Pēc pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” publikācijas par politiķa popularizēšanu pašvaldībā Ušakovs, kurš uz žurnālistes Ingas Spriņģes jautājumiem izpētes laikā neatbildēja, savā “Facebook” profilā trešdien uzrakstīja garu jautājumu virkni pašiem “Re:Baltica” žurnālistiem. No jautājumiem un paskaidrojošiem komentāriem izriet, ka Rīgas mērs pārmet “Re:Baltica” manipulāciju ar informāciju.
Citstarp par pašvaldības portālu “riga.lv” viņš norāda: “Portāla materiālos netiek pieminēti Rīgas domes deputāti un Rīgas domes vadība, kā arī netiek publicētas viņu fotogrāfijas.” Ušakovs uzdod jautājumu: “Cik reižu un kur Nils Ušakovs ir slavināts portālā “riga.lv”? Lūdzu, miniet konkrētus rakstus un piemērus!”
Uz to brīdi Nila Ušakova vārds no portāla “riga.lv”, kur tas bija atrodams, jau bija izdzēsts. Šo faktu pamanīja un sociālajos tīklos publiskoja programmētājs Armands Leimanis.
“Es atradu, ka raksti tiešām ir bijuši, kuros ir pieminēts Ušakovs, bet tie ir tikuši rediģēti, ir izdzēstas visas atsauces uz Nilu Ušakovu un atstāts pavisam cits teksts,” stāstīja Leimanis.
Piemēram, sākotnēji rakstā pašvaldības portālā par Rīgas arhitektu apbalvošanu Nils Ušakovs ir pieminēts un citēts viņa teiktais, bet pēc tam Ušakova vārds un citāts no raksta izņemts. Atrast šādas pēdas internetā var, bet ne vienmēr tas iespējams.
“Var atrast tikai to, kas ir pieglabāts “Google” kešatmiņā vai specializētās mājaslapās, bet viņas nav pilnīgas. Tā bija veiksme, es nejauši uzdūros tai kopijai, tiešām, pirms divām dienām bija minēts Ušakovs, tad jau vakar vairs nebija, un, ja es būtu meklējis vēl pēc nedēļas, nebūtu vairs pieejams neviens raksts. Man paveicies, ka bija saglabājies, varēja to atrast,” stāstīja Leimanis.
Vēlāk arī citi sociālajos tīklos publiskoja līdzīgus piemērus. Telefonsarunā portāla “riga.lv” redaktore Anita Pokrovska notikušo skaidroja kā kļūdas labošanu.
“Tie bija tikai tie trīs materiāli, tā bija tāda cilvēciska kļūda korektoram, kurš vienkārši palaidis garām. Mēs principiāli neliekam ne bildes, ne virsrakstos, nekur nepieminējām [politiķus],” skaidroja Pokrovska.
Pēc tam, kad Ušakova vārda dzēšanai tika pievērsta publiska uzmanība, tika atjaunotas oriģinālās rakstu versijas. Tā ticis nolemts, lai būtu godīgi pret to, kā sākotnēji bijis, skaidroja portāla redaktore.
Raksti gan nav vienīgais, par ko liecina pēdas internetā. Programmētājs Armands Leimanis bija konstatējis, ka mājaslapas kodā bijuši divi baneri, kas ved uz Rīgas mēra sociālo tīklu kontiem.
“Tur ir vairāk tāda tehniskā kļūda, jo tie ir izstrādātāja atstātie kodi, kas neietekmē lietotājus, lietotāji to nevar redzēt, portālā nekad nebūs baneru, kas vestu uz kādiem privātiem kontiem,” klāstīja portāla redaktore Pokrovska.
Tas, vai un kā deputāti tiek atspoguļoti pašvaldību vai valsts un to uzņēmumu interneta portālos un drukātos izdevumos, ir svarīgi no administratīvi resursu izmantošanas aspekta. Tāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā saka – “riga.lv” saturam un “Re:Baltica” pētījumā minētājam kopumā pievērsīs uzmanību un veiks izpēti.
Birojā gan uzreiz atzīst - lai arī administratīvo resursu izmantošana ir problēma, likuma regulējums uzraugiem nedod lielas manevra iespējas un attiecas tikai uz priekšvēlēšanu laiku.
“Bet, ja mēs runājam kopumā par šo problēmu, cik daudz politiķi drīkst šos resursus izmantot savas popularitātes celšanai, kur ir tā robeža, tad mums jāskatās ne tikai to priekšvēlēšanu laiku, bet vispār – visus 12 mēnešus visa kalendārā gada laikā,” atzina KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles daļas vadītāja Amīlija Jaunskunga.
Turklāt arī kritēriji ir šauri, un, pat ja ir kādas administratīvo resursu izmantošanas pazīmes, ne vienmēr ar to pietiek soda piemērošanai.
