Sadaļas Sadaļas

Kultūras rondo

LNSO un diriģents Andris Poga aicina uz koncertu "Šostakovičs – jokdaris un vizionārs"

Kultūras rondo

Top izstāde par spilgtu radošu personību "Asja Lācis. Avangarda inženiere”

Pirmo reizi pasniegs Dejas balvas. Tā ļauj novērtēt visus dejas žanrus

Eksperti: Dejas balva ļauj novērtēt un parādīt visus dejas žanrus Latvijā

Pirmais vērtēšanas periods ir bijis ļoti intensīvs, balva ļauj novērtēt un parādīt visus dejas žanrus, Latvijas Radio raidījumam "Kultūras Rondo" atzīst žūrijas pārstāvji, analizējot Dejas balvai nominētos darbus.

Pagājušās nedēļas nogalē kļuva zināmi Dejas balvas pretendenti 13 kategorijās un mūža balvas ieguvējs. Pirmo reizi Dejas balvu pasniegs 29. aprīlī, izvērtējot sasniegumus divu gadu garumā – 2017. un 2018. gadā – baletā, laikmetīgajā dejā, mūsdienu un skatuviskajā tautas dejā. 

"Kopumā mēs divu gadu laikā esam noskatījušies vairāk nekā 40 dažādus horeogrāfiskus iestudējumus, vērojuši vairāk nekā 60 izpildītāju sniegumu klasiskajā un laikmetīgajā dejā dažādās izrādēs. Pirmajām periodam tas ir ļoti intensīvi un parāda to, cik deja mums visiem ir svarīga," uzsver žūrijas priekšsēdētāja Regīna Kaupuža.

Pirms vairāk nekā diviem gadiem tika nolemts dibināt Dejas balvu, kas būtu augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā un ne vairs pāris nominācijas „Spēlmaņu naktī”. Dejas balvai tika izvirzīti jauniestudējumi un uzvedumi, atsevišķi vērtēti horeogrāfi, klasiskajā un laikmetīgajā dejā arī dejotāji. Vēl izvirzīti nominanti balvai „Ieguldījums dejas mākslā”, kā arī balvai „Pārsteigums dejas mākslā”, kuras mērķis izcelt dejas robežu paplašināšanos. Žūrija strādājusi divus gadus.

Balvu par mūža ieguldījumu dejas mākslā saņems Uldis Šteins – horeogrāfs, dejas pedagogs, Deju svētku virsvadītājs un tautas deju ansambļa „Vektors” mākslinieciskais vadītājs. Skatuviskā tautas deja Ulda Šteina dzīvē ir ļoti liela daļa. Žūrijas pārstāves Gunta Bāliņa un Alda Skrastiņa uzsver mūža balvas ieguvēja cilvēciskās un pedagoģiskās īpašības un ir gandarītas, ka tieši viņš saņems balvu par mūža ieguldījumu.

"Tas ir deju pedagogs ar lielo burtu, kurš vienmēr visus apbur ar savu vienkāršību, smaidu, labo humora izjūtu un īstu mīlestību uz skatuvisko deju," vērtē žūrijas pārstāves.

Kategorijā “Klasiskās dejas iestudējums vai notikums” izvirzīti četri baleta iestudējumi: „Antonija #Silmači”, „Karmena”, balets „Pie zilās Donavas” un „Trīs musketieri”. Atsevišķa ir kategorija “Klasiskās dejas horeogrāfs”, kā arī “Klasiskās dejas dejotājs, dejotāja”.

“Dejas balva noteikti pievērš lielāku uzmanību klasiskajai dejai, nekā tas bijis līdz šim,” pārliecināta baleta eksperte Gunta Bāliņa. Viņa norāda, ka balets jeb klasiskā dejā kā atsevišķa kategorija, kuru vērtē, noteikti būs ieguvējs jaunās balvas kontekstā, jo vērtē gan izrādes, gan horeogrāfu, gan dejotājus.

"Šī balva dos [grūdienu] gan jaunajiem horeogrāfiem, gan jaunajiem izpildītājiem pēc kaut kā censties, latiņa paceļas arvien augstāk," bilst Bāliņa.

Bāliņa ir gandarīta, ka nominācijas ieguvusi dejotāja Alise Prudāne. Viņa nominēta kategorijā "Klasiskās dejas dejotāja", savukārt deju lieluzvedums „Abas malas” izcelts kategorijā „Pārsteigums dejas mākslā”.

"Liels gandarījums ir par to, ka balvā iekļauti pārējie dejas žanri, piemēram, skatuviskā tautas deja bija palikusi kaut kur ārpus," atzīst Bāliņa.

Kategorijā “Skatuviskās tautas dejas uzvedums vai notikums” izvirzīti četri deju uzvedumi: „Kal mani no jauna – Rīgas leģenda”, „Māras zeme”, izrāde „Vēja stāsts” un „Vēstījums rakstos”. Atsevišķi vērtēti arī šī dejas žanra horeogrāfi. Skatuviskās tautas dejas eksperte Alda Skrastiņa uzsver, ka pēc Dejas balvas nolikuma vērtēts uzvedums, nevis dejas horeogrāfija, un atklāj, kas pašu visvairāk uzrunājis.

“Man laikam vistuvākā bija "Māras zeme". To esmu redzējusi vairākas reizes klātienē un vairākas reizes ierakstā un katru reizi atrodu ko jaunu. Šī enerģētika un šis spēks. Tādu laika periodu dejā parādīt, tas bija liels eksperiments. Prieks, ka noticēja mākslinieciskajiem vadītājiem un kopā viss izdevās,” atzīst Alda Skrastiņa

Laikmetīgā deja “Spēlmaņu naktī” vērtēta kopš 2011./12. gada sezonas, tomēr atsevišķa Dejas balva ļauj pamatīgāk un rūpīgāk izvērtēt sasniegumus šajā žanrā, atzīst laikmetīgās dejas eksperts Andris Kačanovskis.

“Pirmkārt, daudz vairāk pieteikumu, dalībnieku, dejotāju.

Šī ir iespēja, ka varam saprast, kas nozarē īsti notiek. Šobrīd robežas starp žanriem izplūst un laikmetīgā deja kā forma ir klātesoša visos iestudējumos,” uzskata Andris Kačanovskis.

Kategorijā “Laikmetīgās dejas iestudējums” nominētas izrādes: „24 h miega”, „Bedre”, „Divotne”, "Future Freek” „Manu acu tulkojums”, atsevišķi vērtēti horeogrāfi, laikmetīgās dejas dejotāji.

“Pārsvarā laikmetīgajā mākslā ir svarīgs process, ne pats iznākums. Svarīgi, ka laikmetīgā māksla aktualizē problēmas vai notikumus, situācijas, par ko citi žanri nerunā," komentē Kačanovskis. 

Kategorijā "Mūsdienu dejas uzvedums vai notikums" izvirzītas trīs izrādes „Čipolīno”, „Gorodki”, „Kvēldiegs” un koncertuzvedums „Pareizs ir nepareizs”, atsevišķi ir kategorija "Mūsdienu dejas horeogrāfs". Šī dejas žanra eksperts Guntis Spridzāns ir horeogrāfs un dejotājs izrādēs, kas nominētas Dejas balvai. Kā ir būt vērtētājam un dalībniekam vienlaikus?

"Tas bija arī pirmais no jautājumiem, kad man piedāvāja strādāt žūrijā. Esmu horeogrāfs, kurš aktīvi darbojas. Atbilde bija tāda, ka

žūrijas dalībnieku darbi arī tiek vērtēti. No otras puses, kas varētu arī izvērtēt, jo vide mūs ievēl, ne jau mēs paši izdomājām, ka būsim žūrijā.

Žūrijas apspriedēs viss tika risināts korekti, kad tika apspriesti darbi, kuros žūrijas loceklis piedalās pats, viņš godprātīgi klusēja,” skaidro Guntis Spridzāns.

Guntis Spridzāns gandarīts, ka bijusi iespēja noskatīties visu, kas notiek Latvijas dejā, jo visi skatījās visu. Bet Dejas informācijas centra vadītāja Inta Balode skaidro, kāpēc ir tik daudz nomināciju – 13. Tas bijis Dejas padomes lēmums.

"Sākumā bija domāts, ka tur, kur pārsvarā strādā amatieri - skatuviskā tautas dejā un mūsdienu dejā, kur būtu tikai viss veselums - uzvedums vai iestudējums. Tad bija stingrs lobijs, ka vajag arī atsevišķi horeogrāfu. Lai nebūtu jāsacenšas atsevišķi lielas formas baletam un mazas formas eksperimentālai laikmetīgās dejas izrādei, arī vajadzēja sadalīt. Tas droši vien noveda pie tā, ka skaits ir liels,” norāda Inta Balode.

Dejas balvu rīko Latvijas Dejas informācijas centrs sadarbībā ar Kultūras ministriju. Katrs laureāts saņems naudas balvu 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas, kā arī mākslinieces Gintas Grūbes veidotu statueti un piespraudi.

Ideja, ka balvu darina rotu māksliniece, bijusi jau no paša sākuma, jo rota tāpat kā deja saistīta ar ķermeni.

Dejas balvu pirmo reizi pasniegs 29. aprīlī ceremonijā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt