Kultūras Rondo

“Literatūre” - ceļojums kopā ar rakstniekiem latviešu literatūras pasaulē

Kultūras Rondo

Gunta Bāliņa izstrādājusi plašu Latvijas baleta un dejas enciklopēdiju

Ar programmu "Avilas Terēzes lūgšanas" Radio koris turpina ciklu ”Sakrālie dziedājumi”

Ar programmu «Avilas Terēzes lūgšanas» Radio koris turpina ciklu «Sakrālie dziedājumi»

Latvijas Radio koris turpina ciklu ”Sakrālie dziedājumi” ar koncertprogrammu "Avilas Terēzes lūgšanas”. Uzmanības centrā šoreiz 16. gadsimta Spānija un Avilas reģiona dižgari – komponists Tomass Luiss de Viktorija un divi vārda meistari Svētais Jānis un Svētā Terēze. Viņu radītie teksti turpina iedvesmot arī mūsdienu komponistus. Programmā iekļauti gan izcilā britu komponista Džonatana Hārvija, gan ukraiņu skaņrades Gaļinas Grigorjevas opusi, gan Latvijā mītošā Matīsa Čudara skaņdarbs – daļas no cikla "Mīlestības vēstules Dievam”.

Spīķeros rit Radio kora mēģinājums un diriģents Kaspars Putniņš strādā pie Tomasa Luisa de Viktorija mesas. Šoreiz koncertprogramma veido saikni ar Avilas reģionu Spānijā, no kuras nāk gan komponists Viktorija, gan svētā Terēze – katoļu svētā un kristīgās meditācijas skolotāja.

Ciklā "Sakrālie dziedājumi” līdz šim izskanējuši daudzi mūzikas meistardarbi, skanējuši Roberta Šūmaņa, Paula Hindemita un Tomasa Adesa opusi. Kaspars Putniņš uzsver, ka cikla "Sakrālie dziedājumi” sākotnējā ideja bija rādīt Latvijas klausītājiem svarīgos sakrālās mūzikas sacerējumus, atklājot gan dažādus laikmetus un autorus, gan arī dažādu tematiku.

"Šis aspekts klātesošs vienmēr programmu izveidē, bet citi sarkanie pavedieni var stiepties uz dažādām pusēm. Bieži sakrālo dziedājumu koncerts var būt stāsts par konkrētu laikmetu vai tēmu. Šis ir otrs gadījums, kad apceram interesantu laiku. Tā ir 15. gadsimta otrā puse. Spānija tajā laikā bija lielā mērā valdošais karaļnams visā Eiropā," iepazīstina Latvijas Radio kora diriģents Kaspars Putniņš.

"Avilas pilsētā dzimuši divi Eiropas kultūrai nozīmīgi dižgari – Svētā Terēze, Svētais Jānis no Krusta, un Avilas katedrālē kā mazs puika mācījies Tomass Luiss de Viktorija, kurš uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem 16. gadsimta komponistiem pasaulē," turpina Putniņš. Diriģents arī atklāj, ka Spānijas karaliene Marija bijusi komponista patronese un mūzikas cienītāja. 

Programma iekļauta Tomasa Luisa de Viktorija mesa mirušajiem jeb "Missa pro defunctis”.

"Tas, iespējams, ir viņa visslavenākais darbs, rekviēms, rakstīts karalienes Marijas bēru procesijai. Gribēju parādīt sarunu starp šiem trim lielajiem gariem. Tā ir drusku spekulācija.

Franko laikā Spānijā esot kultivēts mīts, ka spāņi ir izcila mistiķu tauta, ka starp spāņu mūziku un mistiķu uzskatiem bijusi milzīga kopīguma sajūta. Dokumentālu faktu nav. Man šķita interesanti, ka viņi ir savā laikā atradušies tik tuvu," atzīst Putniņš.

Putniņš norāda, ka Sv. Jāņa un Sv. Terēzes tekstus ir komponējuši daudzi komponisti un Latvijas Radio koris atskaņos Igaunijā dzīvojošās ukraiņu komponistes Gaļinas Grigorjevas darbu, kuram izmantots viens no slavenākajiem Sv. Jāņa tekstiem "Dvēseles tumšā nakts". Putniņš to pasūtinājis kopā ar Igaunijas Filharmonijas kamerkori. Diriģents ir priecīgs, ka skaņdarbu tagad var atskaņot Latvijā. Savukārt Matīsa Čudara ciklā "Mīlestības vēstules Dievam" daudz izmantoti Sv. Terēzes teksti.

Tā kā rit kora mēģinājums pie Viktorija skaņdarba, Putniņš arī skaidro, cik tas ir vokāli sarežģīts. 

"Tehniski jau tur nav nekā pārdabiska. Bet ar šādu mūziku nenodarbojamies ikdienā, un līdz ar to tā nav mums uzreiz asinīs. Ir jāiedzīvina stila izjūta, iekšējā kustība, krāsa, caurspīdīgums un elegance, visas brīnišķīgās īpašības, kas šajā mūzikā ir. Jābūt pacietīgiem un jāiet dziļumā," atzīst Putniņš. 

Diriģents vērtē, ka Radio kora skaņa ir ļoti piemērota 16. gadsimta mūzikai.

Vēl koncertā skanēs britu komponista Džonatana Hārvija opuss.

"Esmu iespēju robežās mēģinājis iepazīstināt ar Džonatana Hārvija mūziku. Šis ir tipisks viņa darbs. Svarīgākā lieta viņa mūzikā ir, ka aiz fantastiskās perfektās meistarības un krāsu izjūtas, un labas instrumentu sajūtas, un precīzas teksta un mūzikas simbiozes izjūtas viņš bija cilvēks, kurš daudz domāja par saturu, izmantoja tekstus, kas bija svarīgi, varēja atklāt īpašu savu sajūtu. Šis ir tas gadījums," skaidro Putniņš. 

Matīsa Čudara "Mīlestības vēstules Dievam" skanēs citādā veidā nekā divos iepriekšējos atskaņojumos.

"Tie bija vairāk kamersastāvi, šoreiz piedalīsimies ar visu kori. Man ir ārkārtīgi liels prieks par Matīsu, esmu liels viņa spēles un viņa mūzikas cienītājs ilgākus gadus. Liels prieks, ka viņš ir bijis ieinteresēts sadarboties, mums bijusi jauka savstarpējā enerģētika," vērtē Putniņš. Tāpat Putniņš ir gandarīts, ka Matīsa Čudara darba atskaņojumā piedalīsies jaunais mūziķis Ivars Aratunjans.

Cikla "Sakrālie dziedājumi” pamatideja ir iepazīstināt Latvijas klausītāju ar svarīgiem sakrālās mūzikas sacerējumiem no dažādiem gadsimtiem, šoreiz uzmanības lokā 15. un 16. gadsimts, kā arī 20. un 21.gadsimts.

Latvijas Radio koris diriģenta Kaspara Putniņa vadībā jauno koncertprogrammu "Avilas Terēzes lūgšanas” atskaņos 1. februārī Rīgā, Sv. Jāņa baznīcā.

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti