Dienas notikumu apskats

Madara Fridrihsone par FM Finanšu vadības padomes sēdi par aizdevumu "ABLV Bank"

Dienas notikumu apskats

ASV valsts sekretāra vietnieks vizītē Rīgā, ar Rinkēviču pārrunā situāciju Latvijā

«ABLV Bank» lūdz pārbaudīt tās iespējamu nomelnošanu

«ABLV Bank» lūdz pārbaudīt tās iespējamu nomelnošanu; no amata atkāpjas viens valdes loceklis

"ABLV Bank" trešdien, 21.februārī, ir vērsusies prokuratūrā, Satversmes aizsardzības birojā, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar iesniegumu pārbaudīt publiski neatklātu amatpersonu rīcību, kuras banku, iespējams, esot nomelnojušas.

Banka ir nemierā ar ASV Finanšu ministrijas ziņojumā minēto, ka tā it kā esot iesaistīta amatpersonu kukuļošanā. Taču ārvalstu institūcijas esot, iespējams, Latvijas amatpersonu maldinātas.

“Mēs nekad neesam devuši kukuļus. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs bijām apzināti nomelnoti,”

preses konferencē ceturtdien, 22. februārī, sacīja “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Viņš pauda, ka pret banku “bija ilgstoši negodprātīga rīcība un ārzemju iestāžu tīša maldināšana”.

Jautāts, kā šī maldināšana un nomelnošana izpaudās, valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds atteica, ka tas ir izmeklēšanas noslēpums, ko publiski nedrīkst atklāt.

Stabilizē komercbankas darbību

Situācija ar “ABLV bank”

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija rosinājusi "ABLV Bank" piemērot sankcijas par to, ka tā organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un arī liela apjoma nelegālās aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

ASV institūcija arī paudusi, ka Latvijā trešās lielākās bankas vadība izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, tādā veidā mazinot draudus savam biznesam.

Bankas vadība noliedz izskanējušos apgalvojumus, uzsverot, ka ir ieguldījusi lielus līdzekļus operāciju drošībai un atbilstībai likumam, kā arī norāda, ka jau sadarbojas ar ASV, lai tās pārskatītu savus priekšlikumus par sankcijām.

FKTK skaidroja, ka pārmetumi "ABLV bankai" ir balstīti uz pagātnes notikumiem, taču pēdējos divos gados naudas atmazgāšanas novēršanas jomā ir daudz uzlabojumu.

Jau piektdien, 23.februārī, Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu lemt par "ABLV Bank" noteikto maksājumu ierobežojumu atcelšanu. Ierobežojumi ar mērķi apturēt noguldījumu aizplūšanu no bankas tika pieņemti pēc tam, kad dažu dienu laikā pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas FinCEN paziņojuma par sankciju piemērošanu bankai klienti no tās izņēma aptuveni 600 miljonus eiro.

 

Bernis paziņoja, ka, bankas vadības ieskatā, situāciju jau ir izdevies stabilizēt un banka ir gatava ierobežojumu atcelšanai.

Pēc viņa teiktā, banka ar uzviju izpilda noteiktās kapitāla pietiekamības un likviditātes prasības. Piemēram, likviditāte ir 78,5% līmenī pret normatīvos prasītājiem 55%.

Pāris dienu laikā "ABLV Bank" esot spējusi atrast pircējus aptuveni trešdaļai no bankas vērtspapīru portfeļa, kura kopējā vērtība, saskaņā ar bankas vadības ziņoto, ir aptuveni 1,7 miljardi eiro.

Turklāt esot klienti, kuri šajā situācijā tieši noguldot naudu "ABLV Bank", pauda Bernis.

Nekomentē sarunas ar Latvijas Banku

Daļa no vērtspapīru portfeļa gan ir ieķīlāta Latvijas Bankā, kas jau aizdevusi "ABLV Bank" 97,5 miljonus eiro un pašlaik izvērtē jauna aizdevuma saņemšanai iesniegtos vērtspapīrus.

Latvijas Radio rīcībā esošā informācija liecina, ka par finanšu sektoru atbildīgo institūciju vidū īsti nav vienprātības par to, vai "ABLV Bank", kas pēc aktīvu apjoma ir trešā lielākā banka Latvijā, ir uzskatāma par sistēmiski nozīmīgu banku.

"ABLV Bank" valdes priekšsēdētāja vietnieks Reinfelds preses konferencē atteicās komentēt ziņas par to, ka "ABLV Bank" ir lūgusi Latvijas Bankai izsniegt vienu vai pat divus aizdevumus.

Viņš apstiprināja sākotnēji izskanējušās ziņas, ka "ABLV Bank" varētu lūgt līdz 480 miljoniem eiro, pretī dodot vērtspapīru ķīlu. Tas esot norādīts paziņojumā biržai. Tomēr viņš atteicās komentēt, vai “ABLV Bank” lūgusi un saņēmusi 97,5 miljonus eiro lielu palīdzību un vai šobrīd norit sarunas par otru palīdzības kārtu.

"ABLV Bank" neatklāja arī to, kā veicies šonedēļ notikušajās sarunās ar ECB, jo tā esot konfidenciāla informācija.

Darbu pamet bankas atbilstības direktors

Darbu “ABLV Bank” ir atstājis tās valdes loceklis un atbilstības direktors Aleksandrs Pāže, ceturtdien arī paziņoja Bernis.

Pāže no amata atkāpās trešdien. Bernis norādīja, ka Pāže bankā strādājis vairāk nekā 15 gadus un viņa uzdevums bija pārmaiņu vadība un dažādi kontroles procesi. Tāpēc ASV Finanšu ministrijas ziņojums bija šoks ne tikai bankai, bet arī viņam.

"Grūti vadīt un turpināt vadīt jomu [pēc FinCEN ziņojuma].. un viņa klātbūtne apgrūtinās procesu par tālākām pārbaudēm. Es esmu pārliecināts, ka viņa lēmums ir pareizs un nepieciešams," sacīja Bernis.

Pāže no amata atkāpies pēc paša iniciatīvas. “Tā bija viņa paša iniciatīva,” sacīja Bernis, uzsverot, ka tas ticis darīts, raugoties gan no labas pārvaldības, gan morāles viedokļa.

No komercbankas valdes priekšsēdētāja vietnieka Reinfelda teiktā noprotams, ka bankas vadība arvien cer pārliecināt FinCEN atcelt pieteiktās sankcijas.

Tiešais ABLV uzraugs ir Eiropas Centrālā banka, ar kuru Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija cieši sadarbojas un tieši no Eiropas centrālās bankas lēmumiem arī būs atkarīgs tālākās norises.

Finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) atzina, ka “protams,  mēs gatavojamies dažādiem variantiem, gan gadījumā, ja banka turpina darbu, gan gadījumā, ja darbība tiek apturēta, esam gatavi iedarbināt noguldījumu garantiju fondu:”.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija arī katru dienu Finanšu ministrijai ziņojot, vai “ABLV” situācija nav atstājusi negatīvu ietekmi uz citām bankām. Piemēram, veidojot tā saukto domino efektu, kad problēmas sākas arī citām bankām. Bet šobrīd FKTK ministrijai apliecinot, ka situācija ir stabila. 

KONTEKSTS:

Pēc ASV paziņojumiem par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās bankai radās grūtības. Lai apturētu strauju līdzekļu aizplūšanu no bankas, FKTK svētdien, 18.februārī, pēc ECB instrukcijām nolēma uz laiku noteikt “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus.

"ABLV Bank" pirmdien, 19.februārī, paziņoja, ka nolēmusi lūgt aizdevumu Latvijas Bankai līdz 480 miljoniem eiro. Latvijas Banka aizdeva teju piecreiz mazāku summu – 97,5 miljonus eiro, pretī saņemot vērtspapīru ķīlu. Šajā finanšu tirgus darījumā netiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Turklāt par labu centrālajai bankai dotās vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski pārsniedz aizdevuma apjomu, norāda Latvijas Bankā.

Komercbanka pirmdien arī paziņoja, ka kopš pagājušās trešdienas, kad ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas atmazgāšanas shēmās, līdz svētdienai, kad bankai noteikti ierobežojumi, no "ABLV Bank" izņemti 600 miljoni eiro. Izejošo maksājumu skaits bija palielinājies divarpus reizes.

"ABLV Bank" bija uzdots līdz trešdienai, 21.februārim, izstrādāt un FKTK iesniegt komercbankas darbības situācijas stabilizācijas plānu. To, pēc "ABLV Bank" pārstāvju iepriekš teiktā, bija plānots otrdien, 20. februārī, prezentēt ECB. Plāns paredzot pārdot daļu no komercbankas rīcībā esošā vērtspapīru portfeļa, kura vērtība kopumā esot aptuveni 1,5 miljardi eiro.

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti