvību nozogat!» teica Mārtiņš Bondars («Latvijas attīstībai»). Viņš akcentēja, ka Rīgas budžets ir viens miljards eiro, bet, lemjot par tā sadali, deputāti varēs uzdot tikai trīs jautājumus.
«Latvijas attīstībai» līderis Juris Pūce izteicās, ka nolikuma grozījumu mērķis bija neļaut deputātiem noskaidrot nepieciešamo informāciju lēmuma pieņemšanai. «Šāda darbības prakse rada nozīmīgus riskus Rīgas domei,» sacīja Pūce.
Domes sēdē Rīgas mērs Nils Ušakovs («Saskaņa») vairākas reizes pārtrauca deputātus, sakot, ka trīs jautājumu limits ir jau izmantots. Ušakovs arī vairākkārt norādīja, ka opozīcija pati nav izmantojusi iespēju izlīgt un uzlabot nolikumu, ignorējot pirmdien norunāto tikšanos.
Ušakovs, aizstāvot savu pozīciju, citēja arī vēstuli no Latvijas Pašvaldību savienības, kuras biedrs ir arī Rīga. Vēstulē norādīts, ka diskusijām domes sēdēs jābūt samērīgam un konstruktīvam.
"Pieņemu, ka vairāk nekā 100 pašvaldības, kas pārstāv visu Latvijas tautu, nevar kļūdīties par to, kādā veidā būtu jāuzdod jautājumi pašvaldību sēžu laikā, lai tas būtu samērīgi un konstruktīvi un lai tas nebūtu destruktīvi un nekavētu jautājuma izskatīšanu," teica Ušakovs.
Opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš (Nacionālā apvienība) turpretī citēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstuli Rīgas domei, kurā ministrija norāda, ka deputātam domes sēdē ir jābūt spējīgam noskaidrot visu nepieciešamu informāciju lēmuma pieņemšanai.
“Es aicinu, godāti Rīgas domes priekšsēdētāja kungu iespējami drīzā laikā atcelt ierobežojumus, un es ceru un no savas puses arī sekošu tam līdzi, lai VARAM turas pie savām nostādnēm, ko viņa pati ir paudusi savā vēstulē,” sacīja Klotiņš.
Gerhards Rīgas domei bija uzdevis nākamajā domes sēdē, kas notika šodien, atcelt deputātus ierobežojošās normas. Taču dome ministra prasību ignorēja. Ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība) skaidro – drīz sekos ministra rīkojums:
«Nekādā gadījumā netiks pieļauta nolikuma grozījumu atstāšana esošajā redakcijā. Ar ministra rīkojumu šie grozījumi otrdien tiks apturēti.»
Šonedēļ ministrijā ar atklātu vēstuli vērsusies arī Jelgavas novada domes opozīcija, kas vērš uzmanību, ka jau gada nogalē «zaļzemnieku» vadītās domes vairākums nolēma par vēl stingrāku kārtību nekā Rīgā – tur deputātiem doti divi jautājumi. Kā stāsta Reģionu apvienības deputāts Kārlis Rimša, Jelgavas novada domniekus «tracina ministrijas nostāja». «Kad Rīgas domē notiek tādi notikumi, tiek trokšņots visos līmeņos – par to stāsta gan ministrijas ierēdņi, gan pats ministrs. Bet ne reizi nepiemin ne Jelgavas novadu, ne Jelgavas pilsētu!»
Piemēram, Jelgavas pilsētas domē deputāti drīkst jautāt tikai tad, ja par to nobalsojis domnieku vairākums. Pašvaldības uzraugošā ministrija apgalvo, ka pēc Rīgas gadījuma pieprasījusi ziņas no visām domēm. Pusotras nedēļas laikā ministrija nāks klajā ar vērtējumu par demokrātijas ierobežošanu citās vietvarās.
