Sestdiena, 27. aprīlis

Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +3 °C, Z vējš, 0m/s
LSM Bērnistaba

Laima Slava

Latvijas Radio "Kultūras rondo" žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Čehu rakstniece Bianka Bellova: Labam stāstam jābūt aktuālam jebkurā laikā
Čehu rakstniece Bianka Bellova: Labam stāstam jābūt aktuālam jebkurā laikā
Februāra nogalē Rīgā bija ieradusies čehu rakstniece Bianka Bellova. Iemesls – nesen latviešu valodā izdevniecībā "Pētergailis” iznācis viņas ceturtais romāns "Ezers”. Darbs, kas tulkots 20 valodās un saņēmis vairākas balvas, tai skaitā Eiropas Savienības Literatūras balvu 2017. gadā.
Režisors Atkočūns: Dona Žuana tēlu radījušas sievietes
Režisors Atkočūns: Dona Žuana tēlu radījušas sievietes
Stāsts par sievietes ilgām – tik neparasts Valmiera Drāmas teātrī izvērties skatuves variants par slaveno mīlnieku Donu Žuanu. Lietuviešu režisors Rolands Atkočūns iestudējis Ērika Emanuela Šmita lugu "Valoņas nakts”, kuras centrā Dona Žuana sievietes. Izrāde dod iespēju spilgtas lomas atveidot Valmieras teātra aktrisēm.
Mārcis Maņjakovs: «Cīrulīšu» tēma pati par sevi ir ārkārtīgi mūsdienīga
Mārcis Maņjakovs: «Cīrulīšu» tēma pati par sevi ir ārkārtīgi mūsdienīga
Uz Nacionālā teātra skatuves atkal ir atgriezušās divas dramaturga Harija Gulbja izrādes – “Olivers” un “Cīrulīši”. Lai arī lugas rakstītas un iepriekš iestudētas pagājušā gadsimta 70.–80. gados, šo izrāžu vēstījums, it sevišķi jaunākā iestudējuma “Cīrulīši”, ir ļoti mūsdienīgs.
Stāsts par autsaideriem: Nacionālajam teātrim svarīgā Pētersona luga «Man 30 gadu»
Stāsts par autsaideriem: Nacionālajam teātrim svarīgā Pētersona luga «Man 30 gadu»
Pēdējā laikā Nacionālajā teātrī atkārtoti top savulaik zīmīgu lugu iestudējumi. Tāda noteikti ir Pētera Pētersona luga "Man 30 gadu”. Pirmo reizi teātrī tā iestudēta 1962. gadā Alfreda Jaunušana režijā, bet atkārtoti pagājušajā sezonā Ināra Slucka to veidoja kā muzikālu melodrāmu par trīsdesmitgadniekiem, par viņu dzīves jēgas meklējumiem un mīlestību.
Teātra teorija un prakse: Kā mazināt plaisu starp mākslas radītājiem un vērtētājiem
Teātra teorija un prakse: Kā mazināt plaisu starp mākslas radītājiem un vērtētājiem
Kā mazināt plaisu starp skatuves mākslas radītājiem un vērtētājiem – šis ir viens no aspektiem topošo teātra zinātnes studentu mācību procesā. Mācību kursa "Teātra mākslinieku radošā darba specifika” ietvaros uz nodarbībām nākuši teātra praktiķi, lai topošos teātra zinātniekus un kritiķus iepazīstinātu ar sava radošā darba specifiku.
Pērļotas kleitas, rotaslietas no putnu kājām un adīšana: Izstādes «Laika zīmju pieraksti» stāsti
Pērļotas kleitas, rotaslietas no putnu kājām un adīšana: Izstādes «Laika zīmju pieraksti» stāsti
"Šī izstāde ir veidota 3. Ziemeļvalstu modes biennālei, kas tika atklāta 2014. gadā. Mēs uzrunājām divas mākslinieces - Sāru Kūperi un Ninu Gorferi - un jautājām, vai viņas vēlētos būt šīs izstādes kuratores. Sākumā šaubījās, jo strādā ar mākslas fotogrāfiju, veidojot foto projektus, bet neko saistībā ar modi," īsu ieskatu izstādes vēsturē sniedz Ziemeļu mājas pārstāve Kristīne Ingvarsdotira.
Daļa Venēcijas biennāles ekspozīcijas redzama Rīgā
Daļa Venēcijas biennāles ekspozīcijas redzama Rīgā
Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos un tas ir augstākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Tieši tādēļ Latvijas paviljona ekspozīcija Venēcijas biennālē - prestižākajā pasaules arhitektūras izstādē  - pērn pievērsās tieši daudzdzīvokļu namiem. Tagad daļa izstādes “Kopā un atsevišķi” aplūkojama Rīgā.
Pēteris Sidars un Pāvils Raudonis kopīgā izstādē ielūkojas starp redzamā robežām
Pēteris Sidars un Pāvils Raudonis kopīgā izstādē ielūkojas starp redzamā robežām
Izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa” no 2. februāra skatītāji tiek aicināti uz mākslinieka Pētera Sidara un dzejnieka Pāvila Raudoņa kopīgo izstādi "Starp redzamajām robežām”. Skulpturālās košās plastmasas gleznas papildina trioleti un haikas. Plastmasa ir materiāls, ar kuru var spēlēties, atzīst Pēteris Sidars, savukārt Pāvils Raudonis katram Pētera darbam rakstījis dzeju, tā radot ciklu "Pētera trioleti”.
Izrādē «Smilšu cilvēciņi» Mihails Gruzdovs atklāj četru sieviešu likteņus liriskā klaunādē
Izrādē «Smilšu cilvēciņi» Mihails Gruzdovs atklāj četru sieviešu likteņus liriskā klaunādē
Dailes teātra Kamerzālē 30. janvārī pirmizrāde – režisors Mihails Gruzdovs iestudējis bulgāru dramaturģes Janas Dobrevas lugu "Smilšu cilvēciņi”. Katras sievietes liktenis ir sarežģīts, noslēpumains, tāpēc arī interesants, atzīst režisors, turklāt šajā iestudējumā atklājas četru sieviešu dzīves. Par izrādes formu režisors izvēlējies lirisku klaunādi. Četru sieviešu lomas izrādē atveido aktrises Akvelīna Līvmane, Vita Vārpiņa, Anete Krasovska un Ieva Florence.
Izstādē «Burblis» Ilze Aulmane runā par cilvēka privāto telpu kā trauslu burbuli
Izstādē «Burblis» Ilze Aulmane runā par cilvēka privāto telpu kā trauslu burbuli
Mākslinieces Ilzes Aulmanes darbus pašlaik var skatīt divās izstāžu vietās Rīgā. Kopš janvāra sākuma kultūras pilī "Ziemeļblāzma”skatāma viņas ainavu izstāde "Piejūras pilsēta”, savukārt pirms nedēļas atklāta personālizstāde "Burblis” galerijā "Istaba”. Instalācijas tēma ir par cilvēka privāto telpu kā trauslu burbuli, kas jānosargā. Māksliniece savā darbā vēlas akcentēt pozitīvo, iespējams, to ietekmējis darbs ar bērniem, jo Ilze Aulmane ir ne tikai māksliniece, bet arī kuratore un mākslas pedagoģe.
Ar programmu «Avilas Terēzes lūgšanas» Radio koris turpina ciklu «Sakrālie dziedājumi»
Ar programmu «Avilas Terēzes lūgšanas» Radio koris turpina ciklu «Sakrālie dziedājumi»
Latvijas Radio koris turpina ciklu ”Sakrālie dziedājumi” ar koncertprogrammu "Avilas Terēzes lūgšanas”. Uzmanības centrā šoreiz 16. gadsimta Spānija un Avilas reģiona dižgari – komponists Tomass Luiss de Viktorija un divi vārda meistari Svētais Jānis un Svētā Terēze. Viņu radītie teksti turpina iedvesmot arī mūsdienu komponistus. Programmā iekļauti gan izcilā britu komponista Džonatana Hārvija, gan ukraiņu skaņrades Gaļinas Grigorjevas opusi, gan Latvijā mītošā Matīsa Čudara skaņdarbs – daļas no cikla "Mīlestības vēstules Dievam”.
Tatjana Krivenkova savu izstādi velta krāsu pasaules meistariem un attīstītājiem
Tatjana Krivenkova savu izstādi velta krāsu pasaules meistariem un attīstītājiem
Tatjana Krivenkova savai jaunākajai izstādei devusi nosaukumu "Veltījums slaveniem gleznotājiem. Ravēšana”. Izstāde veltīta meistariem, kuri ietekmējuši un attīstījuši krāsu pasauli. Lai arī konkrēti meistaru vārdi netiek nosaukti, sarunā māksliniece atklāj, kurš mākslinieks devis impulsu šai iecerei. Izstāde no 13. decembra skatāma galerijā "Māksla XO”.
Mildas tēls uz piecu latu monētas iedvesmojis Olgu Šilovu veidot skulptūras
Mildas tēls uz piecu latu monētas iedvesmojis Olgu Šilovu veidot skulptūras
Galerijā "Māksla XO” skatāma tēlnieces Olgas Šilovas izstāde "Milda trīs ceturtdaļu pagriezienā”. Tautumeitas profils uz Latvijas pirmskara sudraba piecu latu monētas, ko tautā sauc par Mildu, ir bijis tēlnieces iedvesmas avots un rosinājis veidot  skulptūras dažādos materiālos – bronzā, granītā, alumīnijā un citos materiālos.
Personālizstādē «Uzgleznotā daba» Vijas Zariņas interešu lokā joprojām ir ainava
Personālizstādē «Uzgleznotā daba» Vijas Zariņas interešu lokā joprojām ir ainava
Galerijā "Daugava” aplūkojama Vijas Zariņas personālizstāde "Uzgleznotā daba”. "Es gleznoju nevis konkrētu vietu, bet sajūtu," tā par savas jaunākās izstādes darbiem saka māksliniece. Sarīkot izstādi Latvijas valsts simtās jubilejas mēnesī nav nejaušība. Gleznotāja Vija Zariņa saņēmusi aicinājumu no galerijas vadītājas Andas Treijas un uzsver, ka tas ir liels gods. Zariņas interešu lokā joprojām ainava, un ekspozīciju veido septiņi jauni darbi.
Brīvība un izcilība Brīvības pieminekļa pakājē: Svinīgs muzikāls notikums «18.11.»
Brīvība un izcilība Brīvības pieminekļa pakājē: Svinīgs muzikāls notikums «18.11.»
Brīvības piemineklim – Latvijas brīvības simbolam – allaž bijusi liela un vēsturiska nozīme. Šogad 18. novembrī pie pieminekļa ritēs svinīgs muzikāls notikums "18.11”. Tas iecerēts kā multimediāls stāsts, kurā galvenais stāstnieks pats Brīvības piemineklis, ar tēlnieka Kārļa Zāles vēstījumu – caur valsts pamatvērtībām uz brīvību un izcilību. Koncertuzveduma pamatā valsts vēsturē nozīmīgi skaņdarbi, kā arī dzeja un proza, ko runās dažādi cilvēki no visas Latvijas. Šajā koncertā piedalīsies ap 600 dalībnieku.
Zariņu dzimta – mākslinieki trijās paaudzēs ar inženiera gēniem
Zariņu dzimta – mākslinieki trijās paaudzēs ar inženiera gēniem
Mākslinieki trijās paaudzēs – tāda ir Zariņu dzimta. Gleznotājs un pedagogs Indulis Zariņš aizsācis dzimtas mākslinieku līniju, ko turpina viņa dēli Kristaps un Kaspars, arī viņu sievas ir mākslinieces un mazmeita Paula Zariņa-Zēmane tāpat. Latvijas Radio raidījumā “Dzimtas saknes” iepazīstam piecas šīs dzimtas paaudzes – māksliniekus, amatniekus-inženierus – un paaudzes, kuru sākotnējais rūdījums sniedzas līdz pat Sibīrijas taigai. 
Portrets Latvijā. Aleksandra Beļcova un karikatūras «zelta laikmets»
Portrets Latvijā. Aleksandra Beļcova un karikatūras «zelta laikmets»
Latvijā karikatūras “zelta laikmets” iestājās 20.gadsimta sākumā.Karikatūrā un šaržā mākslinieki portretējamā cilvēkā tver būtiskāko un raksturīgāko. Karikatūras izplatība un attīstība cieši saistīta ar drukas tehnikas pilnveidošanu un periodisko izdevumu skaita pieaugumu, un Aleksandras Beļcovas karikatūra žurnālam “Ho-Ho” pārstāv šī žanra  “zelta laikmetu” – 1924.gadu.
Portrets Latvijā. Bruno Strautiņa veidotā medaļa «Čaks. Iedomu spoguļi»
Portrets Latvijā. Bruno Strautiņa veidotā medaļa «Čaks. Iedomu spoguļi»
Medaļu māksla Latvijā nopietni aizsākās 60.gadu beigās un 70.gados. Tēlnieks Bruno Strautiņš pierādīja, ka tēlniekam nodarboties ar medaļu mākslu ir cienīgi un medaļa neatpaliek no lielformāta stājtēlniecības darbiem. 1979.gadā Strautiņš izveidoja medaļu “Čaks. Iedomu spoguļi”.
Portrets Latvijā. Fotogrāfa Gunāra Bindes uzņemtais Eduarda Smiļģa portrets
Portrets Latvijā. Fotogrāfa Gunāra Bindes uzņemtais Eduarda Smiļģa portrets
Nedēļas nogalē durvis vēra grandioza portretu izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kas piedāvā Latvijas mākslinieku spilgtāko portretu izlasi gadsimta griezumā. Latvijas Radio turpina iepazīstināt ar desmit portretu izlasi, kas simboliski raksturo Latvijas mākslu cauri desmitgadēm. Šoreiz stāsts - par fotogrāfa Gunāra Bindes 1965.gadā uzņemto leģendāro režisora Eduarda Smiļģa portretu, kas tapis pusgadu pirms viņa aiziešanas mūžībā.
Labestīgs stāsts ar Akurateres kaķi, bērniem un zvirbuļiem, kuru nebija. Vara Braslas filma «Ūdensbu...
Labestīgs stāsts ar Akurateres kaķi, bērniem un zvirbuļiem, kuru nebija. Vara Braslas filma «Ūdensbumba resnajam runcim»
Vara Braslas filma "Ūdensbumba resnajam runcim" (2004) kļuva par gada visvairāk apmeklēto Eiropas filmu Latvijā, saņēma "Lielo Kristapu" kā labākā spēlfilma, laika gaitā tā izrādīta vairāk nekā 30 starptautiskos kino festivālos, saņemot neskaitāmas balvas, taču pats galvenais – tā ir skatītāju mīlēta joprojām. Dažas filmas epizodes folklorizējušās, un tolaik mazie filmas varoņi tiek atpazīti pat pēc daudziem gadiem.
Portrets Latvijā. Jāņa Pauļuka darbs «Felicita pie galda»
Portrets Latvijā. Jāņa Pauļuka darbs «Felicita pie galda»
Ceturtais stāsts desmit portretu izlasē, ar kuru iepazīstina Latvijas Radio raidījumi “Labrīt” un “Kultūras Rondo”, sakņojas 20.gadsimta 40.gados. Šī perioda atspoguļošanai izvēlēts gleznotājs Jānis Pauļuks  un viņa darbs “Felicita pie galda”, kas datēts ar 1945.gadu. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja glezniecības kolekcijas “Arsenāls” (20.gs. 2.puse – 21.gs.) glabātāja Ilze Putniņa izvēlējusies Jāņa Pauļuka gleznoto Felicitas portretu.
Portrets Latvijā. Latvijas klasiskā modernisma virsotnes Niklāva Strunkes izpildījumā
Portrets Latvijā. Latvijas klasiskā modernisma virsotnes Niklāva Strunkes izpildījumā
Otrais stāsts desmit portretu izlasē, ar kuru iepazīstina Latvijas Radio raidījumi “Labrīt” un “Kultūras Rondo”, sakņojas 20.gadsimta 20.gados. Tas vēsta par latviešu modernista Niklāva Strunkes neliela izmēra darbu (34 x 32 cm), kas pieder pie Latvijas klasiskā modernisma virsotnēm un saucas “Galvas konstrukcija. Ivo Pannadži portrets”.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti