100 Latvijas pirmizrādes

Drosmīgās rotaļas. Māras Zālītes un Mārtiņa Brauna "Suns un kaķe" Jaunatnes teātrī (1984)

ABC

Uvertīra - no mājiena kavētājiem līdz Lielās mūzikas balvas fanfarām

Vara Braslas filma "Ūdensbumba resnajam runcim" (2004)

Labestīgs stāsts ar Akurateres kaķi, bērniem un zvirbuļiem, kuru nebija. Vara Braslas filma «Ūdensbumba resnajam runcim»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Vara Braslas filma "Ūdensbumba resnajam runcim" (2004) kļuva par gada visvairāk apmeklēto Eiropas filmu Latvijā, saņēma "Lielo Kristapu" kā labākā spēlfilma, laika gaitā tā izrādīta vairāk nekā 30 starptautiskos kino festivālos, saņemot neskaitāmas balvas, taču pats galvenais – tā ir skatītāju mīlēta joprojām. Dažas filmas epizodes folklorizējušās, un tolaik mazie filmas varoņi tiek atpazīti pat pēc daudziem gadiem.

Gandrīz visa filma 2003. gadā tika uzņemta Kuldīgā un Kuldīgas apkārtnē, un, kā atzīst Varis Brasla, šajā pilsētā var atrast gandrīz visu, ko vienam latviešu kino vajag. To spilgti ataino arī operatora Ulda Janča kamera.

Augstākās grūtības pakāpe filmā izrādījušies daudzie dzīvnieki – krokodils Čabulītis, kaza Bice, gailis Māris. Taču pirmkārt jau runcis: "Ar tīģeriem neesmu strādājis, bet ar kaķiem iznācis – tas nu ir visgrūtāk pakļaujamais dzīvnieciņš,” nopūšas režisors… "Tāpēc arī līdz galam neizdevās pats pieteikums, jo kāpēc kaķim met bumbu? Tāpēc, ka viņš ķer zvirbuļus! Un tur nav vainīga ne kaķa saimniece Ieva Akuratere, ne pats kaķis – vienkārši dabas iekārtojums. Tāpat ar zvirbuļiem.

Tā tikai liekas, ka uz katra ielas stūra viņu ir tonnām – kad viņus vajag, nav neviena!

Kad izlasīju Alvja Lapiņa veidoto scenāriju, kurā ir bērni, kaķis un zvirbuļi, izjusti viņam teicu – nu, paldies tev!”

Ja nopietni, Alvis Lapiņš ir cilvēks, kuram režisors ļoti uzticas, tāpēc ar viņu sadarbojies daudzkārt.

"Par rezultātu man bija zināms gandarījums: Alvim pašam ir trīs dažāda vecuma meitas, tāpēc scenārijā ir daudz psiholoģiskas precizitātes bērnu uzvedībā, niķos, stiķos, leksikā – manuprāt, tur pateikts daudz laba, labvēlīga un uz labu vedoša."

Filma stāsta par divām mazpilsētā dzīvojošām māsiņām – astoņgadīgo  Martu un četrgadīgo Lindu, kuru tētis devies peļņā uz Londonu, bet mamma – kursos uz Rīgu. Līdz ar to sākas abu māsiņu nedienas, jo viņas tiek atstātas stingrās tantes Unas uzraudzībā.

Undīne Vīksne un Zane Leimane filmā ir māsas Marta un Linda. Zane, kurai filmēšanās laikā bijuši četri gadi, atceras: "Speciāli mums ar Undīni filmēšanas procesā katru dienu bija ierēķināta pauze, kad gulējām pusdienlaiku. Neatceros ne nogurumu, ne apnikumu, tikai vienreiz biju pamatīgi saslimusi.

Atceros, kā režisors Varis Brasla un mana mamma mūs vāca un palīdzēja… Visā komandā bija tik gudri cilvēki, ka nevienā brīdī mums nebija sajūtas, ka nu jāiet darīt tas smagais darbs. Viss bija kā liela rotaļa un spēle – protams, ar saviem noteikumiem.

Bet kopumā – lieliski pavadīts laiks!”

Daudzkārt dzirdēts, ka Varis Brasla prot strādāt ar mazajiem aktieriem. Viņš pats gan nosmej, ka tas esot mīts, taču ir pāris elementāru lietu, kas jāiegaumē. Vispirms jau neesot viegli izvēlēties bērnus lomai, jāpaļaujas uz intuīciju, tā bijis arī šajā reizē… Par slepeno palīgu filmēšanas laukumā režisors uzskata aktieri Jāni Paukštello, jo bērni uzticas viņam, šajā kinolentē viņš ir labestīgā vectēva lomā.

Aktrise Baiba Broka filmā ir stingrā tante Una, kura ne tikai pieskata meitenes, bet nesen iepazinusies ar juvelieri Ivo. Filmēšanas laikā aktrise bijusi ne tikai savas varones vecumā, bet arī statusā: "Vēl nebija ne bērnu, ne ģimenes; jutos tā, itin kā mēs visas trīs būtu līdzvērtīgas aktrises – un, ja mazajai aktrisei ir kaprīzes, arī man tās var būt!

Manī vēl nebija tik izteiktas līdzjūtības… Skatījos, cik Varis ir iecietīgs, cik mīļš pret meitenēm – nekādas bardzības! Visu viņš panāca ar cieņu, pietāti un izpratni.

Tas man mazliet lika pierauties,” smej Baiba Broka.

Gundaram Āboliņam filmas tapšana saistās ar mazpilsētas mieru. Sava varoņa Ivo tēlā šo to ieviesis arī pats: "Izdomāju, ka vajag gliemežus…

Gāju pat uz smalko veikalu "Gastronome", lai būtu maisiņš no tā...

Vajadzēja izrādīties – ka esmu ne tikai smalks juvelieris, bet arī smalks virtuves pazinējs.”

Filmas mūzikas autors ir Imants Kalniņš, tomēr filmā ir kāda dziesmiņa, kuras autors nav komponists… "Sakomponēt – tas ir skaļi teikts,” jautri saka Baiba Broka. "Kāds, kas bija redzējis un dzied dziesmu, tad saprotu, ka atmiņā paliekošs.”

Filma "Ūdesnbumba resnajam runcim" ir Latvijas un Igaunijas kopražojums - to veidojusi studija FORMA un igauņu ALLFilm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti